Iedzīvotāji dzīvi Madonas novadā vērtē pozitīvi

Ar mērķi izzināt, kā novada iedzīvotāji vērtē savas pašvaldības darbu, pieejamo pakalpojumu kvalitāti pēc Madonas novada pašvaldības pasūtījuma pētījumu centrs SKDS tirgus šā gada augustā veica iedzīvotāju aptauju – pētījumu. Telefonaptaujā kopumā nejaušās izlases veidā tika aptaujāti 500 respondenti un uz aptaujā saņemto atbilžu bāzes tika apkopoti pētījuma rezultāti. Plašāk ar aptaujas rezultātu apkopojumu 28. septembra domes sēdē Madonas novada pašvaldības domes deputātus iepazīstināja SIA “SKDS“ valdes loceklis Arnis Kaktiņš.

Pētījumā Madonas novada iedzīvotāji tika aicināti izteikt vērtējumu par visām pašvaldības pārziņā esošajām jomām, kā arī viedokli par citiem aktuālajiem jautājumiem. Līdzīgi pētījumi kopš Madonas novada izveides tika veikti arī 2015. gadā, kā arī 2020. gadā, kad ar telefonaptaujas palīdzību tika aptaujāti 250 novada iedzīvotāji. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformu, kuras gaitā Madonas novadā apvienojušies četri bijušie novadi, Madonas novada pašvaldībai bija svarīgi arī šajā laika posmā veikt socioloģisko pētījumu, kas sniedz plašāku ieskatu novada iedzīvotāju sajūtās un vajadzībās.   

Pašvaldības darbu kopumā vērtē pozitīvi

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vairākums (81%) novada iedzīvotāju pašvaldības darbu vērtēja atzinīgi (t.sk. «ļoti pozitīvi» - 13%). Kritisku attieksmi pret pašvaldības darbu pauda 13% (t.sk. «ļoti negatīvi» - 1%). Biežāk nekā caurmērā apmierināti ar pašvaldības darbu bija respondenti vecumā no 18 līdz 24 un no 25 līdz 34 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, kā arī pētījuma dalībnieki ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem. Savukārt neapmierinātību biežāk nekā caurmērā pauda respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī grupa ar augstiem ienākumiem.

Jautāti, vai, viņuprāt, lietas Madonas novadā virzās pareizā vai nepareizā virzienā, 75% atbildēja, ka lietas virzās pareizā virzienā, bet 14% - ka nepareizā. Biežāk nekā caurmērā uzskatu, ka lietas Madonas novadā virzās pareizā virzienā, pauda respondenti vecumā no 18 līdz 24 un no 25 līdz 34 gadiem, bet pretējās domās biežāk nekā caurmērā bija respondenti vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kā arī pētījuma dalībnieki ar zemiem vai augstiem ienākumiem.

Arnis Kaktiņš atzīmēja, ka Madonas novada pašvaldības darba vērtējums salīdzinot ar vairākām citām pašvaldībām, kurās ir veikti līdzīgi sabiedriskās domas pētījumi ir virs vidējā.

Atzinīgi novērtē labiekārtojumu, sporta dzīvi un kultūras piedāvājumu

Pētījuma ietvaros respondentiem lūdza nosaukt pozitīvākās lietas, ko Madonas novada pašvaldība ir paveikusi viņu novadā pēdējo divu gadu laikā. Šis bija t.s. «atvērtais» jautājums, kurā atbilžu varianti netika piedāvāti, respondenti paši formulēja atbildes. Gandrīz puse (47%) respondentu minēja pašvaldības sasniegumus, labiekārtojot novadu (ceļu, ietvju remonti, vides sakoptība, tīrība, zaļās zonas, parki u.c.). 25% pētījuma dalībnieku pozitīvi vērtēja Madonas novada sporta dzīvi (tika minēti dažādi sporta pasākumi (t.sk. daudzveidīgas sacensības), kā arī sporta objekti (piem., Smeceres sils)). Kultūras un izklaides jautājumus minēja 22% (t.sk. pasākumi, svētki, kultūras objekti u.c.), izglītības jautājumus – 18% (t.sk. atbalsts skolām, bērnudārziem, bezmaksas pusdienas izglītības iestādēs u.c.), sociālos jautājumus – 11% (t.sk. atbalsts ģimenēm ar bērniem, sociālā palīdzība, atbalsts pensionāriem u.c.), bet ekonomikas jautājumus – 7% (t.sk. atbalsts uzņēmējiem). Citas atbildes nosauktas retāk, bet 23% respondentu atturējušies atbildēt uz šo jautājumu vai atzinuši, ka pozitīvas lietas nosaukt nevar.

Lūgti minēt galvenās lietas, kas būtu jāpaveic/ jāuzlabo Madonas novada pašvaldībai tuvāko divu gadu laikā, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti (šis bija t.s. «atvērtais» jautājums, kurā atbilžu varianti netika piedāvāti, respondenti paši formulēja atbildes, kuras datu apstrādes gaitā tika apkopotas lielākās grupās), visbiežāk pētījuma dalībnieki aicināja risināt problēmas labiekārtošanas jomā (remontēt un asfaltēt ielas, ceļus, ietves, laukumus, ierīkot zaļās zonas, parkus, atpūtas vietas, sakārtot mežus, uzturēt tīrību (t.sk. tīrīt sniegu ziemā), ierīkot bērnu rotaļlaukumus u.c.). Sociālās problēmas minēja 23% respondentu (visbiežāk respondenti aicināja risināt bezdarba problēmas), izglītības problēmas nosauca 15% (visbiežāk respondenti bija satraukušies par mazo skolu slēgšanu), veselības aprūpes problēmas minēja 14% (respondenti aicināja risināt problēmas ar ārstu trūkumu un rindām), bet 11% nosauca problēmas ar dzīvojamo fondu (galvenokārt respondenti minēja mājokļu trūkumu). Citas problēmas tika minētas retāk. 19% respondentu atturējušies atbildēt uz šo jautājumu vai norādījuši, ka negatīvas lietas nevar nosaukt.

Ekonomiskās situācijas vērtējums neviendabīgs

Vērtējot vispārējo ekonomisko situāciju Madonas novadā, salīdzinot ar to, kāda tā bija pirms diviem gadiem, 27% respondentu norādīja, ka tā ir uzlabojusies, bet 26% - ka tā ir pasliktinājusies. Visbiežāk (42%) respondenti atzina, ka ekonomiskā situācija divu gadu laikā nav mainījusies. Jāatzīmē, ka respondenti vecumā no 18 līdz 24, no 25 līdz 34 un no 45 līdz 54 gadiem, kā arī respondenti ar augstiem ienākumiem biežāk nekā caurmērā uzskatīja, ka ekonomiskā situācija Madonas novadā divu gadu laikā ir uzlabojusies.

Kopumā 26% respondentu pauda viedokli, ka vispārējā ekonomiskā situācija Madonas novadā nākamo 12 mēnešu laikā uzlabosies, bet 17% uzskatīja, ka tā pasliktināsies. Gandrīz puse (49%) respondentu norādīja, ka, viņuprāt, situācija nemainīsies. Optimistiski noskaņoti, runājot par ekonomisko situāciju Madonas novadā nākamo 12 mēnešu laikā, biežāk nekā caurmērā bija sievietes, respondenti vecumā no 18 līdz 24 un no 25 līdz 34 gadiem, iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē, nestrādājošie, kā arī pētījuma dalībnieki ar vidēji zemiem vai augstiem ienākumiem.

Pašvaldības iedzīvotāju vērtējums dažādās jomās

Vērtējot pašvaldības darbu dažādās jomās, vērojams, ka dzīvi Madonas novadā kopumā atzinīgi vērtēja (atbildes «ļoti pozitīvi» un «drīzāk pozitīvi») 93% respondentu (t.sk. «ļoti pozitīvi» – 29%). Vides sakoptību atzinīgi vērtēja 95%, atkritumu apsaimniekošanu – 93%, sporta pasākumus un aktivitātes – 90%, novada popularizēšanu, identitāti, tēlu – 85%, ielu apgaismojumu – 85%, kultūras un izklaides pasākumus – 84%, bibliotēku pakalpojumus – 84%, rotaļlaukumus – 82%, aktīvās atpūtas iespējas – 81%. Salīdzinoši bieži respondenti pauda arī apmierinātību ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu (79%), pirmsskolas izglītību (76%), brīvā laika un veselības veicināšanas pasākumiem (75%), interešu izglītību (74%), pasākumiem un aktivitātēm bērniem (73%), jauniešu aktivitātēm, iesaistes iespējām (70%). Pozitīvu vērtējumu vispārējai izglītībai sniedza 67%, veselības aprūpes pakalpojumiem – 67%, centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, ja tāda ir pieslēgta - 64%, sabiedriskā transporta pieejamībai – 64%, ielu un ceļu uzturēšanai pilsētās, pagastos – 62%, senioru aktivitātēm, iesaistes iespējām – 60%, uzņēmējdarbības videi (infrastruktūrai, telpām, atbalsta aktivitātēm) – 58%, sociāliem pakalpojumiem un sociālajai palīdzībai – 58%, atbalstam ģimenēm ar bērniem – 58%. Salīdzinoši retāk respondenti pauda apmierinātību ar darba vietu pieejamību novadā (39%), centralizēto siltumapgādi, ja tāda ir pieslēgta (37%), namu apsaimniekošanu, ja to veic kāds namu apsaimniekošanas uzņēmums (35%) un mājokļu pieejamību (28%). Jāatzīmē, ka visbiežāk respondenti bija neapmierināti (atbildes «ļoti negatīvi» un «drīzāk negatīvi») ar darba vietu pieejamību novadā (50%) un mājokļu pieejamību (55%).

Populārākie informācijas ieguves kanāli un saskarsme ar pašvaldību

Jautāti, kādos medijos, komunikācijas kanālos viņi iegūst informāciju par aktualitātēm/ notikumiem Madonas novadā, visbiežāk respondenti minēja pašvaldības kontu Facebook (55%) un Madonas Novada Vēstnesi (53%). Salīdzinoši bieži nosaukta arī pašvaldības oficiālā interneta vietne www.madona.lv (49%) un Madonas reģiona laikraksts “Stars”. Ievērojami retāk informācijas iegūšanai tiek izmantoti pašvaldības konti Instagram (12%) un Draugiem (6%).

Aptaujas dati liecina, ka 33% respondentu pēdējo divu gadu laikā ir vērsušies pie pašvaldības, zvanot, rakstot vai apmeklējot tās darbiniekus klātienē, un biežāk nekā caurmērā to darījuši respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu ģimenē, kā arī pētījuma dalībnieki ar zemiem, vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem.

Kopumā respondenti saskarsmi ar pašvaldību vērtēja atzinīgi: atbildes «pilnībā apmierināja» un «drīzāk apmierināja» atzīmēja 79%-89% (t.sk. «pilnībā apmierināja» 56%-69%). 89% pozitīvi vērtēja attieksmi no pašvaldības darbinieku puses, 86% - darbinieku pieejamību, 86% -  sniegto atbilžu saprotamību, 86% - sniegto atbilžu savlaicīgumu, bet 79% - darbinieku rīcību/ lietas galarezultātu.

Madona novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, iepazīstoties ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem uzsvēra, ka tie kalpos, kā labs palīgs darbā gan domes deputātiem, gan pašvaldības darbiniekiem, plānojot budžetu un Madonas novadā īstenojamās aktivitātes.

Ar pētījuma apkopojumu detalizētāk var iepazīties: ŠEIT

Aptaujas rezultātu prezentācija Madonas novada pašvaldības 28. septembra domes sēdē: VIDEO

Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs, Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists