Vēsturiskais Madonas pilsētas ģerbonis – uz vairogveidīgās pamatnes sarkanā laukā uz labo pusi pagriezta zelta gaiļa galva – bija izgatavots pēc Madonas pilsētas dibināšanas.
Ģerbonis apstiprināts 1938. gadā.
Gailis – cīņā un darbā saucējs, gaismas, austošas dienas un dziesmas simbols.
Tas izteic Madonas pilsētas un tās apkārtnes bagātās tradīcijas, raženo darba un kultūras dzīvi.
Ģerboņa vairogveidīgā pamatne tiek šķelta ar sudraba pavedienu pāri (no kreisās uz labo pusi). Šis heraldikas elements simbolizē Madonas novada pauguraino apvidu. Divas augstākās virsotnes Latvijā atrodas tieši Madonas novadā - Vidzemes augstienē (Gaiziņkalns un Sirdskalns).
Ģerboņa apakšējā daļā zaļā laukā attēlotas trīs sniegpārslas. Sniegpārsla kā elements izvēlēta sasaistē ar Madonas kā ziemas galvaspilsētas/reģiona statusu. Madonas novads ir bagāts ar sniegu, ziemas aktīvās atpūtas un sporta veidu tradīcijām. Sniegpārslu skaits savukārt simbolizē trīs novadus - Cesvaines, Ērgļu un Lubānas, kas pēc Administratīvi teritoriālās reformas iekļāvušies kopējā Madonas novadā. Zaļās krāsas lauks akcentē novada mežainumu (~50% no novada teritorijas klāj meži), dabas bagātības, un ekotūrismu.
Šķelts no labās ar sudraba pavedienspāri:
sarkans un zaļš; augšā zelta gaiļa galva.
Sarkanā krāsa simbolizē enerģiju, aktivitāti, veselību un panākumus.
Zaļā – dzīvība, neatlaidība, gribasspēks, pārliecība. Zaļais un sarkanais veido spēju atbrīvot uzkrāto enerģiju.
Zelta gailis – varas zīme, spēks un aizsardzība.