Adopcija nodrošina bērna attīstībai ģimenisku vidi.Nepilngadīga bērna adopcija ir atļauta, ja tā ir bērna interesēs.
Bāriņtiesa lemj par:
Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam. Noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.
Par adoptētāju nedrīkst būt persona:
Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti:
Pēc ģimenes izpētes bāriņtiesa pieņem lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju.
Nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:
Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.
Piekrišanu adopcijai var atsaukt līdz bērna nodošanai adoptētāju aprūpē.
Informāciju par adoptējamiem bērniem adoptētājs saņem Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.
Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa nekavējoties lemj par bērna aprūpes kārtību. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības. Aprūpes beigās bāriņtiesa pieņem lēmumu par adopcijas atbilstību bērna interesēm un pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Ja bāriņtiesa noskaidro, ka adopcija nav bērna interesēs, tad aprūpe adoptētāju ģimenē tiek pārtraukta.
Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus pieteikuma iesniegšanai tiesā un pagarina aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. Adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina.
Pirmsadopcijas aprūpes laikā adoptētājam izmaksā pabalstu bērna uzturam un atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, ja adoptētājs nav nodarbināts vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai ir nodarbināts ne vairāk kā 20 stundas nedēļā. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās vienam no adoptētājiem ir tiesības saņemt Labklājības ministrijas noteikto atlīdzību 1000 Ls par katru adoptēto bērnu, kurš atradies ārpusģimenes aprūpē. Turpmāk adoptētājs saņem valsts sociālos pabalstus, kas paredzēti ģimenēm ar bērniem.
Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.
Adoptējot sava laulātā bērnu, bāriņtiesa var atbrīvot adoptētāju no atsevišķu dokumentu iesniegšanas un pēc izvērtēšanas procesa bāriņtiesa pieņem lēmumu, vai adopcija ir bērna interesēs.
Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai iesniedz gala norēķinu. Bāriņtiesa pārstāv adoptējamā tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu un pēc sprieduma stāšanās spēkā atlaiž aizbildni no pienākumu pildīšanas.
Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.
Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.
Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.
Kārtību, kādā adoptējami bērni, nosaka Latvijas Republikas Civillikuma 162.-176.pants un 2003.gada 11.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.111 „Adopcijas kārtība”.