Fizikas skolotāju gūtā pieredze Ukrainā

Vizītes programmā tika iekļauts Černobiļas AES un „ mirušās” pilsētas Pripetes apmeklējums, tikšanās ar izglītības organizāciju pārstāvjiem Slavutičā un Kijevā, kā arī pieredzes apmaiņas semināri par fizikas mācīšanu vispārizglītojošajās skolās, olimpiāžu organizēšanu un skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanu.

Pirmajā vizītes dienā Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas delegācija apmeklēja Černobiļas AES, kur, kā zināms, 1986. gada 26. aprīlī notika avārija 4. energoblokā, veicot zinātnisku eksperimentu. Kā paskaidroja viens no vadošajiem speciālistiem Dmitrijs Steļmahs, Černobiļas AES avārija un tās sekas bija par iemeslu tam, lai visā pasaulē pārtrauktu  jaunu AES celtniecību. Uzskats, ka atomenerģija ir lētākais elektroenerģijas veids, izrādījās mīts, jo līdzekļi, kas jāiegulda, lai izveidotu videi un cilvēcei drošu infrastruktūru, ir daudz lielāki, nekā ietaupījums elektroenerģijas ražošanā izmantot kodolreakcijās izdalīto enerģiju.

Atrodoties ČAES teritorijā, kur joprojām strādā vairāki tūkstoši cilvēku, grūti aptvert to, ka tā ir „mirusī” zona un nav derīga dzīvošanai tuvāko 100 000 gadu laikā. Vērtējot radiācijas līmeņa izmaiņas gadu gaitā, dozimetriski noskaidrots, ka tas ir krietni nokrities, taču tas nebūt nenozīmē, ka riski ir aiz muguras, jo pēc avārijas dabā putekļu veidā nonāca  kodoldegvielas urāna un plutonija izotopi, kodolreakcijās radušies stroncija un amerīcija izotopi, kā arī neskaitāmi citi ķīmiskie elementi. Diemžēl kodoldegvielu saturošās masas sastāvs zinātniekiem joprojām nav zināms, jo tā sabrūk, mainās nuklīdu sastāvs, tāpēc galvenais uzdevums ir  šo procesu kontrolēt.

2016. gada novembrī  virs Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avarējušā ceturtā kodolreaktora tika uzstādīta pasaulē lielākā  2,1 miljardu eiro vērtā metāla konstrukcija-arka(konfainments), kuras galvenā funkcija ir aizsargāt vidi no radiācijas, kuras avots ir nedrošais, pirms 30 gadiem steigā uzbūvētais betona sarkofāgs. Jaunās arkas iekšpuse ietver arī infrastruktūras avarējušā bloka demontāžai, kas naudas trūkuma dēļ ir apturēta. Paredzēts, ka aizsargarku pilnībā ekspluatācijā nodos šajā gadā, un tās  ekspluatācijas laiks būs vismaz 100 gadi.

Radioaktīvais fons ČAES pieļauj veidot  zinātnei un speciālistiem noderīgu infrastruktūru - konteinerus un rūpnīcas šķidro un cieto radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai un pārstrādei  arī no citām atomelektrostacijām.

Pripete - pilsēta, kas 3 km attālumā no ČAES, uzcelta tikai 10 gadus pirms katastrofas  50 000  PSRS valsts vadošo kodolspeciālistu un viņu ģimeņu  izmitināšanai. Iespaids  ļoti nomācošs-izpostītas, tukšas ēkas, kādreizējie apstādījumi izauguši par lieliem kokiem...

Drūmā "aizliegtā" 30 kilometru zona ir kļuvusi arī par savdabīgu, bet drošu tūrisma objektu, jo, pavadot vienu dienu Černobiļas slēgtajā zonā, cilvēks uzņem tikpat lielu radiācijas devu kā divu stundu ilgā lidojumā ar lidmašīnu. Līdz 2018.gada 12.martam ekskursijas šajā zonā bija bezmaksas.

Ukrainas jaunākā pilsēta Slavutiča (50 km no ČAES) uzsākta celt 1986. gadā,  paredzēta no evakuētās Pripetes pilsētas atomelektrostacijas darbinieku, avārijas seku likvidētāju un to ģimenes locekļu dzīvošanai. Pilsētu projektēja un būvēja astoņu bijušās PSRS republiku -Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Azerbaidžānas, Armēnijas, Ukrainas un Krievijas arhitekti un celtnieki.

Katra republika pilsētā būvēja vienu vai vairākus kvartālus, katrs no tiem ir ar atšķirīgu arhitektūru. Latvijas kvartāls ir viens no dārgākajiem un kvalitatīvākajiem pilsētas dzīvojamajiem kvartāliem. Pilsētas infrastruktūra bija paredzēta 70 000 iedzīvotājiem, bet, kad 2000.gadā beidza darboties pēdējais energobloks, pilsētu pameta liels iedzīvotāju skaits. Šobrīd Slavutičā dzīvo 25 000 iedzīvotāju, tur ir ČAES zinātniskais centrs,  liela un daudzpusīga infrastruktūra (īpaši medicīnas jomā). Bērniem un jauniešiem pilsētā ir plašas iespējas ārpusstundu aktivitātēm ( katrs skolēns apmeklē vismaz vienu ārpusstundu aktivitāti). Vizītes ietvaros LFSA delegācija apmeklēja PII “Mārīte, Slavitučas 1.vidusskolu , novadpētniecības muzeju, BJC un Jaunatnes  mākslas centru. Slavutičas licejā Ukrainas kolēģi, fizikas skolotāji-metodiķi dalījās sava pedagoģiskā darba pieredzē, kā arī notika sirsnīga pieņemšana pie Slavutičas pilsētas mēra J.Fomičeva.  

15. martā  Kijevā Latvijas vēstniecībā Ukrainā Latvijas fizikas skolotāji tikās ar  vēstniecības sekretāru politiskajos jautājumos Andreju Karpoviču, kur tika pārrunātas iespējas sadarbības aktivizācijai izglītības jomā starp Latvijas un Ukrainas partneriem. Vēstniecības pārstāvis apliecināja savu gatavību atbalstīt kontaktu attīstīšanu starp abu valstu izglītības iestādēm un pedagogu asociācijām.

 Vizītes noslēgumā LFSA delegācija tika viesmīlīgi uzņemta Kijevas B.Gridčenka Universitātes pēcdiplomu pedagoģiskās izglītības institūtā, kur kopā ar Kijevas fizikas skolotājiem notika domu un pieredzes apmaiņa par eksakto zinātņu mācību priekšmetu un īpaši fizikas mācīšanas akcentiem vispārizglītojošajās skolās, olimpiāžu organizēšanu un skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumiem Latvijā un Ukrainā. Abpusēji tika secināts, ka mūsdienu izglītības sistēmas abās valstīs atrodas kopīgu uzdevumu un problēmu risinājumu meklējumos, kur viens no galvenajiem-kā strādāt ar mūsdienu paaudzi; kādas tehnoloģijas pielietot; ko un kā mācīt.  Noslēgumā LFSA prezidente, delegācijas vadītāja Ludmila Belogrudova izteica cerību, ka šī tikšanās kalpos kā pirmais atbalsta punkts turpmākai sadarbības attīstībai starp Latvijas un Ukrainas eksakto mācību priekšmetu skolotājiem.

Ukrainas apmeklējumā ir gūts ļoti daudz  interesantu un lietderīgu iespaidu. Esmu ļoti pateicīga Madonas novada domei par sniegto finansiālo atbalstu, kā arī skolas direktorei Inesei Strodei par iespēju piedalīties šajā vērtīgajā pieredzes apmaiņas braucienā.

Informāciju sagatavoja: Marija Deigele
LFSA delegācijas dalībniece
Madonas pilsētas vidusskolas fizikas skolotāja
‌

Informāciju ievietoja: Ilze Riekstiņa