Pie Šķeltā akmens piemin politiski represētos
Pieminot 75.gadadienu, kopš tika piedzīvota viena no drūmākajām vēstures lappusēm Latvijas valsts vēsturē - 15 443 jeb 0,74 procenti Latvijas iedzīvotāju deportācija uz tālo Sibīriju, piemiņas brīdī pie Šķeltā akmens Madonā pulcējās ap simts dalībnieku.Klātesošos emocionāli uzrunāja mācītājs Agris Pilsums, uzsverot, cik svarīgi ir piedot un lūgt piedošanu, apzināties izdarīto pāridarījumu, ko diemžēl vainīgie joprojām nav apzinājušies. Savā uzrunā mācītājs pauda bažas, ka līdz šim nekas neliecina par to, ka pāridarītāji nožēlotu pagātnes kļūdas, tieši otrādi - arvien cenšas uzspiest un norādīt savu lielvaras varenību.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, norādīja, cik svarīga ir dzimtu vēsturiskā atmiņa, kad arī padomju gados no paaudzes uz paaudzi ģimenēs tika nodots pārciestais, lai turpinātu veidot un stiprināt nacionālo pašapziņu un netiku aizmirsts pāridarījums. A. Ceļapīters uzsvēra, ka tieši Sibīriju izcietušie ir vieni no tiem, kas lika pamatus šodienas neatkarīgajai Latvijai.
Piemiņas brīdī Madonā piedalījās arī Mārupes novada represēto biedrības pārstāvji, kas zīmīgajā dienā bija devušies apmeklēt Latvijas armijas pirmā virspavēlnieka Oskara Kalpaka piemiņas vietas Madonas un Lubānas novados. Uzrunājot sapulcējušos, biedrības vadītāja Anna Ozoliņa uzsvēra saglabāto atmiņu nozīmīgumu un izteica pārliecību šo dzīvo atmiņu uzturēt arī turpmāk. Mārupieši iededza piemiņas svecītes Šķeltā akmens pakājē.
Piemiņas brīža noslēgumā klātesošos uzrunāja arī Madonas represēto biedrības vadītāja Elza Serdāne, kas nolasīja Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Ezeriņa meitas Benitas Tauriņas biogrāfisko vēstījumu par piedzīvoto (laikraksts "Stars", 14. jūnijs), nobeigumā aicinot domāt un rūpēties par Latvijas nākotni.
14. jūnija deportācijā tika izsūtīti ne tikai latvieši, bet arī citu Latvijā dzīvojošo nāciju pārstāvji - ebreji, krievi, vācieši un citi. 34 procenti no izsūtītajiem gāja bojā pa ceļam vai nometinājuma vietās, neatgriežoties dzimtajā Latvijā.
Piemiņas brīdī Madonā klātesošo vidū bija arī kultūras un izglītības darbinieki, muzeja ļaudis, pašvaldības deputātes J. Adamoviča un A. Gotlaufa. Pēc svinīgā brīža, kā ierasts, represētie pulcējās Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, lai dalītos atmiņās un pārrunātu šodienas aktualitātes.
Dz. Stradiņa,
A.Veckalniņa foto no piemiņas brīža.
© 2008-2025 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja