Izglītības reforma

Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāns 2016.-2023.gadam apskatāms šeit.

Par pašvaldības attīstības programmas investīciju plāna darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projektu “Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Madonas novadā” /Ziņa publicēta 2017.gada 26.maijā sadaļā Pašvaldība/

Projekts paredz Madonas pilsētas izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanu, apvienojot  Madonas pilsētas 1.vidusskolu un Madonas pilsētas 2.vidusskolu vienotā iestādē Madonas pilsētas vidusskola un Madonas Valsts ģimnāzijas pārcelšanu uz esošajām Madonas pilsētas 2.visdusskolas telpām, pārplānojot un aprīkojot esošos skolu ēku kompleksus atbilstoši mūsdienu izglītības standartu prasībām, kā arī paplašinot Madonas Valsts ģimnāzijas dienesta viesnīcu.

Plānotā ERAF projekta “Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana Madonas novadā”  ietvaros ir uzsākti skolu ēku kompleksu un dienesta viesnīcas pārbūves tehnisko projektu izstrāde.

Plānotais Projekta ieviešanas laiks no 2016.gada jūlija līdz 2019.gada decembrim.

Projekta kopējais attiecināmais finansējums 4 269 522,00 euro. ERAF finansējums 85%  - 3 629 094,00 EUR, valsts un pašvaldības finansējums 15% - 640 428,00 euro.

Projekta ietvaros plānotie pasākumi Madonas Valsts ģimnāzijā  (Skolas ielā 10, Madonā) - Projekta īstenošana paredzēta vairākās kārtās- 1.kārtā paredzēta skolas mācību korpusa atjaunošana, 2.kārtā paredzēta savienojošā korpusa pārbūve , 3.kārtā paredzēta sporta zāles korpusa atjaunošana, 4.kārtā paredzēta stadiona un esošo sporta laukumu pārbūve un teritorijas labiekārtošana. Tiks veikta IKT risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde, nodrošinot skolēniem mācību vajadzībām  nepieciešamu, savstarpēji savietojamu, daudzlietotāju un daudzuzdevumu režīmus atbalstošu digitālo mācību līdzekļu un tehnoloģiju iegādi, plānojot arī resursus to pārvaldīšanai, glabāšanai, uzlādēšanai un pārvietošanas risinājumiem.

Projekta ietvaros plānotie pasākumi Madonas pilsētas vidusskolā (Valdemāra bulvārī 6 un Valdemāra bulv. 2A, Madonā) - Projekta īstenošana paredzēta vairākās kārtās, -   1.kārtā paredzēta skolas mācību korpusu un klašu telpām pieguļošo gaiteņu pārbūve, 2.kārtā paredzēta multifunkcionālās zāles korpusa atjaunošana, 3.kārtā paredzēta jaunas bibliotēkas un lasītavas izbūve, 4.kārtā paredzēta sporta zāles korpusa atjaunošana, 5.kārtā paredzēta stadiona pārbūve un teritorijas labiekārtošana. Tiks veikta IKT risinājumu ieviešana un aprīkojuma iegāde, nodrošinot skolēniem mācību vajadzībām  nepieciešamu, savstarpēji savietojamu, daudzlietotāju un daudzuzdevumu režīmus atbalstošu digitālo mācību līdzekļu un tehnoloģiju iegādi, plānojot arī resursus to pārvaldīšanai, glabāšanai, uzlādēšanai un pārvietošanas risinājumiem.

Plānotā satiksmes organizācija pie Madonas pilsētas vidusskolas

Satiksmes organizācijas shēma

Plānotās tehnisko risinājumu skices Madonas pilsētas vidusskolā Valdemāra bulvārī 6, Madonā

1.stāva plāns
2.stāva plāns
2.stāva zāle
Bibliotēkas - zāles fasāde
Foto esošais
Foto plānotais
Ģenplāns
Iekšpagalmu fasādes
Perspektīva 1
Perspektīva 2
Valmieras ielas fasāde‌

Plānotās tehnisko risinājumu skices Madonas Valsts ģimnāzijā (Skolas iela, 10)

1.stāva plāns
‌2.stāva plāns
‌3.stāva plāns
‌Fasāde 1
‌Fasāde 2
‌Fasādes
‌Ģenplāns
‌Jumta plāns
‌Jumta stāva plāns
‌Pagrabstāvs_skola
‌Pagrabstāvs_sporta zāle
‌

‌Apstiprināts Madonas pilsētas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.vidusskolas reorganizācijas plāns

Madonas novada pašvaldības domes 2017.gada 23.februāra sēdē tika pieņemts lēmums Nr.77 “Par Madonas pilsētas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.vidusskolas reorganizācijas plāna apstiprināšanu” (protokols Nr.5, 4.p.).

Ar Madonas pilsētas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.vidusskolas reorganizācijas plānu varat iepazīties šeit.

Madonas pilsētas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.vidusskolas reorganizācijas procesa virzība /Ziņa publicēta 2016.gada 17.augustā sadaļā Pašvaldība/

Madonas novada pašvaldība ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojumu 31.03.2016. domes pieņemtajam lēmumam Nr.138 (protokols Nr.6, 3.p.) „Par Madonas pilsētas 1.vidusskolas un Madonas pilsētas 2.viduskolas reorganizācijas uzsākšanu, izveidojot Madonas pilsētas vidusskolu". 

Domes lēmuma 6.punktā ir noteikts, ka izveido skolu reorganizācijas komisiju 7 cilvēku sastāvā. Reorganizācijas komisijas sēde notiks 2016.gada 8.septembrī plkst.14.00, Saieta nama 2.stāva zālē.

 

Notikusi kārtējā tikšanās par skolu reformu Madonas pilsētā
/Ziņa publicēta 2016.gada 14.jūlijā sadaļā Pašvaldība/

13. jūlijā Madonas kultūras namā norisinājās tikšanās par skolu tīkla reorganizācijas plānu Madonā.

Uz sanāksmi bija ieradušies ap četrdesmit dalībnieku, tostarp pašvaldības deputāti, skolotāji, skolēni. Sarunu vadīja Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, norādot, ka tikšanās mērķis ir diskutēt par ieguvumiem un informēt par to, kas jau ir veikts, lai reforma īstenotos.

Sīkāk par reformas rezultātā paredzamajiem ieguvumiem, kā arī par reformas ieviešanas gaitu klātesošos iepazīstināja nodaļas vadītāja un vadītājas vietniece Sarmīte Jansone. Ar prezentāciju varat iepazīties šeit.

Tā kā iepriekšējo diskusiju laikā tika norādīts uz iespējamies satiksmes drošības riskiem skolu tuvumā, Attīstības nodaļas ceļu inženieris Edgars Gailums iepazīstināja ar satiksmes organizācijas iespējām 1. vidusskolas apkārtnē. Ar piedāvātajiem risinājumiem varat iepazīties šeit.

Savus iebildumus pret skolu reorganizācijas ieceri pauda Madonas 2. vidusskolas Atbalsta biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste, skolotāja Lilija Mozga, norādot uz pretrunām, kas vērojamas novada Attīstības plānā un Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plānā 2016.-2023. gadam. Šīs pretrunas ir rosinājušas uz virkni jautājumu. Ar iebildumiem pret skolu reformu varat iepazīties šeit. Ar atbildēm uz biedrības iebildumiem varat iepazīties šeit.

Tā kā vienā no iepriekšējām tikšanās reizēm tika norādīts uz izglītības reformas paraugu Gulbenes pilsētā, uz sanāksmi bija uzaicināts arī Gulbenes pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, kurš dalījās pieredzē par reformas gaitu un ieguvumiem Gulbenes pilsētā. Izklāstot pirms diviem gadiem iegūto kaimiņu pieredzi, A. Šķēls norādīja, ka atslēgas vārds reformai Gulbenē bijis izglītības procesu raudzīt ilgtermiņā. Atskatoties uz paveikto, nodaļas vadītājs atzina, ka tas bijis pareizs lēmums, kā rezultātā skolēni ir ieguvēji, piemēram, gūstot iespējas apgūt jaunas mācību programmas. Tāpat A. Šķēls atzina, ka arī gulbeniešiem tas nav bijis viegli īstenojams lēmums, ir saprotami arī iebildumi. Uzrunas nobeigumā viesis aicināja rast kompromisu, citējot kādu holandiešu pedagoga teicienu, ka ir ļaudis, kas, nākot pārmaiņu vējiem, būvē vaļņus, bet gudrākie - vējdzirnavas.

Klātesošos uzrunāja arī Madonas 2. vidusskolas direktors, deputāts Valentīns Rakstiņš, kurš neslēpa savu noliedzošo attieksmi, uzsverot, ka reformas rezultātā mācību process skolēniem pasliktināsies telpu trūkuma dēļ, bērniem būs daudz jāpārvietojas no vienas ēkas uz citu. Direktors norādīja, ka skola, iespējams, būtu pieņēmusi pamatskolas statusu, ja tāds tiktu piedāvāts.

Tikšanās noslēgumā klātesošos uzrunāja novada domes priekšēdētāja vietnieks Agris Lungevičs, uzsverot, ka ir jānāk kopā, lai domātu nevis kāpēc, bet gan kā darīt, lai reforma izdotos. A. Lungevičs norādīja, ka Madona skolu reformas ziņā nav unikāla, ir jābūt fleksibliem, jāiet līdzi laikam un jāvērtē situācija izglītības jomā novadā kopumā. Priekšsēdētāja vietnieks izklāstīja arī savus argumentus par labu reformai, tostarp pauzdams apņemšanos atbalstīt lauku skolu tīkla saglabāšanu novadā un īstenotā pilsētas skolu reforma samazinātu skolēnu plūsmu no laukiem uz pilsētu. "Pilsētas skolu reforma ir plats solis pretī lauku skolu saglabāšanai," tikšanās nobeigumā uzsvēra A. Lungevičs. 

Kaut arī vasara kā ierasts ir atvaļinājumu laiks, darbs pie skolu reformas turpināsies darba grupās, informācija par procesu sekos.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 2016.gada 14.martā, plkst.17:00 Madonā, Raiņa ielā 12, Madonas kultūras nama Lielajā zālē. /Ziņa pubicēta sadaļā Pašvaldība 17.02.2016/

Rakstiskus priekšlikumus un ierosinājumus Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna 2016.-2023.gadam 1.redakcijas papildināšanai iesniegt Madonas novada pašvaldībā, Saieta laukumā 1, 101.kab., Madonā, LV-4801 vai elektroniski pa e-pastu: dome@madona.lv līdz 2016.gada 17.martam, fiziskām personām norādot vārdu, uzvārdu, dzīves vietas adresi, juridiskām personām norādot reģistrācijas numuru, reģistrācijas un darbības vietas adresi. 

Paziņojums par Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna 2016.-2023.gadam pirmās redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai 

‌Ar Madonas novada pašvaldības domes 2016.gada 16.februāra ārkārtas sēdes lēmumu Nr.47 “Par Madonas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāna 2016.-2023.gadam pirmās redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai” (prot.3, 11.p.) ir uzsākta šī plānošanas dokumenta pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Publiskā apspriešana noteikta no 2016.gada 17.februāra līdz 2016.gada 17.martam.

‌Turpinās diskusijas par skolu tīkla sakārtošanu novadā

‌/Ziņa publicēta 2015.gada 21.septembrī sadaļā Pašvaldība/
‌
‌21. septembrī Madonu apmeklēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji, lai uzzinātu plānotās novada izglītības iestāžu tīkla reformas pamatojumu, kā arī uzklausītu iesaistīto izglītības iestāžu vadītāju viedokļus.

Kā informēja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, saņemts iesniegums no Madonas pilsētas 2.vidusskolas, kurā izteikta pretošanās plānotajai Madonas novada izglītības reformai. 2.vidusskola paudusi viedokli, ka reformas rezultātā pasliktināsies mācību apstākļi viņu audzēkņiem un ka plānotā reforma uzlabos mācību apstākļus tikai Madonas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem, kas esot diskriminējuši pret citiem.

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzsver, ka plānotā reforma skar visas Madonas skolas un tās ieviešana nebūtu strauja, visticamāk- 2018./2019. gads.

Priekšsēdētājs stāsta, ka plānotā reforma nav orientēta uz līdzekļu taupīšanu, bet gan to racionālu izmantošanu- sakārtojot skolu tīklu atbilstoši mūsdienu demogrāfiskajām realitātēm. Priekšsēdētājs uzver, ka nav racionāli ieguldīt finansējumu būvniecībā, ja to var ieguldīt mācību procesa pilnveidošanā. IZM provizoriskais finansējums, ko realizējot plānoto reformu, izglītības iestāžu modernizēšanai varētu piesaistīt ir aptuveni 2.5-3 miljoni eiro , teic A.Ceļapīters.

Tāpat, jautājums par novada skolu tīkla sakārtošanu nav nekāds jaunums un par to runas uzsāktas jau pirms vairākiem gadiem, kad analizējot novada demogrāfijas datus, atklājas negatīva tendence- iedzīvotāju, tostarp skolēnu skaita strauja samazināšanās. Lai arī šobrīd vērojams dzimstības pieaugums, nākotnes dati nav iepriecinoši- gaidāms dzimstības samazinājums. Vidusskolas klasēs pārskatāmā nākotnē mācīšoties vien 120-140 bērni.

Apgalvojumam par mazo skolēnu skaitu nepiekrīt Madonas pilsētas 2.vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš, kurš uzskata, ka audzēkņu skaits 2.vidusskolā ir pietiekams un tāds būs arī turpmākajos gados. Tāpat direktoru māc bažas, ka apvienojot pilsētas vidusskolas, bērniem būtu jāmācās klasēs ar lielu bērnu skaitu un tas negatīvi ietekmētu izglītības kvalitāti. 

Madonas pilsētas 1.vidusskolas direktora vietas izpildītāja Inese Strode par iespējamo vidusskolu apvienošanu teic, ka papildus telpas noteikti būtu vajadzīgas, jo pašreizējā 1.vidusskolas infrastruktūra nespētu uzņemt tik lielu skolēnu skaitu. Šobrīd ir 30 klašu komplekti, bet papildus būtu vajadzīgi 6-8. 

Priekšsēdētājs A.Ceļapīters uzsver, ka arī pēc reformas skolēnu skaits klasē nepārsniegtu 22-26, tāpat arī jautājums par telpu pietiekamību ir izanalizēts. 

Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece par esošo situāciju:

Pašreizējā situācija ir ļoti saspringta. 13 gadus strādājam gaidīšanas režīmā- vairākkārt mainītas telpas, dažādas lokācijas vietas. Klašu telpas ir mazas, lielākā daļa neatbilst Ministru kabineta noteikumiem. Mācību darbs, skolas pasākumi, sanāksmes, ēdināšana notiek 7 dažādās ēkās. Normāli tas nav un tā nav nevienā Valsts ģimnāzijā Latvijā. Kaut kāds uzlabojums ir vajadzīgs. Vai risinājums ir 2.vsk telpas? Domāju, ka nē.

Kas notiks ar mazajām skolām?

Priekšsēdētājs A.Ceļapīters teic, ka novads ir liels un ir ļoti svarīgi saglabāt izglītības pieejamību laukos, īpaši tajās vietās, kuras ir tālu no pilsētas.

Diskusijas noslēgumā Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere kā pašvaldības, tā izglītības iestāžu vadītājus aicināja skatīties perspektīvā, meklēt kopīgu ceļu uz dialogu. 

‌Jūs jautājat - mēs atbildam.

Tā kā iecerētā Madonas pilsētas vidusskolu apvienošana skar ievērojamu daļu iedzīvotāju, esam izveidojuši rubriku, veltītu tieši izglītības tēmai. Šeit Jūs varat uzdot sev interesējošu jautājumu un gūt pašvaldības izglītības jomas speciālistu sagatvotās atbildes.

Kāpēc nepieciešama vidusskolu apvienošana Madonas pilsētā?

Papildināts 25.09.2015

1.      Ideja par Madonas pilsētas vidusskolu apvienošanu nebūt nav jauna, par to ir ticis diskutēts vēl pirms novada izveides. Nepieciešamību apvienot Madonas pilsētas 2.vidusskolu un Madonas pilsētas 1.vidusskolu nosaka vairāki faktori:

1.1.Būtiskākais - demogrāfiskā situācija ilgtermiņā (skatīt „Madonas Novada Vēstneša” 2015.gada maija izdevumu), zemais (ar svārstībām) dzimstības līmenis, iedzīvotāju, t.sk. izglītojamo skaita samazināšanās, iedzīvotāju novecošanās un migrācija. Demogrāfiskās prognozes norāda uz to, ka esošais visu līmeņu izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots. Un demogrāfiskās prognozes ir nozīmīgs priekšnosacījums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai nākamajos septiņos gados gan pilsētā, gan novadā. Līdz ar to   aktuāls  ir jautājums par  esošo ēku un telpu  racionālu piepildījumu  un efektīvu finanšu resursu izmantojumu, ES fondu investīciju piesaisti un racionālu izmantošanu, kas orientēta uz mācību procesa un mācību vides pilnveidi.

1.2. Izglītības iestādēs nepieciešami jauni ieguldījumi funkcionālās infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes attīstīšanai, ir jādomā par esošo ēku un telpu  racionālu piepildījumu  un efektīvu finanšu resursu izmantojumu, ES fondu investīciju piesaisti un izmantošanu, kas orientēta uz mācību procesa pilnveidi.

1.3. Sadrumstalota izglītojamo skaita nokomplektēšana vidējā izglītības posma programmās; Uz reorganizācijas laiku prognozējamais klašu komplektu skaits vidusskolas posmā (10.klasēm) būs maksimāli 5 klašu komplekti uz esošām četrām vidējās izglītības iestādēm pilsētā un vienu novadā.

1.4. ģimnāzijas telpu jautājums - Madonas Valsts ģimnāzijas mācību process tiek organizēts 5 ēkās – Valdemāra bulvārī 2a, īrētās telpās Raiņa ielā 6, sporta stundas un pasākumi notiek Madonas sporta centrā, kultūras pasākumi tiek organizēti Madonas kultūras namā, bet ģimnāzistu ēdināšana, kā arī mūzikas stundas - Madonas pilsētas 1.vidusskolā. ERAF projektu ietvaros valsts ģimnāzijām ir plānots finansējums, un mācību telpu jautājums ir prioritārs. Bet risinot ģimnāzijas telpu jautājumu, pašvaldība vēlas, lai ieguldījums būtu mērķtiecīgs un ilgtermiņā attīstību veicinošs.

1.5.pedagogu vidējā vecuma palielināšanās.

1.6.pieaug tendence izglītojamo piesaistīšanai no novada pagastiem.

 

Kāpēc Madonas Valsts ģimnāzijai nebūvēs piebūvi?

Ģimnāzijas jaunā piebūve pie iecerētā modeļa nav nepieciešama. Telpu esošā un pārskatāmā nākotnē pietiek un pat paliek pāri. Ir neekonomiski tērēt līdzekļus jaunas ēkas (piebūves) celtniecībai. Šos līdzekļus jāizmanto skolas vides labiekārtošanai (piemēram, skolu sporta zāles un ēdamzāle jāpadara daudzfunkcionālas, jāpilnveido ēdināšanas organizācija u.c.), kā arī kabinetu aprīkojuma, mācību līdzekļu un tehnoloģiju modernizēšanai atbilstoši mūsdienu un nākotnes prasībām.

Papildināts 25.09.2015

Būtiskākais apsvērums, kas   pašvaldības  vadībai lika mainīt  viedokli par piebūves nepieciešamību Madonas Valsts ģimnāzijai ir demogrāfiskā situācija  un  no tā izrietošais  jautājums par  jau esošo skolu ēku racionālu izmantošanu un vienmērīgu noslodzi. Otrkārt - izglītības kvalitātes pilnveide, apvienojot finanšu, materiāli tehniskos un personāla resursus. Treškārt - iespēja piesaistīt ERAF  finanšu investīcijas, optimizējot skolu tīklu Madonas pilsētā bez skolu tīkla sakārtošanas struktūrfondu līdzekļi var nebūs piesaistāmi.

Kurās ēkās ir plānots izvietot vidusskolas un Madonas Valsts ģimnāzijas skolēnus?

Papildināts 25.09.2015

Reorganizācijas rezultātā izveidotā izglītības iestāde tiks  izvietota tagadējā Madonas pilsētas 1.vidusskolas ēkā, kā arī tagadējā  Madonas Valsts ģimnāzijas ēkā  Valdemāra bulvārī  2a.   Savukārt  Madonas Valsts ģimnāzija pārceltos uz tagadējo  Madonas pilsētas 2.vidusskolas galveno ēku. 

 Reorganizācijas rezultātā izveidotajā izglītības iestādē  tiks nodrošinātas higiēnas prasības, tostarp mācību telpu minimālā  platība uz vienu izglītojamo atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”.

2014./2015.m.g. Madonas pilsētas  1. un 2.vidusskolā  kopā  bija  44 klašu komplekti  (992 skolēni).  2015./2016.m.g. Madonas pilsētas  1. un 2.vidusskolā  kopā  ir  47 klašu komplekti  (1061 skolēni). Šī gada skolēnu skaita pieaugumu īpaši pilsētā nodrošināja pirmklasnieku skaita pieaugums, Sarkaņu pamatskolas slēgšana, kā arī pēdējos piecos gados lielākais skaits novadā -  66% no 9.klašu absolventiem ir uzsākuši mācības 10.klasē. 9.klašu absolventu izvēle mācīties vidusskolā, pēdējos piecos gados ir svārstījusies no 51%-70% novadā.

Madonas pilsētas 1.vidusskolas ēkā ir 43 klašu telpas, kā arī  8 telpas  grupu nodarbībām.  Tas ir pietiekami pilnvērtīgai 1.-9.klašu skolēnu mācību darba organizēšanai (36 klašu komplektiem/  844 skolēniem).

Madonas Valsts ģimnāzijā ir 15 (11 MVĢ, 4 Raiņa ielā) klašu telpas, ko var izmantot  10.-12. klašu  (kopā 217 skolēni/ 11 klašu komplekti)  mācību procesam.  Tātad reorganizācijas rezultātā izveidotās  izglītības iestādes  abās ēkās kopā  ir 58 mācību telpas uz 47 klašu komplektiem.

Var uzskatīt, ka skolas vecuma bērnu skaits valstī ir nostabilizējies, bet statistikas dati rāda, ka dzimstības svārstību un migrācijas rezultātā ārpus lielajām pilsētām, bērnu skaits samazinās.

 

Vai apvienotajai vidusskolai pietiks telpu un mācību process necietīs saspiestības dēļ?

Pašlaik Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolā kopā ir 44 klašu komplekti (992 skolēni).

 1.vidusskolas ēkā ir 43 klašu telpas, kā arī 8 telpas grupu nodarbībām. Tas ir pietiekami pilnvērtīgai 1. - 9. klašu skolēnu mācību darba organizēšanai (35 klašu komplektiem ar 804 skolēniem). Tagadējā ģimnāzijas ēkā ir 15 klašu telpas, ko var izmantot 10. - 12. klašu 188 skolēni mācību procesam. Tātad abās vidusskolas ēkās kopā būtu 58 mācību telpas uz 44 klašu komplektiem.

 

Vai skolēnu skaits klasēs tiks palielināts, cik liels būs maksimāli pieļaujamais skolēnu skaits klasē?

Papildināts 25.09.2015

Skolēnu skaits klasēs netiks nesaprātīgi palielināts. Vidējais  skolēnu skaits klasē būs 22 - 26 skolēni. Salīdzinoši gan 2014./2015.m.g., gan šajā mācību gadā vidējais skolēnu skaits klasē Madonas pilsētas 1.vidusskolā ir 23 izglītojamie, Madonas pilsētas 2.vidusskolā – 21 izglītojamais

Pēc kādiem principiem skolēni tiks sadalīti pa klasēm?

Papildināts 25.09.2015

Reorganizācijas process notiks, nodrošinot izglītības nepārtrauktību Madonas pilsētas 2. vidusskolas izglītojamajiem.   Darba organizācija ir plānota  tā, lai apvienotajā izglītības iestādē nodrošinātu  izglītības procesu  visai klasei kopā, saglabājot  esošo komplektāciju. Klašu audzinātāji attiecīgajā izglītības posmā varēs turpināt audzināt savas klases.

Kad reforma tiks īstenota?

Papildināts 25.09.2015

Madonas pilsētas 2.vidusskolas reorganizācija, apvienojot Madonas pilsētas 1.vidusskolu ar Madonas pilsētas 2.vidusskolu un izveidojot jaunu izglītības iestādi, plānota ar  2017./2018. mācību gadu (ar  2017.gada 1.septembri), bet iespējams arī, ka tikai ar 2018.gada 1.septembri. Tas ir atkarīgs no ERAF projekta ieviešanas laika grafika. Vasaras brīvlaikā notiks remonti, lai skolēni 1.septembrī ienāktu atjaunotās telpās.

Vai šī reforma ir ekonomiski izdevīga?

Papildināts 25.09.2015:
Iecerētās reformas ekonomiskā izdevīguma pamatā ir  apsvērums, ka reorganizācijas rezultātā  netiktu  neekonomiski  tērēti  līdzekļi jaunas ēkas (Madonas Valsts ģimnāzijas  piebūves) celtniecībai un tās uzturēšanai. Šos līdzekļus plānots izmantot  skolas  vides labiekārtošanai,  piemēram,  skolu sporta zāles un ēdamzāles  jāpadara daudzfunkcionālas, jāpilnveido  sporta laukums,   kabinetu  aprīkojums jānodrošina  ar  mūsdienu prasībām atbilstošām mācību tehnoloģijām un līdzekļiem. Galvenā līdzekļu ekonomija ilgtermiņā plānota  saistībā ar telpu uzturēšanu  un  izglītības procesa administrēšanu.

Mērķis nav samazināt līdzšinējās izmaksas uz 1 izglītojamo apmācības procesā, bet, racionāli izmantojot  finanšu līdzekļus, paaugstināt izglītības kvalitāti, t.sk. izglītības programmu piedāvāju pilsētas skolās.

Kāda ir plānoto ERAF ieguldījumu lietderība?

Lai ES fondu ieguldījums būtu lietderīgs, ir veicama skolu tīkla sakārtošana, tas ļautu veikt pašus nepieciešamākos ieguldījums ēku infrastruktūrā, bet galvenokārt, finansējums tiktu novirzīts mācību vides, aprīkojuma un procesu attīstībai.

Papildināts 25.09.2015
Izglītības un zinātnes ministrija ES fondu finanšu investīciju saņemšanai izstrādā īstenošanas principus, atbalstās darbības un atlases kritērijus, kas projektu īstenojot nākotnē sekmētu mācīšanās kvalitāti un kompetences, kas arī nozīmē – ieguldījumus veikt lietderīgi. Atbilstoši IZM informatīvajam ziņojumam atbalsts plānots vispārējās vidējās izglītības iestāžu, t.sk. ģimnāziju un valsts ģimnāziju, (7.-12.klase) modernizācijai - ergonomiskas mācību vides izveidei, IKT risinājumu ieviešanai, dabaszinātņu kabinetu aprīkošanai, izglītības iestādes sporta infrastruktūras sakārtošanai. Plānotais atbalsts sasaucas arī ar Madonas pilsētas skolās nepieciešamajiem ieguldījumiem nākotnē.

Kā tiks izmantota Madonas 2. vidusskolas sākumskolas ēka?

Valsts ģimnāzijai telpu pietiks lielajā ēkā, līdz ar to mazo skolu varēs izmantot citiem mērķiem - dienesta viesnīcai, interešu izglītības nodarbībām vai citiem ar izglītību saistītiem mērķiem.

Kāds nosaukums būs apvienotajai vidusskolai?

Vidusskolas apvienojot, nosaukums būtu - Madonas vidusskola.

Vai skolotāji zaudēs darbu reformas dēļ?

Skolu apvienošanas dēļ pedagogi darbu nezaudēs, bet daļai skolotāju darba slodze varētu samazināties. Pašlaik lielākā daļa pedagogu strādā vairāk kā 1,5 amata likmes, 16 pedagogi papildu strādā arī kādā citā izglītības iestādē, kas rada pārslodzi. Uz 2017./2018. mācību gada sākumu 17 no esošajiem pedagogiem būs sasnieguši pensijas vecumu. Šādā situācijā var rasties arī nepieciešamība pēc jauniem pedagogiem, sevišķi dabas zinātņu cikla mācību priekšmetos.

Papildināts 25.09.2015

Apvienošanās rezultātā lielākajai  daļai  pedagogu darba slodze saglabātos esošajā apmērā vai  nedaudz  samazinātos, kas   novērstu  pārslodzi , ko pašlaik  izjūt daļa pedagogu .   Tā kā reorganizācijas rezultātā nav plānots palielināt  skolēnu skaitu klasē (tas, līdzīgi  kā  pašlaik,  vidēji  būs  22 – 26) , sākumskolas skolotāju skaits  netiks samazināts.   Uz šo brīdi astoņi  Madonas pilsētas 1. vidusskolas un Madonas pilsētas 2. vidusskolas  mācību priekšmetu skolotāji ir pensijas vecumā,  bet   9  skolotāji  sasnieguši 60 gadu vecumu (resp.  uz  2017./2018. māc. gadu  būtu pensijas vecumā).  Iespējams,  šie skolotāji  vēlēsies turpināt darba gaitas ar mazāku slodzi. Šādā situācijā  pat  varētu rasties nepieciešamība  dabas zinātņu cikla mācību priekšmetos  piesaistīt  kādu jaunu  pedagogu.  Protams, arī plānotā   jaunā  pedagogu darba  samaksas modeļa  ieviešana  ietekmēs   skolotāju   darba slodzes   veidošanas principus un darba samaksu.

Kas notiks ar skolu tehnisko personālu?

Papildināts 25.09.2015

Par   Madonas pilsētas skolu tehnisko darbinieku nodarbinātības optimālu  risinājumu  vēl būs  nepieciešama diskusija.  Tehnisko darbinieku slodzes tiks noteiktas atbilstoši veicamajam darba apjomam. 

Papildināts 25.09.2015 
‌Kurās telpās tiks nodrošināta skolēnu ēdināšana apvienotajā vidusskolā?
‌
‌Skolēnu ēdināšana  tiks nodrošināta apvienotajā vidusskolā, renovētā ēdamzālē, kas tiks izmantota kā daudzfunkcionāla zāle.
‌
‌Papildināts 25.09.2015
‌Kurās telpās notiks to mācību priekšmetu stundas, kurās nepieciešams īpašs aprīkojums (eksaktie māc. priekšmeti, sports, mūzika u.c.)?
‌
‌Mācību priekšmetiem, kuru  apguvei nepieciešams īpašs aprīkojums, tiks nodrošināti atbilstoši mācību kabineti, tiks sakārtota sporta zāle un sporta laukums.  Sporta nodarbībām (vidusskolas posmā) plānots izmantot arī  blakus esošā Sporta centra telpas.

Vai skolas nepazaudēs savas iedibinātās tradīcijas?

Tradīcijas abās vidusskolās ir līdzīgas, un tās var radoši sapludināt, pārņemot labāko. Tā kā audzināšanas darba prioritātes ir vienādas, uz tām balstoties, lieliski var attīstīt arī jaunas tradīcijas.

Vai necietīs izglītības kvalitāte?

Skolu tīklu pilsētā sakārtojam sistēmiski, dodam signālu par labu izglītības piedāvājumu, augstas kvalitātes skolām. Abās skolās ir laba pieredze un potenciāls gan pedagogu ziņā, gan darba organizācijas jomā. Tas būs jauns izaicinājums, motivācija un iespējas celt izglītības kvalitāti, savstarpēji pārņemot labo praksi, piesaistot vairāk atbalsta personāla un attīstot plašāku izglītības programmu piedāvājumu.

‌Papildināts 25.09.2015
‌Reformas rezultātā  izglītības kvalitāti veicinās vairāki faktori:  līdzekļu koncentrēšana   mācību vides modernizēšanai, lielāka  atbalsta personāla pieejamība skolēniem, iespēja paplašināt piedāvāto  izglītības programmu izvēli, īpaši  vidējās izglītības posmā, piedāvājot skolēniem apgūt arī šobrīd tik aktuālās  dabas zinātņu virziena programmas,  pedagogu pedagoģiskās meistarības izaugsmes veicināšana, savstarpēji apgūstot abu skolu labo pieredzi un tradīcijas, kā arī  nevajadzīgas konkurences par skolēnu piesaistīšanu konkrētai skolai pilsētas un novada ietvaros izskaušana.

Kādi ir Madonas pilsētas skolu tīkla sakārtošanas „plusi” un „mīnusi”?

Papildināts 25.09.2015

Kāpēc bija nepiesiešama PII "Saulīte" un "Priedīte" rekonkstrukcija un piebūve, ja novadā it kā nav pietiekami daudz bērnu, lai pastāvētu 3 lielākās skolas?

Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu “Priedīte” un „Saulīte” rekonstrukcija un piebūves tika veiktas, lai uzlabotu pirmsskolas izglītības iestāžu  vidi, radot labākus apstākļus bērnu izglītošanās procesam,  tam nav tieša sakara ar  skolu skaitu Madonas pilsētā. 

 

‌

‌