Talkā palīdzēsim sakopt Laulību graviņu, atklājot vietējiem iedzīvotājiem un viesiem vēl vienu vēsturisku Madonas dabas pērli ar potenciālu turpmākai labiekārtošanai!
Ja ir, ņem līdzi savu grābekli; pārējie darba rīki tiks nodrošināti. Pēc talkošanas – pikniks!
Par talkošanas aktivitātēm citviet novadā aicinām interesēties sava pagasta vai apvienības pārvaldē – īpašumu uzturēšanas nodaļā! Kontaktinformācija: Pārvaldes-kontakti
Ņem vērā! Lielās Talkas maisi tiek piešķirti un to izvešana pēc talkošanas tiek nodrošināta talkām, kas tiek organizētas publiskajās teritorijās – valsts un pašvaldības īpašumos, kur pieejamība un atbildība par sakoptību ir kopīga.
Ko periodika un vēstures materiāli mums vēsta par graviņām pilsētā?
Šodien ikvienam madonietim šķiet pierasti trīs graviņu nosaukumu Madonā. Divi no tiem – Laulību un Šķiršanās graviņas iespējams mazāk zināmas, bet Mīlestības graviņu zina teju katrs madonietis un arī tūrists, kurš uz šejieni atbrauc. Ja ieskatāmies gan periodikā, gan dažādos atmiņu stāstos, gan aplūkojam dažādu gadu desmitu fotogrāfijas ar parakstiem, tad redzam, ka Madonas iedzīvotāji bijuši naski uz interesantu vietu nosaukumu došanu, turklāt vairāki no tiem saglabājušies līdz pat mūsdienām – “Liktens ēkas”, jau minētās Mīlestības, Laulību, Šķiršanās graviņas, “Pārdaugava”, “Ķīnas mūris”, “Muša” utt
Bet - kad trīs graviņas sāk dēvēt trīs skanīgos nosaukumos: Mīlestības, Laulību un Šķiršanās graviņa? Precīzu gadu būs grūti nosaukt, pirmās ziņas par Mīlestības graviņas nosaukumu iespējams attiecināmas uz 20. gadsimta sākumu, vēl pirms Pirmā Pasaules kara, tomēr 20. gadsimta 20. un 30. gadu šie nosaukumi parādās pavisam droši. Tā 1929. gadā kāds iedzīvotājs raksta par “Mīlestības graviņas” zudušo romantiku, apgalvojot, ka pirms kara (domājams, Pirmā Pasaules kara) graviņa bijusi patiesi romantiska, bet līdz ar tirgus laukuma izveidošanu pēc kara, zudusi romantika, tās skaistums, labi ka tirgus laukums tajā brīdī jau atrodas citur, tagadējā Saieta laukumā. Autors atzinīgi novērtē vidusskolas (tagad Madonas Valsts ģimnāzijas) ēkas siluetu, kas graviņu mazliet izdaiļo, tomēr romantika esot zudusi. Savukārt 1930. gada periodikā lasāms kāds feļetons (daiļliteratūras sacerējums), kurā autors raksta: “… domāju pats uz savu roku apceļot Madonu. Vai tad nu šī tik liela būs, ka vairs nezinās i ceļa atpakaļ? Iekļuvu tādā kā Paradīzes dārzā. … Vēlāk dabūju zināt, ka tā ir Mīlestības grava. Redziet, kādās briesmās es esmu bijis! Tomēr man nekas ļauns tanī gravā nenotika, ne mīlestības reiboņi uznāca, ne dulla galva palika, kaut gan tur pastaigājos veselu stundu. Varbūt, no šām briesmām" mani paglāba stāvajā krastā atrodošās smukās mājiņas ar tornīšiem … Tad nu sākās tā īstā Madonas apceļošana. Vispirms atkal gar Kazino, pa Mīlestības gravu, tad Laulības gravu un no tās … jā, kāda grava bija tā beidzamā, vairs neatceros. Grava tomēr tā bija un ja viņai nebūtu nosaukuma, tad variet nosaukt par Grozgalvīša gravu…” (Madonas Vēstnesis Nr. 117, 19.07.1930.)
Skaidrs, ka madoniešiem šīs zaļās zonas allaž bijušas svarīgas, īpaši daudz minētas gan Mīlestības, gan Laulību graviņa. Tā piemēram, 1936. gada “Madonas Ziņās” tiek minēta Laulību graviņa, kā potenciālā peldvieta Madonā. Ja sākotnēji tā parādās kā ideja, tad 1936. gada 3. jūlijā tiek rakstīts par Mīlestības graviņas izbūves darbu virzīšanos uz priekšu un peldvietas plānošanu Laulību graviņā. Iekārtojot parku pretī jaunuzceltajam Aizsargu namam (tagad Madonas novada kultūras centrs), ap 1936. gadu presē parādās rosinājums Mīlestības graviņas nosaukumu mainīt uz “Ziedu gravu”, jo līdzšinējais nosaukums neesot piemērots.
Jebkurā gadījumā, ir prieks, ka pilsētas centrā ir zaļā zona, kur var pastaigāties, izbaudīt pirmos pavasara ziedus, klausīties Madonas upītes šalkoņā, ieraudzīt retus putnus, jo tiem patīk vecie koku dobumi.
Foto: Skats uz “Mīlestības grava un “Gaismas pils”, tagad Madonas Valsts ģimnāzija, 1926. gadā. Foto O.Bērziņš. MNM 22323
Informāciju no periodikas apkopoja
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore
Zane Grīnvalde