Madonā noticis FIS Skandināvijas kauss distanču slēpošanā

Lai diskusijas par uzrādītiem, cerētiem un nesasniegtajiem sportiskajiem rezultātiem paliek līdzjutēju, slēpošanas analītiķu un kritiķu ziņā. Šīs rindkopas tiks veltītas pasākuma organizatoriem, pateicoties, kuriem tas viss varēja notikt.

Lai gan vēl 2010. gada rudenī bija daudz neatbildētu jautājumu par plānotā Skandināvijas kausa norisi, šodien var teikt, ka sacensības noritēja atbilstošā tehniskā līmenī galvenokārt pateicoties 3 veiksmes faktoriem: 1) sniegam; 2) labai trasei un 3) īstajiem cilvēkiem īstā laikā un īstā vietā.

Kad sniegs ir tik daudz kā pašreiz, tad piemirstas, ka vēl 2-3 ziemas atpakaļ sniegs distanču slēpošanas trasēs bija deficīts. Uzticot organizēt augsta līmeņa FIS slēpošanas sacensības, mākslīgā sniega sagatavošanas kapacitāte, tiek vērtēta kā viens no galvenajiem rīkotāja atbilstības faktoriem. Madonai šoziem bija pirmā sezona, kad tika uzsākta mākslīga sniega ražošana. Sertificētās trases 2,5km no 3,75km tika noklāta ar mākslīgā sniega segu. Jācer, ka iegūtās iemaņas, tiks liktas lietās arī nākamziem un izdosies sagatavot visus 3,75km, īpaši ņemot vērā to, ka tradicionāli marta vidū Madonā norisinās LSS Latvijas čempionāta distanču slēpošanā pēdējais posms, kad dabīgā sniega apstākļi jau ir kritiski.

Uzskatu, ka pēc rekonstrukcijas Madonas „Smecersila” slēpošanas trase ir piedzīvojusi renesansi. Asfaltētā trases daļa platuma ziņā atbilst Pasaules kausa rīkošanas standartiem. Arī Smecersila virzienā trases pamatne ir kļuvusi salīdzinoši platāka un izlīdzināts profils. Trase ir pārskatāma. Arī jaunās guļbaļķu kotedžas ir neatsverams sporta bāzes papildinājums un organizatoru bāzes punkts. Sporta bāzei vēl tikai trūkst kādi 20 000 tuvējo iedzīvotāju, no kuriem ½ slēpotu, bet otra puse nāktu līdzi just. J 

Protams, ka sniega tonnas un Smecersila mežs pats par sevis būtu bezvērtīgs, ja nebūtu cilvēku, kas to pārvērstu par resursu. Slēpošanas sporta veidam ir paveicies, ka Madonas pašvaldības vadībā ir Andrejs Ceļapīters, kurš slēpošanā ir gatavs ieguldīt savu enerģiju, politisko kapitālu, pašvaldības un ari piesaistītos ES resursus. Ne mazākā mērā ir jānovērtē visus tiešos darba darītājus, kas atbildīgi un nesavtīgi darbojās Voldemāra Šmugā un Gunāra Ikaunieka vadībā. 3 dienu laikā varēja just, ka visi iesaistītie strādā kā viena komanda un katrs cenšas sev uzticēto paveikt ar vislielāko atbildības sajūtu.

Zīmīgi, ka līdz šim 3 aizvadītājos „Skandināvijas kausa” etapos Latvijā sacensību direktora pienākumus ir uzņēmušies nevis „slēpotāji”, bet „orientieristi” Gan no Jāņa Lazdāna, gan no Gunāra Ikaunieka var pamācīties lietišķo un nosvērto pieeju sacensību organizēšanā. Jāatzīmē LSS prezidenta Vaira Brīzes tiešā iniciatīvā, ieguldītais laiks, resursi sacensību sagatavošanā un organizēšanā, sacensību vizuālā tēla veidošanā un popularizēšanā elektroniskos medijos.

Novēlu Madonai neapstāties pie sasniegtā un sākt sagatavošanās darbus nākamiem augstas raudzes sporta pasākumiem uz sniega!

Bilžu galeriju skatiet šeit

M.Niklass
Nacionālais TD