Simtgades iniciatīva "Latvijas skolas soma" turpinās arī Kusas pamatskolā

iesūtīts: 2019.09.20 15:13
Arī 2. mācību semestrī Kusas pamatskolas skolēni Latvijas kultūras, vēstures un dabas izzināšanai varēja izmantot valsts finansējumu, ko piedāvā iniciatīva “Skolas soma”. Šis finansējums paredzēts, lai noteiktas mācību tēmas padziļināti apgūtu, izmantojot muzeju, teātru un cita veida aktivitāšu resursus.

Vairākas klases apmeklēja teātra izrādes. 2. klase bija uz Leļļu teātra izrādi “Naksitrallīši” un 4. klase uz Valmieras teātra viesizrādi “Staburaga bērni” tepat Madonā. Ceturtklasnieki stāstīja, kā pirms izrādes mēģinājuši veidot pēc iespējas garākus dialogus, kas bijis grūti. Tāpēc viņi apbrīnojot abus aktierus, kas tik meistarīgi divatā vien radīja veselu izrādi. Savukārt devītklasnieki apmeklēja Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēls” Valmieras teātrī. Interesanti, ka pirms tam izrādi TV viņi noskatījās skolā literatūras stundās, un pēc tam izteica vēlēšanos to apmeklēt teātrī, jo gribot redzēt, kā tas notiek Apaļajā zālē.  Pēc brauciena devītie atzina, ka bijis vērts braukt, ka iegūta neparasta pieredze, sēžot līdzās aktieriem, ka veids, kā izrāde spēlēta, liekot vairāk aizdomāties par Krustiņa problēmām mūsdienu dzīves kontekstā.

4. un 5. klase   iepazina  jauno  interaktīvo  un izglītojošo  centru “Dzelzceļš un tvaiks” Gulbenē, aizrautīgi izzinot dzelzceļa vēsturi un dažādus procesus, kā arī izmēģinot braucienu ar Bānīti. Ceturtie brauciena laikā piedzīvoja tikšanos ar laupītājiem Papardes pieturā, savukārt piektklasnieki brauciena laikā paši inscenēja skolā lasītos stāstus par Ronju – laupītāja meitu.

1. un 3. klase devās izpētes braucienā Kokneses virzienā, izpētot Likteņdārzu, izstaigājot Koknesi un piedaloties ādas apstrādes darbnīcā.

6. klase Rīgā daudz jauna un pārsteidzoša uzzināja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kā arī sastapās ar pārsteigumiem Ilūziju muzejā.

Savukārt 7. un 8. klase devās divu dienu braucienā, lai iepazītu Vidzemes jūras krastu, ejot pārgājienos gan pa smilšaino Saulkrastu pludmali, gan vairāku kilometru garumā lēkājot pa lielākiem un mazākiem akmeņiem dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā, gan vērojot niedrēm noaugušo jūras krastu abpus vairāk nekā puskilometru garajam Ainažu Ziemeļu molam. Protams, tika apmeklēts arī Ainažu Jūrskolas muzejs, kurā laipna un zinoša gide aicināja aizdomāties par to, cik daudz var paveikt cilvēks, kuram ir mērķis.

Lai visiem piedzīvojumiem un atklājumiem bagāta vasara – kā gājienā gar jūru allaž vilina jauns rags un aiz tā atkal nākamais, un atkal nākamais!

Ilona Sāre

Atsauksmes.

Skolēnu domas par redzēto. Paldies iniciatīvai “Skolas soma”!

1.,3. klase – Koknese

Man patika ādas apstrādes darbnīca Koknesē. Mēs tur taisījām savas mīļākās zīmītes. Es taisīju sirsniņu un pūci.

Man ļoti ļoti patika ādas apstrāde!!! Visas meistarītes bija tik jaukas! Viņas mums palīdzēja.

Mēs staigājām pa Kokneses parku. Man ļoti patika mūsu gidīte. Es uzzināju daudz ko jaunu, piemēram, ka Daugava pie Kokneses ir ap 40 m dziļa. Tas ir vairāk nekā mūsu skola, kurai ir četri stāvi! Mēs arī bradājām pa Pērses upīti un pļaviņā redzējām zalkti.

Man patika staigāt pa Likteņdārzu. Tur bija daudz akmeņu. Man patika akmeņu siena.

4. klase. Gulbenes centrs “Dzelzceļš un tvaiks”, Bānītis.

Mēs visu kaut ko uzzinājām centrā “Dzelzceļš un tvaiks”. Tur varēja izmēģināt visas ierīces.  Man ļoti patika Depo, jo tur daudz uzzinājām par lokomotīvēm un bānīšiem. Apskatījām vilciena uzbūvi.  Bānītis, ar kuru mēs braucām, bija ļoti skaists.  Tur mūs nolaupīja laupītāji un lika darīt visādas aktivitātes. Beigās mēs ēdām diezgan gardu putru.

Mēs braucām ar drezīnu, bija jāminas, lai uzstādītu ātruma rekordu. Tas bija grūti.

Muzejā “Dzelzceļš un tvaiks bija daudz interesantu lietu, piemēram, varēja uztaisīt pašbildi un bija minēšanas spēle – ja atbilde pareiza, tad vilciens brauca uz priekšu.

Šī ekskursija bija ļoti laba un pamācoša, gudrību pilna. Mēs tagad daudz ko zinām par vilcieniem un lokomotīvēm, un jaukiem  laupītājiem.

7.,8. klase – Vidzemes jūrmala.

Šī bija lieliska ekskursija, jo bija saistīta ar dabu – lielu laika daļu pavadījām pie jūras, iepazinām tā daudzveidību – Saulkrastu kā kūrortpilsētas pludmali, Veczemju klintis un dabas liegumu “Vidzemes akmeņainā jūrmala”. Garais pārgājiens pa akmeņiem noklāto pludmali bija īpaši aizraujošs!

Velo muzejā bija iespēja apskatīt dažādu laiku un veidu velosipēdus, zobratu kolekciju (tie izskatījās kā mandalas), riteņu firmas zīmju kolekciju. Apbrīnojami, ka cilvēkam ir tāda aizraušanās kā seno riteņu restaurācija!

Man ekskursija ļoti patika, jo bija interesanti iet garus gabalus gar jūru – brist pa smiltīm, vairākus kilometrus lēkāt pa milzīgiem akmeņiem, meklēt dažādas jaukas, ūdens izskalotas lietiņas.

Es, tāpat kā lielākā daļa manu klasesbiedru, nebiju gājis gar jūru tik garus gabalus. Gājām arī pa Ainažu Ziemeļu molu, kas būvēts no akmeņiem. Bija interesanta sajūta, kad vienā pusē molam ir Latvija, bet otrā pusē gulbji peld Igaunijas ūdeņos.

Es uzzināju daudz jauna par to, kā Latvijā būvēti velosipēdi un kuģi. Ainažu Jūrskolas muzejā laipna gide stāstīja interesantus stāstus par to, kā senos laikos mācījās braukt ar kuģiem, kā gudrs kapteinis apņēmās mācīt latviešu zemnieku bērnus, kas kļuva par prasmīgiem jūrniekiem un nesa Latvijas vārdu pasaulē. Mani pārsteidza, ka Ainaži kādreiz bija trešā lielākā osta cariskajā Krievijā. Atcerēšos gides teikto noslēgumā : “Mēs varam!”

9. klase par Rūdolfa Blaumaņa drāmu “Pazudušais dēļs” Valmieras teātrī.

Izrādi TV mēs noskatījāmies jau skolā, skatījāmies trīs mācību stundas, neredzējām pašas beigas. Izrāde notika Apaļajā zālē, šķita interesanti, kā tas ir, ja skatītāji sēž visapkārt izrādes vietai un aktieri apsēžas starp skatītājiem. Tāpēc teicām, ka gribam aizbraukt uz šo izrādi teātrī, redzēt “dzīvajā”. To arī izdarījām. Bija vērts! Lai gan labi zinājām, kas notiks, bija ļoti aizraujoši vērot visas ainas, esot blakus aktieriem. Sajūta tāda, it kā paši piedalītos izrādē un pašiem būtu jārisina Krustiņa problēmas, kas mums patiesībā ir labi saprotamas. Izrādi labāk uztvert palīdzēja tas, ka skolā par to bijām runājuši un diskutējuši, izsakot savu viedokli. Ļoti neparasti bija tas, kā aktieri veidoja un pārvietoja mīkstos spilvenus kā dekorācijas. Uz tiem bija attēlotas lauku sētai raksturīgas lietas – labība, kartupeļi, kāposti, darba rīki. Reizēm pašiem gribējās piecelties un palīdzēt tos pārvietot.


‌Foto atskats:




Pārsūti Draugiem.lv Pārsūti Facebook Pārsūti Twitter Pārsūti LinkedIn
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Datu privātuma politika · Sīkdatņu politika · Pielāgot sīkdatnes · Piekļūstamības paziņojums