PAŠVALDĪBA SKAIDRO 26. Ar 1. septembri paaugstina atalgojumu pašvaldības sistēmā strādājošajiem

“Līdz šim īpašuma uzturēšanas nodaļu speciālistu atalgojums bija robežās no 444 eiro līdz 710 eiro mēnesī par vienu likmi. Izvērtējot katras nodaļas darbinieku sarakstu, ir izdevies mazināt algu atšķirību un ieviest skaidri saprotamu amatu nosaukumu sistēmu. Ir noteikti trīs amati: labiekārtošanas strādnieks ar algas likmi 670 eiro mēnesī, remontstrādnieks ar amata algu 690 eiro par likmi un traktortehnikas vadītājs ar amata algas likmi 710 eiro mēnesī. Mums jāapzinās, ka ikviens uzņēmums vai iestāde, kas kavējas ar regulāru algas paaugstināšanu darbiniekiem, riskē ar to, ka kādā brīdī sāksies šo darbinieku aizplūšana. Mūsu cilvēkiem nav raksturīgi nākt pie darba devēja un prasīt algas pielikumu. Nejūtot pozitīvas izmaiņas, darbinieks var secināt, ka viņa darbs pašvaldībā netiek pienācīgi novērtēts, un doties labāka darba meklējumos. Laikus nereaģējot, varam zaudēt arī vadošos darbiniekus, kurus aizstāt ir ļoti grūti,” skaidro Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos Ivars Miķelsons.

Vienlaikus dome ir pieņēmusi lēmumu ar 1. septembri paaugstināt arī zemākās algas likmi līdz 480 eiro, kas līdz šim pašvaldībā bija 444 eiro mēnesī. Ar šo lēmumu pašvaldība daļēji gatavojas Ministru kabineta plāniem ar 2021. gadu minimālo algu noteikt 500 eiro apmērā.

Algu paaugstinājuma nodrošināšanai pašvaldībai līdz gada beigām nepieciešami 150 000 eiro. Nozīmīgākais finansējuma avots ir no kurinātāju amata vietu samazinājuma gūtā ekonomija. Uzstādot automātiskos granulu apkures katlus pagastu iestādēs, daudzviet zūd nepieciešamība pēc šādas štata vietas. Kopumā, samazinot kurinātāju amata vietas, tiek ieekonomēti 93 000 eiro. Pārējā finansējuma daļa, kas nepieciešama domes lēmumu izpildei, tiek segta no pašvaldības ieņēmumu pārpildes. Tie galvenokārt ir ieņēmumi, kas gūti no nekustamā īpašuma atsavināšanas. 

“Lēmumi par atalgojuma paaugstināšanu nedrīkst būt vienreizēji. Pašvaldībai ir jāizstrādā algoritms, kas paredz ikgadēju algas paaugstinājumu inflācijas jeb dzīves dārdzības pieauguma kompensēšanai. Vidēji tie ir 3%-5% gadā. Tas ļaus mazināt šķēri pašvaldības institūcijās strādājošo un privātā sektora darbinieku atalgojumā,” to, ka algu paaugstināšanā jāievēro regularitāte, uzsver Ivars Miķelsons.

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sociālajos jautājumos Zigfrīds Gora savukārt akcentē, ka dome, pieņemot lēmumus par atalgojuma paaugstināšanu, mērķtiecīgi iegulda līdzekļus cilvēkos, kas ir nozīmīgākais pašvaldības rīcībā esošais resurss. Gada laikā ir izdevies pārskatīt un paaugstināt atalgojums visos pašvaldības sektoros, izņemot novada domes vadību. Tas bija obligāti sperams solis, jo jau bija signāli, ka dažās no jomām var sākties darbinieku aizplūšana.   

“Tik būtisks algu pielikums pašvaldības sistēmā strādājošajiem nav bijis kopš novada izveides, taču vienlaikus jāapzinās, ka pat ar šo algu pielikumu mūsu novada sistēmā strādājošo algas būtiski atšķiras no vidējās algas rādītājiem valstī attiecīgo jomu darbiniekiem. Pašvaldībai ir reālistiski jāraugās uz situāciju darba tirgū. Darbspējīgo cilvēku, kas spēj un vēlas strādāt pašvaldības sistēmā reģionos, nav daudz. Samērīga atalgojuma piedāvāšana ir svarīgs priekšnosacījums, lai mēs varētu runāt par motivētu, profesionālu cilvēku piesaisti pašvaldībai. Sperot šos soļus, vēlamies atgriezt cilvēkos ticību, ka viņi novadam un valstij ir nepieciešami. Ka dzīvojot ārpus lielajiem attīstības centriem, ar savu darbu viņi sev, savai ģimenei var nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi. Man šķiet, šī vēstījuma mūsu sabiedrībā līdz šim ir pietrūcis,” lēmumu nozīmību un nepieciešamību skaidro Zigfrīds Gora.   

Jāatgādina, ka kopš finanšu un pārvaldes krīzes Latvijā, kuru veicināja 2008. gada globālā finanšu krīze, būtiskas, visaptverošas izmaiņas Madonas novada pašvaldības darbinieku atalgojuma sistēmā netika veiktas. Pārsvarā domes lēmumi par atalgojuma paaugstināšanu bija sasaistē ar valdības ikgadējo minimālās algas paaugstinājumu, kā arī tika veikts neliels atalgojuma paaugstinājums 3% robežās pārējiem sistēmā strādājošajiem.

Kopš 2019. gada rudens šī situācija ir mainījusies un dome, pārskatot pašvaldības struktūru amata vienības, tostarp, samazinot darbinieku skaitu centrālajā administrācijā, pakāpeniski ir veikusi reformas gan amata vienību sarakstos, gan amata algās. Atalgojums paaugstināts gan Madonas novada bāriņtiesu, gan pansionātu darbiniekiem, gan kultūras darba organizatoriem, gan sociālajiem darbiniekiem, aprūpētājiem u.c. darbinieku grupām. Īpašumu uzturēšanas dienestu darbinieki, kā arī pirmsskolas izglītības skolotāju palīgi, muzeju un bibliotēku darbinieki, bija palikuši pēdējie pašvaldības sistēmā strādājošie, kuriem nebija paaugstināts atalgojums. Tiesa, atalgojums, skatīts atrauti, vēl nekalpo par vienīgo dzinuli strādāt pašvaldībā. Tam ir jābūt kompleksam piedāvājumam, kas sevī ietver pievilcīgas dzīves vides un kultūras telpas nodrošināšanu un uzturēšanu, kā arī plaša spektra pakalpojumu pieejamību. Katrā no šīm jomām pašvaldībai ir vēl sperami pirmie vai nākamie soļi, taču algas paaugstinājums var motivēt palikt un strādāt, nevis doties prom.   

Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs, Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists