No 22. marta Cesvaines pilī skatāma grafiķes Vitas Mālnieces piemiņas izstādes “Vitai Mālniecei 65”.
Grafiķe Vita Mālniece dzimusi 1960. gadā Ļaudonā, Madonas novadā, kur pavadīja visu savu bērnību un skolas gadus. 1985. gadā māksliniece absolvē Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu pie izcilā grafiķa Gunāra Kroļļa. No 1991. gada Vita Mālniece bija Latvijas Mākslinieku savienības biedre, augstas klases māksliniece. Vita bija smalka dzīves vērotāja un jūtīga tās attēlotāja. Tieši šādi viņu raksturo draugi – cilvēks ar smalku dvēseli. Sižetus saviem darbiem iznesusi no dvēseles dzīlēm, un ar sirdi tie arī uztverami.
Vita savos darbos daudz attēloja dabu, tāpēc svarīgs radošās darbības veicināšanas paņēmiens bija atrašanās dabā. Viņa tik tuvu izjuta dabu, tās ritmus, saskaņu un kontrastus, ka sevi kaut kādā mērā sajuta kā dabas sastāvdaļu. Viņa burtiski esot staigājusi pa dabu uz pirkstgaliem, lai nepieskartos un netraucētu neko no tās. Māksliniecei bija savas īpašās vietas, kur viņa jutās labi un kas spēja iedvesmot. Iespējams, tieši dabā, jo cilvēkos šādu vietu viņa neatrada. Dabu viņa nekopēja, arī neatdarināja konkrētas vietas. No dabā redzētā, piedzīvotā, savā darbnīcā māksliniece savām idejām spēja sacerēt atbilstošas grafikas shēmas.
Tekstilmāksliniece Inese Jakobi Vitas mākslas darbus raksturo kā dzeju vai dienasgrāmatu, kas nemitīgi tiek rakstīta uz priekšu. Dzeja, kurā atspoguļojas viņas sabiedrības redzējums un sadzīve. Vita nekad nav slēpusi, ka darbos attēlotajam ir simboliska nozīme, bet tā ir viņas interpretācija, ne no kādas simbolu grāmatas. Ir skaidrs, ka par mākslinieces personību noteikti varētu uzzināt daudz vairāk, ja izdotos iztulkot viņas darbos ielikto simbolu valodu.