Madonas muzejs aicina uz konferenci “Novadnieki. Identifikācija. Pētniecība. Aktualizācija”

Kas ir novadnieks? Muzejos un bibliotēkās novadnieku atlase tiek veidota, gan pēc tā, ka kāda personība dzimusi konkrētā vietā un ir paveikusi nozīmīgus darbus, kas ievērojami ne tikai lokālā, bet arī daudz plašākā reģionā. Tāpat novadnieku sarakstu papildina personības, kuras dzimušas kaut kur citur, bet konkrētā vietā dzīvojušas nozīmīgu dzīves posmu un viņu darbība ļāvusi vietas vārdam izskanēt plašākā mērogā. Tādēļ konferencei izvēlēti trīs galvenie atslēgvārdi: identifikācija, pētniecība, aktualizācija, pēc kuriem konference iedalīta trīs tematiskajās daļās.  Ar lasījumiem piedalīsies vēsturnieki, mākslas vēsturnieki, filologi ar pētījumiem par  vienas vai vairāku personību devumu Latvijas kultūrvēsturē.

Pirmajā daļā “Aktualizācija” pieaicinātie referenti runās par sen aizmirstu vai mazāk zināmu personību aktualizēšanā mūsdienās, veidojot vēsturisko stāstu kontekstā ar šodien  aktuāliem jautājumiem un pat problēmām. Tā būs iespēja klausīties, kā šodien var skatīties uz vairāk kā 100, 150 gadus vēsturiskiem notikumiem, velkot paralēles ar šīs dienas aktualitātēm. Tekstu redaktore, publiciste Sanita Dāboliņa atvērs pirmo tematisko bloku ar pētījumu par “Novadnieku atradni”. Eduarda Veidenbauma muzeja "Kalāči" projekta "Vairāk gaismas!" vadītāja Inga Surgunte citā griezumā aicina skatīties uz mūžam jauno Eduardu Veidenbaumu, kurš šodien satiek mūsdienu jaunieti. Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule pievēršas “pazaudēto vecpiebaldzēnu atgriešanai”, bet Broņislavas Martuževas dzejas klēts fonda vadītāja Anna Egliena, aktualizējot Broņislavas Martuževas 100 gadu jubileju 2024. gadā,  stāstīs par B. Martuževas devumu novada un Latvijas kontekstā.

Otrās daļas “Identifikācija” ietvaros pētnieki izvēlējušies personības, kuras ar savu darbu atstājušas ieguldījumu konkrētā jomā – sports, militārā vēsture, lauksaimniecība. Madonas muzeja vēsturniece Laimdota Ivanova pēta Mirdzas Biankas Martinsones atstāto mantojumu sporta nozarē, turklāt muzeja Izstāžu zālēs būs skatāma izstāde, kas veltīta Mirdzai B. Martinsonei. Vēsturnieks  Indulis Zvirgzdiņš pēta vienu no Latvijas piensaimniecības veidotājiem Pēteri Elksnīti (1879-1963), savukārt Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons aicina pievērsties Madonas novada vēstures pētniecības iespējām: aizmirstie ievērojamie karavīri.            

Konferences noslēdzošās daļas “Pētniecība” ietvaros tiks aktualizētas personas, kas pārstāv savu laiku un saistītas ar ievērojamiem vēsturiskiem notikumiem, kā rezultātā vēsturiskais fons ir būtisks konkrētā novadnieka ieguldījuma pētniecībā. Madonas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītājs Reinis Auziņš stāstīs par Dzidru Rubeni, kura veidojusi deju kultūru Bērzaunes pagastā, Cesvaines pils vēsturniece, Rita Medne sniegs priekšlasījumu par Cesvaines zinātnieku atstāto devumu, Valkas novadpētniecības muzeja izglītojošā darba ar apmeklētājiem vadītāja Ligita Drubiņa pievērsīsies gleznotājas Mildas Bīrītes dzīves un darba gājumam, bet Madonas muzeja vadošā pētniece Ilze Gaujēna, turpinot iesākto tēmu par Mildu Bīrīti, stāstīts par mākslinieku, novadnieku Bruno Sipānu, kura dzīvi un daiļradi ietekmējusi konkrēta perioda vara un režīms.

Aicinām uz konferenci novadpētniecības un vēstures interesentus,  īpaši aicinām vēstures, literatūras un sociālo zinību skolotājus, jo pētījumi par mūsu novada personībām būs vērtīgs papildmateriāls, ko var izmantot mācību stundās.  Dalība konferencē ir bez maksas. Lai piedalītos konferencē, būsim pateicīgi, ja aizpildīsiet reģistrācijas anketu: https://ieej.lv/IH8dA vai arī informēsiet Madonas muzeju par savu ierašanos, zvanot uz tālruni 64822480 (direktore) vai 64823844 (Izstāžu zāles) vai rakstot e-pastu: muzejs@e-madona.lv.

Konferences ietvaros būs iespēja iepazīt Madonas muzeja Izstāžu zālēs eksponētās izstādes: lielajās zālēs mākslinieku grupas “Daugava 2019” izstādi “Latvija iedvesmo”, mazajās zālēs  pastāvīgo ekspozīciju “Novada arheoloģija” un “Sports un grācija– Mirdzas Martinsones arhīvs”, mansardā “Zemē iesētās dienas”, savukārt foajē izstāde Latvijas 105.gadadienai.