Folkloras kopa “Vērtumnieki" piedalījušies folkloras festivālā Čīlē

Lūk, folkloras kopas "Vērtumnieki" atmiņas par piedzīvoto:

Kad rudens pusē saņēmu uzaicinājumu astoņiem folkloras kopas “Vērtumnieki” dalībniekiem pievienoties Latvijas grupai festivālam Čīlē, pirmais domu zibsnis aizlidoja uz Latīņamerikas Klusā okeāna piekrasti. Līdz šim par Čīli nebiju ne domājusi, ne interesējusies - tik vien kā šad tad, lielveikalā ar iepirkuma groziņu ejot, gadījās paiet garām vīna plauktam ar uzrakstu “Čīle”.

Pēc uzaicinājuma viss mainījās - domāju par madoniešu tradīciju pienesumu festivāla repertuāram, sāku interesēties par šo zemi.

Ar dažiem faktiem atsvaidzināšu arī lasītāju atmiņu: tātad- Čīle - Latīņamerikas valsts - izstiepusies 4300km garumā gar Kluso okeānu un iespiedusies tikai 180 km platumā Andu kalnos, kas aizņem apmēram 80% no valsts teritorijas. Galvaspilsēta Santjago, kas par pārsteigumu izrādījās, ir arī viena no Rīgas sadraudzības pilsētām. Valūta - peso (CLP).

Pēc diezgan nogurdinoša lidojuma Čīle mūs sagaidīja ar koši zilām debesīm, spožu sauli un karstumu ap +35grādi. Nokļuvām festivāla centrā Calera de Tango, kur tikām izmitināti koledžas kopmītnēs kopā ar pārējo valstu grupām -Polijas, Kostarikas, Argentīnas, Meksikas un, protams, Čīles dalībniekiem.

Sadzīviskie apstākļi latviešus ļoti pārsteidza - gulēšanai katram piešķirts matracis uz paletes, tāpat arī spilvens, palags un sega. Higiēniskie apstākļi ievērojami zemākā līmenī kā Latvijā - izteikti plāns tualetes papīrs, siltā ūdens pieejamība ļoti ierobežota.

Jau pirmajā vakarā jautrība, mūzika un dažādu tautu dejas neformālā gaisotnē sita augstu vilni - tika demonstrēti katras valsts danči. Tikai spriganākajiem izdodas izsist kājas latino ritmos, toties viņiem jāpiedomā, kā izlēkt mūsu polku.

Brīvajā laikā gatavojam suvenīrus no dzijām, taisām puzurus.

Pirmā ekskursija – uz vīna darītavu “Undurraga”. Pa ceļam vērojam interesanto dabu. Pārsteidzoši, ka gandrīz ap katru māju nopietni žogi, kurus papildina dzeloņstiepļu pinumi. Vakarā, laikam vīna iespaidā, katra valsts rīko mēģinājumus. Skan visos stūros.

Agri no rīta pamanām, ka piebraukuši dārzeņu un augļu tirgotāji: arbūzi, zemenes, mango, persiki, nektarīni, avokado un visi tādā gatavības pakāpē, par kuru šeit Latvijā varam tikai sapņot. Nodibinām kontaktus un noskaidrojam, ka mums nav jāizpērk viņu visa kravas mašīna - viņi būšot  trešdienās, piektdienās un svētdienās. Varam augļus baudīt uz nebēdu.

Beidzot visi vairākos autobusos dodamies uz Calla Larga pilsētu, kur notiks festivāla atklāšana.Piebraucot pie parka, kur notiks koncerts, sirreāla sajūta: ir janvāris, viss zied un zaļo, skaistas palmas, aizbrauc traktoriņš ar siena ķīpām un pie skatuves… jaungada egle visā savā daiļumā izrotāta ar bumbuļiem un spožām lampiņām.

Pavisam festivāla laikā bija seši lieli koncerti, bet ārpus tiem norisinājās dažādas meistarklases, valstu prezentācijas, kā arī kulinārijas mantojuma diena. Mēs bijām atveduši savu rupjmaizi, sierus, medu un Melno Balzāmu. Vislielākā interese bija par maizi, jo tajā zemes pusē šādu maizi nepazīst. Kombinācija siers - medus bija ļoti iecienīta. Arī mēs paši baudījām citu valstu našķus.

Brīvajās dienās devāmies ekskursijās uz Santjago. Man pašai vislabāk patika diena uz Valparaiso - sena, ļoti savdabīga krāsaina jūrnieku pilsēta ar neskaitāmiem krāšņiem grafiti darbiem (tā veiksmīgi nomaskējot seno māju pussagrūšanas stāvokli). Pusdienas senā autentiskā zvejnieku krodziņā.

Aizkustinoši bija divi priekšpēdējie koncerti kūrortpilsētā El Tabo. Skatuve gandrīz Klusā okeāna krastā, saulriets un tautu mūzikas varavīksne. Skatītāji atsaucīgi, laipni, nāk fotografēties, saka labus vārdus.
Sakām lielu paldies arī mēs Madonas novada pašvaldībai, kuri atbalstīju mūs ceļā uz un no lidostas.


Folkloras kopas vadītāja Ingrīda Grudule



Informāciju ievietoja: Ilze Riekstiņa
‌Madonas novada kultūras centra
‌komunikācijas un klientu apkalpošanas speciāliste
‌tālr. +371 26395710