PIESAKIES KULTŪRAS JAUNUMIEM

„Skrides cauri gadsimtiem” Cesvaines pilī

iesūtīts: 2022.08.09 16:33
Vasaras izskaņā un rudenī uz Cesvaines pili aicināti mākslas un vēstures cienītāji — norisināsies mākslas izstāde „Skrides cauri gadsimtiem” un tiks atvērta jauna grāmata — Laimoņa Skrides „Piezīmes par manu dzīves staigājumu: 1949–1959”. Skrides dzimta izsenis saistīta ar Cesvaines novadu, bet dzimtas pārstāvji mākslinieki pazīstami daudz plašākā kultūras laukā.

Cesvaines pils veidojas par vērienīgu kultūras un mākslas centru, kas pārkāpj novadu un tradicionālo pasākumu formātu robežas, regulāri papildina un pilnīgo vērīgam skatītājam, klausītājam, mākslas mīļotājam adresēto piedāvājumu, vienlaikus akcentējot Cesvaines vārdu, saikni ar cesvainiešiem, viņu dzimtām. Šoreiz priekšplānā — četri mākslinieki Skrides.

Četrus Skrides raksturo izstādes kuratore

Virtuozitāte, meistarība un noskaņu skaistums — tā var raksturot mākslinieka Arija Skrides (1906–1987) gleznas. Ekspresīva izteiksme, daudzplānu kompozīcija, piesātināta krāsu gamma un pastozi otas triepieni atklāj mākslinieka dziļo mīlestību pret Latvijas dabu. Mākslinieks ir latviešu ainavu glezniecības vecmeistars, viens no iemīļotākajiem ievērojamā ainavu virtuoza mākslas profesora Vilhelma Purvīša skolniekiem, iespējams, tāpēc Arija Skrides rokrakstā tik ļoti jaušams skolotāja Vilhelma Purvīša gars. Līdztekus ainavām izstādē būs apskatāmas arī figurālas kompozīcijas un industriālas ainavas. Jāatzīmē, ka Ariju Skridi uzskata par vienu no industriālās ainavas pamatlicējiem un izkopējiem latviešu glezniecībā. Lielākā daļa darbu tapuši zaļgani pelēcīgā krāsu, taču atsevišķi darbi — spilgtā spektra gammā. Māksliniekam raksturīga savdabīga impresionistiskā reālisma glezniecības metode, kurā liela nozīme atvēlēta īpatnējam, it kā uzirdinātajam triepienam. Arija Skrides gleznas pilī būs izstādītas pie sienām kungu sarunu telpā 1. stāvā.

Imants Skride (1929–1983) ierindojas labāko pašdarbības gleznotāju pulkā, viņš savu glezniecības tehniku izkopis profesionālu mākslinieku vadībā. Imants Skride uzskatīja, ka jāmācās ieskatīties iespējami dziļāk gleznās attēlojamajā ainavā vai personāžā. Izstādei izvēlētās gleznas izceļas ar savu noskaņu, klusinātu krāsu bagātību un mirdzumu. Imanta Skrides gleznas aplūkojamas uz molbertiem pieņemamajā telpā un kundzes istabā.

Laimonis Skride (1930–2012) tēmas meklējis un atradis cilvēkos sev līdzās. Plašākai sabiedrībai Laimonis Skride ir zināms kā izcils fotogrāfs, bet šajā izstādē būs aplūkojami portreti akvareļa tehnikā. Tiem raksturīgs daudzveidīgs, spilgts (košs) cilvēku portretējums. Apmēram 50 portreti būs apskatāmi uz īpašiem statīviem pils lielajā zālē, tādējādi ļaujot sajust cilvēkus telpā — līdzās, tuvu un tālu.

Reālistiski gleznošanas paņēmieni, košas krāsas raksturo Neila Skrides (dz. 1969) darbus. Mākslinieka darbos atklājas visai Skrides dzimtai tik ļoti tuvā dabas izzināšana caur glezniecību. Izstādē būs apskatāma arī mākslinieka gleznotu dižakmeņu sērija un Cesvaines pils. Neila Skrides darbi, kas atšķiras ar modernu pieeju, izvietoti 2. stāvā, mūsdienīgajā konferenču zālē.

Laimoņa Skrides grāmata

Laimonis Skride 2001. un 2002. gadā, atskatoties uz savu dzīvi, uzrakstīja atmiņas „Piezīmes par manu dzīves staigājumu: 1949–1959”, kurās atklāja gan savas mežabrāļa gaitas, gan arestu un padomju tiesas piespriestā soda izciešanu Kolimā, gan atgriešanos un pārdomas par aktualitātēm mūsdienu Latvijas dzīvē.

2021. gadā saņēmis atmiņas, Andris Skride tās izlasīja, nodeva Latvijas Kara muzejam un nolēma publicēt, lai Laimoņa piedzīvotais kalpotu par drosmes, neatlaidības un savas zemes patriota sīkstuma apliecinājumu un vienlaikus mudinājumu sabiedrībai šīs vērtības saglabāt un cienīt.

Grāmatas anotācijā politiķis Dr. sc. pol. Artis Pabriks norāda uz grāmatas dziļo sakņojumu latviešu tautas liktenī: „Laimonis Skride — mākslinieks, patriots, padomju okupācijas varas represētais, bet nesalauztais. Cilvēks, kura atmiņas par desmit, iespējams, grūtākajiem dzīves gadiem cietumos, pratināšanā, izsūtījumā Magadanā vienlaikus atspoguļo gan viņa personīgo pārdzīvojumu, gan daudzu tūkstošu Latvijas pilsoņu varbūt vēl neizstāstīto dzīvesstāstu par padomju varas un ideoloģijas īstenoto necilvēcīgo politiku.”

Poētiskajā un vienlaikus dokumentālajā Skrides fonda izdevumā, ko sakārtojusi Māra Baķe, iekļautas jau minētās atmiņas, kā arī Laimoņa sarakste ar bērnības draudzeni kaimiņu meiteni Ernu Sāpi (1930–2022, vēlāk prec. Skride). Klātesamību pastiprina fotogrāfijas un Laimoņa zīmējumi. Spilgts laikmeta raksturojums rodams pielikumā publicētajos materiālos: Laimoņa Skrides apsūdzības lietas fragmentos, kuri līdztekus visam īstenotajam absurdumam liecina arī par birokrātiskumu, neprecizitāti, nevērību, un 1946. gadā laikrakstā „Cīņa” ievietotajā rakstā „Budzis padomju darbinieka maskā”, kas vēsta par Latvijas valsts robežsarga Laimoņa tēva Jāņa Skrides kaitniecību padomju varai un notiesājošo tiesas spriedumu.

Grāmatā izmantoti materiāli no Skrides dzimtas arhīva, Latvijas Kara muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma un Latvijas Valsts arhīva. Izdevējs īpaši pateicas Laimoņa dēlam Neilam Skridem par personiskā arhīva materiāliem. Diemžēl atmiņu un vēstuļu glabātāja Laimoņa sieva Erna, nesagaidījusi grāmatu, 2022. gada pavasarī aizgāja mūžībā.

Izdevumam ziedojuši vairāki desmiti Skrides fonda atbalstītāju, arī no Madonas novada. Izstādes apmeklētāji varēs iegādāties grāmatu, kā arī papildināt ziedotāju pulku.

Mājas, dzimta — Latvija

Andris Skride, Skrides fonda dibinātājs un vadītājs, uzsver: „Izstāde un grāmata ir manas izjūtas par Latviju un dzimtu. Jau kopš bērnības man visapkārt ir virmojusi mīlestība pret mūsu valsti, un tagad es to izsaku darbos.”

Cesvaines pils kā izstāžu telpu izvēle nav nejauša. Skrides dzimta cēlusies Virānes (tagad Dzelzavas) pagastā, tās pārstāvji mācījušies vietējās skolās (Arijs Skride mācījās Cesvaines vidusskolā, Imants Skride ir Cesvaines vidusskolas 1950. gada absolvents, Erna Sāpe — 1951. gada absolvente, Cesvaines vidusskolu absolvējuši arī dzimtas jaunāko paaudžu pārstāvji), dzīvojuši Virānē, Bučauskā, Cesvainē, tepat, apkārtnē, gleznojuši, piemēram, Arijs Skride studiju laikā esot staigājis pa apkārtnes pļavām un gleznojis, arī vēlāk viņa darbi tapuši galvenokārt plenērā.

,,Izstāde ir stāsts par dzimtu, dzimtas saitēm, kuru vienojošais elements ir māksla un radošums,” apstiprina Cesvaines pils vadītāja Linda Bakmane, „tāpēc rūpīgi domāts par darbu eksponēšanu, katram autoram sameklēta sava telpa, savs eksponēšanas veids, lai skatītāji māksliniekus iepazītu, sajustu pils vidē. Taps izstādes katalogs, telpu plāni, lai būtu vieglāk orientēties. Pa vidu iecerēts izvietot emocionāli un informatīvi vienojošas dēļu laipas ar dzimtas fotogrāfijām un anotācijām, lai uzsvērtu saikni starp cilvēkiem, dzimtas saikni, kas vieno vairākas gleznotāju paaudzes un pārējos dzimtas locekļus. Tā izceļam talantu un vērtību pārmantojamību, pilnīgojam visā Latvijā nozīmīgas dzimtas tēlu.”


Izstādes kuratores: Linda Bakmane un Renāte Čačka. Izstāde apskatāma no septembra sākuma līdz jaunajam gadam.

Informāciju sagatavoja: Sanita Dāboliņa

Pārsūti Draugiem.lv Pārsūti Facebook Pārsūti Twitter Pārsūti LinkedIn
© 2008-2022 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Datu privātuma politika · Sīkdatņu politika · Piekļūstamības paziņojums