MADONAS NOVADPĒTNIECĪBAS UN MĀKSLAS MUZEJS SEPTEMBRĪ PIEDĀVĀ
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja piedāvājums septembrīPASĀKUMI
15. septembrī plkst. 12:00 – Tikšanās ar Ditu Danosu, ciklā “Dzīves un mākslas krāsās”, izstādes “Pirmais iznāciens otrpus. Fotogrāfijas” ietvaros. Atbilstoši aktuālajām epidemioloģiskajām prasībām, nākot uz pasākumu, nepieciešams līdzi derīgs Covid-19 digitālais vai izdrukāts sertifikāts vai arī Covid-19 tests. Kā arī, neaizmirstiet personu apliecinošu dokumentu!
IZSTĀDESLielās zāles
No 4. septembra – “Atjaunotās vērtības”
Latvijas Tekstilmākslas asociācijas (LTA) meistaru darbu izstāde. Atjaunotās vērtības LTA pirmkārt ir tekstilmākslas, tā augstas raudzes amata un kopienas pastāvēšana, atjaunotne un sastapšanās ar savu skatītāju aizvien jaunu dialogu – izstāžu formā. Vērtība ir arī materiāla nezūdamībā, atkārtotā pielietojumā un turpinājumā un vērtība ir tekstilmākslas izteiksmes brīvībā arvien jaunu materiālu un tehnoloģiju atklāsmes un pieradināšanas formās, eksperimenta valdzinājumā un autora pašatklāsmē un izteiksmē.
Izstādē būs aplūkojami meistaru darbi no visas Latvijas, kā arī mūsu Madonas tekstilmākslinieku radītie darbi.
Izstādes ieejas maksa:
Pieaugušajiem – 1.00Eur
Skolēniem – 0.20Eur
Studentiem, senioriem – 0.30Eur
Pirmsskolas vecuma bērniem- bez maksas
1-3.klašu skolēniem- bez maksas
Internātskolu un bērnu namu audzēkņiem- bez maksas
Skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas
Izstāžu zāles Mazā zāle
Septembrī – Dita Danosa “Pirmais iznācies otrpus. Fotogrāfijas”
Dita Danosa ir rīdziniece, kura par savas pirmās fotogrāfiju izstādes vietu ir izvēlējusies tieši Madonas muzeju. Autore fotografē kopš bērnības un viņu interesē daba – no plašas ainavas līdz kāda auga vai kukainīša gandrīz nesaskatāmai detaļai, kā arī portreti, īpaši acis un fotomākslā retāk atspoguļotais, bet izteiksmīgais profila līnijas plūdums. It visā tiek meklēts apjoms, faktūru un ritmu dažādība, ko veiksmīgi var parādīt ar krāsu, bet tikpat iespaidīgi melnbaltajā fotogrāfijā.
Septembrī – Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija”.
Ekspozīcija “Novada arheoloģija” apmeklētājus iepazīstina ar Madonas apkārtni no senāka laika posma pirms 10 000 gadu, kad Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji līdz 17.gadsimtam, kad Latvijas teritorijā pastāvīgi notika dažādu varu maiņas. Ekspozīcijā aplūkojami akmens un kaula rīki, kas vēsta par pašu senāko laiku, bronzas rotaslietas un metāla darbarīki un rotaslietas, senlietas no Madonas apkārtnē esošajām ezermītnēm, kā arī arheoloģiskie priekšmeti no Madonas senkapiem.
Izstādes ieejas maksa:
Pieaugušajiem – 0.50Eur
Skolēniem – 0.20Eur
Studentiem, senioriem – 0.30Eur
Pirmsskolas vecuma bērniem- bez maksas
1-3.klašu skolēniem- bez maksas
Internātskolu un bērnu namu audzēkņiem- bez maksas
Skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas
Mansardā
Līdz 12. septembrim – Ģirts Burvis “Metāla ORIGAMI”
Ģirts Burvis ir latviešu metālmākslinieks, kurš guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Viņa radītie tēlniecības darbi skatāmi visā Latvijā (piemineklis Vilim Plūdonim un memoriāls “Sinagogas dārzs” Bauskā, vides skulptūra “Rīdzinieki” Rīgā Grīziņkalnā u.c.) un tagad arī Madonas novadā Mētrienas pusē eksponēts tēlnieka radītā kinētiskā skulptūra “Mētrienas laika rats”.
Izstādē skatāmi mākslinieka radītie darbu: lielākas un mazākas skulptūru meti un informācija par tām.
No 14. septembra – Apit, kapit ciemiņā!
Cik daudz un cik dažādi bijuši skaitāmpantiņi, kurus bērni izmantojuši 20. gadsimta vidū, Otrā pasaules kara laikā un pēc tā? Izcilais Baltijas kultūrvēstures pētnieks Oto Bongs savulaik savācis tā sauktajās "dīpīšu" jeb latviešu bēgļu nometnēs Rietumvācijā Otrā Pasaules kara izskaņā apkopojis dažnedažādus skaitāmpantiņus. Izstādē eksponētos skaitāmpantiņus, kā arī rotaļlietas papildinās Madonas muzeja krājumā esošie skaitāmpantiņi.
Izstādes ieejas maksa:
Pieaugušajiem – 0.50Eur
Skolēniem – 0.20Eur
Studentiem, senioriem – 0.30Eur
Pirmsskolas vecuma bērniem- bez maksas
1-3.klašu skolēniem- bez maksas
Internātskolu un bērnu namu audzēkņiem- bez maksas
Skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas
Izstāžu zāles Foajē (skatāmas bez maksas)
Līdz 3. oktobrim – Režisoram Voldemāram Pūcem 115Voldemārs Pūce dzimis 1906. gada 24. augustā Vestienas pagasta “Rezēnos”, kā vidējais dēls kalpu Pētera un Emīlijas Pūču piecu bērnu ģimenē. Audzis “Daukstos”, dzīvojis “Bekseros”. Beidzis Vestienas pamatskolu, kur kopā ar otru vēlāk pazīstamu aktieri Artūru Filipsonu (1906–1950) spēlējuši savu pirmo izrādi – H. Andersena „Sniega karalieni”, “ … ar šo izrādi pietika, lai abi saindētos ar grima smaržas narkozi neglābjami uz visu mūžu.” V. Pūce ir 1968. gadā uzņemtās latviešu mākslas filmas “Mērnieku laiki” (pēc brāļu Kaudzīšu romāna) režisors. Nelielajā Tiesas priekšsēdētāja lomā ir pats režisors. Vairums ārskatu uzņemti Vestienā.
V. Pūce bija ne vien filmu, operu un operešu režisors, bet arī gleznoja, veidoja, rakstīja. Viņa dēls Kaspars ir aktieris, meita Dace – čelliste un mūzikas skolotāja, dēls Valts – komponists.
Līdz 12. septembrim – “Aleksandram Čakam 120”
(Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes)
2021. gads ir latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka jubilejas gads, atzīmējot 120 gadus. Izstāde tapusi pēc Vidzemes ekspedīcijas, kurā A. Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja darbinieki devās 2020. gada vasarā un apmeklēja Vestienu, Bērzauni un Mārcienu, kas ir A. Čaka – Jāņa Čadaraiņa dzimtā puse.
No 14. septembra līdz 24. oktobrim – “Pazīstama cilvēka izstāde”
Jau piecus gadus radošā multimediju studiju “Kanna” organizē foto un fotogrāfiju digitālās apstrādes kursus pieaugušajiem. Par spīti pandēmijai, arī šis gads nebija izņēmums un kursa noslēgumā kursa dalībnieki izveidoja izstādi, atlasot fotogrāfijas pēc savas izvēlētās tēmas. Izstādi veido 9 audzēkņu 15 fotogrāfijas, kurās var nojaust dažādas autoru tēmas: rokas, ainava, mirklis, bērnība, durvis u.t.t.
Septembrī – Vecā pletīzera stāsts
Izstāde parāda cik dažādi – lielāki un mazāki, vieglāki un tomēr ne tik viegli ir gludekļi, kas glabājas muzeja krājumā. Gludekļi, kuru izmantošanai nav nepieciešama elektrība, bet gan karstas ogles vai plīts virsma.
PILSĒTVIDĒ:Pagarināta līdz 12. septembrim - “Septiņas ielas laiku lokos” Skolas ielā pie kultūras nama
No 2.jūnija Skolas ielā pie Madonas pilsētas kultūras nama ikvienam skatāma izstāde “Septiņas ielas laiku lokos”. Šajā izstādē, izmantojot stāstus, muzeja krājumā esošās fotogrāfijas, seno 1923. gadā sagatavoto A. Maidela plānu kā arī ēku plānus, iepazīstinām ar septiņām ielām, kurām bija liela nozīme pilsētas veidošanās vēsturē. Rīgas, Lielā, Poruka, Blaumaņa, Baloža, Skolas un Biržu – tās ir ielas, kuru malās notika ne tikai aktīva māju celtniecība, bet liela rosība – tirgošanās, norisinājās dažādi pilsētai svarīgi notikumi, tās pirmās tika bruģētas, vēlāk – asfaltētas. 15 baneros piedāvājam ielūkoties šo ielu vēsturē, apskatīt senās ēkas, salīdzināt kā šīs septiņas ielas laika gaitā mainījušās.
Septembrī - Reiz te bija tā: (visa vasara)
Tiesu nama logos fotogrāfijas no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma arhīviem ar vietas un apkārtnē esošo vietu agrāko izskatu. Būs redzams Tiesu nama ēkas bijušais izskats (Lattelecom telekomunikāciju centrs), Madonas mūzikas skolas tagadējā ēka, pilsētas pašvaldības ēka un citas apkārtnē esošās vietas. Tās ļaus garāmgājējiem ielūkoties vēsturē, novērtēt pārmaiņas un redzēt izaugsmi.
Septembrī - Tirdzniecības centra “Konzums” foajē izvietotās fotogrāfijas liecina par Madonas stacijas, tā laukuma un blakus esošo ēku atspoguļojumu. Burtiski 100 metru rādiusā redzama šī vieta senākajā izskatā, arī kad uz ielām nebija vēl asfalta.
Foto izstādes ir muzeja dāvana pilsētniekiem, pilsētai un tās viesiem 95.gadu jubilejā.
“Līdzsvarā”
No 3.jūnija pēcpusdienas uz upītes, pie tiltiņa starp Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ēkām ir uzstādīta vides skulptūra. Tā Madonā ir nonākusi sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju(LMA) un priecēs pilsētniekus un viesus visas vasaras garumā. Tas ir 2019.gadā LMA Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozares studentes Luīzes Lindes darbs “Līdzsvarā”.
Jaunas meitenes tēls, kurš uz vienas kājas kustībā vēlas iet uz priekšu pa liekto pamatni simboliski ir kā savienojums starp divām muzeja ēkām, savienodams izstāžu zāles ar muzeja krājumu. Kā pauž autore: “Katram cilvēkam ir dažādi uzdevumi, sociālās lomas, mērķi un sapņi, iekšējās pārdomas un cīņas. Līdzsvars tajā visā ir ļoti būtisks, gan primitīvā līdzsvara noturēšana, kas mums ir nepieciešama, lai pārvietotos telpā, gan ļoti smalka izjūta, kas mums palīdz sabalansēt dzīves ritmu un iekšējo pasauli.”
Skulptūriņa, lai gan veidota citai vietai Latvijā, kā ideja vides dizainam, ļoti harmoniski iekļaujas uzstādītajā vietā. Vai tā ir nejaušība, vai mistika, bet tā vien šķiet, ka radīta Madonai, jo asociējas ar nostāstos par pilsētu minēto Madi. Vai šī varētu būt meitene, kura iemīlējusies brien rīta rasā Madonas upītē muti mazgāt, lai ūdens atspulgā ieraudzītu savu izredzēto? Iztēle ir skatītāja ziņā.
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja