MADONAS NOVADPĒTNIECĪBAS UN MĀKSLAS MUZEJA PIEDĀVĀJUMS JŪLIJĀ
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs jūlijā aicina apmeklēt izstādes gan muzejā, gan Madonas pilsētvidē. IZSTĀDES
Lielās zāles
No 2. jūlija Izredzētās dienas
Novada mākslinieku Valērija Baidas un Maijas Jakovičas mākslas darbi vienā lielā izstādē, atainojot klasiskās glezniecības pamatus. Abu mākslinieku redzējumā – portreti, ziedi un klusās dabas, Latvijas un Madonas ainavas.
Mākslinieks Andrejs Ģērmanis ir rakstījis: “Valērijs Baida ir daudzpusīgs mākslinieks. Viņš strādā dažādos žanros, bet viens no grūtākajiem žanriem – portrets – mākslinieka daiļradē ļauj visīstāk un pārliecinošāk izpausties humānismam, sirsnībai un iejūtībai pret attēlojumu. Valērijs Baida – stabils impresionistiskā reālisma pārstāvis, jūtīgs un apdarē pacietīgs dabas interprets, konsekvents glezniecisko vērtību glabātājs.”
Izstāžu zāles Mazā zāle
Jūlijā – Madonas pilsētas slimnīcai 90 /No tevis jau neprasa daudz, no tevis prasa visu/
2021.gada martā Madonas slimnīca atzīmēja 90 gadu jubileju. Gadu gaitā tā piedzīvojusi neskaitāmas pārmaiņas, no mazas slimnīciņas ar 20 gultasvietām un 2 ārstiem, līdz pat 245 gultas vietām 1992.gadā, kad slimnīcai pievienoja tuberkulozes dispansera gultas. Šobrīd slimnīcā vienlaikus var uzņemt ap 100 pacientu. Madonas mediķi vienmēr ir rūpējušies par iedzīvotāju veselības aprūpi un, iedzīvotājiem to novērtējot, viņi nepieciešamības gadījumā ir gatavi arī cīnīties par slimnīcas pastāvēšanu.
Izstādē ir iespēja ielūkoties faktos un stāstos, to darbinieku atmiņās, fotogrāfijās un arī dokumentos par veselības aprūpes iestāžu darbību ne tikai Madonā, bet arī kaimiņu pagastos un pilsētās, jo tās visas ir bijušas savstarpēji saistītas: Madonas, Varakļānu, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas, Ļaudonas slimnīcas.
Izstādes priekšmeti un dokumenti apliecina par kolektīvu kopību un ataino mediķus ne tikai darbā, bet arī ārpus darba, kopīgās sporta aktivitātēs, svinot svētkus un citus pasākumus.
Jūlijā – Pastāvīgā ekspozīcija “Novada arheoloģija”. Ekspozīcija “Novada arheoloģija” apmeklētājus iepazīstina ar Madonas apkārtni no senāka laika posma pirms 10 000 gadu, kad Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotāji līdz 17.gadsimtam, kad Latvijas teritorijā pastāvīgi notika dažādu varu maiņas. Ekspozīcijā aplūkojami akmens un kaula rīki, kas vēsta par pašu senāko laiku, bronzas rotaslietas un metāla darbarīki un rotaslietas, senlietas no Madonas apkārtnē esošajām ezermītnēm, kā arī arheoloģiskie priekšmeti no Madonas senkapiem.
Līdz 25. jūlijam – “No Iļģuciema”
Četru Tautas lietišķās mākslas studiju “Ceplis” (keramika) un “Austra”, “Irbi” un “Rītausma” (tekstilijas) radītie mākslas darbi. Keramikas un tekstiliju darbi veidoti dažādās tehnikās, atainojot tā autora domu lidojumu. Ziedu vai mežģīņu raksta nospiedums vai atveidojums uz liela māla šķīvja, vai smalki tamborēts plecu lakats.
Izstāžu ieejas maksa:
Pieaugušajiem – 1.00Eur
Skolēniem – 0.20Eur
Studentiem, senioriem – 0.30Eur
Pirmsskolas vecuma bērniem- bez maksas
1-3.klašu skolēniem- bez maksas
Internātskolu un bērnu namu audzēkņiem- bez maksas
Skolotājiem, kurš atvedis grupu- bez maksas
No 2. jūlija līdz 15. augustam – Jānim Ruņģim 90
Mākslinieks Jānis Ruņģis dzimis 1931. gada 14. jūlijā. Šogad mākslinieks atzīmētu 90 gadus, bet diemžēl apaļo jubileju nesagaidīja, jo mira 2021. gada 13. martā. Fotogrāfs, mākslinieks, gaišs un radošs cilvēks, bet visam pāri – savas zemes patriots. Izstāde, kurā piedāvāsim ielūkoties J.Ruņģa uzņemtajos foto kadros, kas fiksēti visas dzīves laikā, kā arī apskatīties pāris viņa radītos izgudrojumus, sadzīvē izmantojamas lietas.
No 24. jūlija līdz 12. septembrim – Vidzemes valdzinājums. Latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka tēva Jāņa Čadaraiņa dzimtas saknes
2021. gads ir latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka jubilejas gads, atzīmējot 120 gadus. Izstāde tapusi pēc Vidzemes ekspedīcijas, kurā A. Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja darbinieki devās 2020. gada vasarā un apmeklēja Vestienu, Bērzauni un Mārcienu, kas ir A.Čaka – Jāņa Čadaraiņa dzimtā puse.
Jūlijā– Vecā pletīzera stāsts
Izstāde parāda cik dažādi – lielāki un mazāki, vieglāki un tomēr ne tik viegli ir gludekļi, kas glabājas muzeja krājumā. Gludekļi, kuru izmantošanai nav nepieciešama elektrība, bet gan karstas ogles vai plīts virsma.
Līdz 11. jūlijam - Arvīda Barševska fotoizstāde „Latvietis Filipīnās”
Izstādē redzamās krāsainās fotogrāfijas (A3), kuras tapušas 2018. gada martā, starptautiskās mobilitātes Erasmus+ ietvaros apmeklējot Filipīnas: Mindanao Universitāti(MU) Davao pilsētā Mindanao salā.
Pojekta ietvaros DU un MU pētnieki un studenti organizēja ekspedīcijas džungļos, kur pētīja dabu, apgūstot jaunas pētījuma metodes un paņēmienus. Procesa laikā lieliski varēja iepazīt kā Filipīnu unikālo dabu, tā salas vietējos iedzīvotājus.
Barševskis stāsta: “Tā ir cita pasaule, kura atrodas no mums 10 000 km attālumā. Tā ir tik ļoti atšķirīga, ka šķiet pat parasts džungļos augošs krūms ir ievērības cienīgs un neparasts. Filipīnas ir tropu valsts, kur daba ir daudzveidīga un ļoti iedvesmojoša, bet cilvēki – atvērti, smaidoši un pretimnākoši! Fotogrāfijās redzamais ir spilgtākie mirkļi Filipīnu zaļākajā salā Mindanao”.
PILSĒTVIDĒ:
“Septiņas ielas laiku lokos” Skolas ielā pie kultūras nama
No 2.jūnija Skolas ielā pie Madonas pilsētas kultūras nama ikvienam skatāma izstāde “Septiņas ielas laiku lokos”. Šajā izstādē, izmantojot stāstus, muzeja krājumā esošās fotogrāfijas, seno 1923. gadā sagatavoto A. Maidela plānu kā arī ēku plānus, iepazīstinām ar septiņām ielām, kurām bija liela nozīme pilsētas veidošanās vēsturē. Rīgas, Lielā, Poruka, Blaumaņa, Baloža, Skolas un Biržu – tās ir ielas, kuru malās notika ne tikai aktīva māju celtniecība, bet liela rosība – tirgošanās, norisinājās dažādi pilsētai svarīgi notikumi, tās pirmās tika bruģētas, vēlāk – asfaltētas. 15 baneros piedāvājam ielūkoties šo ielu vēsturē, apskatīt senās ēkas, salīdzināt kā šīs septiņas ielas laika gaitā mainījušās.
Māksla skatlogos( visu vasaru, mainīsies)
Katra dzimšanas diena ir svētki. Tā ir koša ballīte. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājums sniegs varavīksnes krāsu baudījumu 95 gadu dzimšanas dienas svinību vasarā. Dāvināsim Jums ievērojamu Latvijas mākslinieku mākslas darbus pilsētas vidē. Lepojamies ar māksliniekiem, kuri nāk no novada un kuri izvēlas Madonu kā savu dzīves vietu un radošā veikuma vērtību glabāšanas vietu.
Kinoteātrī Vidzeme ir apskatāmi mākslinieks Māris Čačka un Aleksandrs Dembo. Krāsaini autortehnikas darbi, katram savs rokraksts un savs krāsu spilgtums. Ielūkojoties darbos var ieraudzīt daudz krāsu nianses un paslēptus tēlus, kuri pirmajā acu uzmetienā netiek pamanīti.
“Lidojošās gaismas” viesnīcas “Madona” logā ir trīs spilgtu personību – keramiķes Izabellas Krolles, keramiķes Līgas Skariņas un tekstilmākslinieces Ineses Jakobi darbi. Keramika un tekstils. Kas tiem kopējs? Ielūkojies pats, iespējams nebūsi redzējis šos Madonas muzeja mākslas krājuma darbus. Tie spēs pārsteigt.
Reiz te bija tā: (visa vasara)
Tiesu nama logos fotogrāfijas no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma arhīviem ar vietas un apkārtnē esošo vietu agrāko izskatu. Būs redzams Tiesu nama ēkas bijušais izskats(Lattelekom telekomunikāciju centrs), Madonas mūzikas skolas tagadējā ēka, pilsētas pašvaldības ēka un citas apkārtnē esošās vietas. Tās ļaus garāmgājējiem ielūkoties vēsturē, novērtēt pārmaiņas un redzēt izaugsmi.
Tirdzniecības centra “Konzums” foajē izvietotās fotogrāfijas liecina par Madonas stacijas, tā laukuma un blakus esošo ēku atspoguļojumu. Burtiski 100 metru rādiusā redzama šī vieta senākajā izskatā, arī kad uz ielām nebija vēl asfalta.
Foto izstādes ir muzeja dāvana pilsētniekiem, pilsētai un tās viesiem 95.gadu jubilejā.
“Līdzsvarā”(visa vasara)
No 3.jūnija pēcpusdienas uz upītes, pie tiltiņa starp Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ēkām ir uzstādīta vides skulptūra. Tā Madonā ir nonākusi sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju(LMA) un priecēs pilsētniekus un viesus visas vasaras garumā. Tas ir 2019.gadā LMA Tēlniecības un Vides mākslas apakšnozares studentes Luīzes Lindes darbs “Līdzsvarā”.
Jaunas meitenes tēls, kurš uz vienas kājas kustībā vēlas iet uz priekšu pa liekto pamatni simboliski ir kā savienojums starp divām muzeja ēkām, savienodams izstāžu zāles ar muzeja krājumu. Kā pauž autore: “Katram cilvēkam ir dažādi uzdevumi, sociālās lomas, mērķi un sapņi, iekšējās pārdomas un cīņas. Līdzsvars tajā visā ir ļoti būtisks, gan primitīvā līdzsvara noturēšana, kas mums ir nepieciešama, lai pārvietotos telpā, gan ļoti smalka izjūta, kas mums palīdz sabalansēt dzīves ritmu un iekšējo pasauli.”
Skulptūriņa, lai gan veidota citai vietai Latvijā, kā ideja vides dizainam, ļoti harmoniski iekļaujas uzstādītajā vietā. Vai tā ir nejaušība, vai mistika, bet tā vien šķiet, ka radīta Madonai, jo asociējas ar nostāstos par pilsētu minēto Madi. Vai šī varētu būt meitene, kura iemīlējusies brien rīta rasā Madonas upītē muti mazgāt, lai ūdens atspulgā ieraudzītu savu izredzēto? Iztēle ir skatītāja ziņā.
© 2008-2024 Madonas novads. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja