Aktualitātes JAK BARKAVAS struktūrvienībā

Profesionālās izglītības definīcijas ne tikai iezīmē vispārējās un profesionālās izglītības atšķirības vai profesionālās izglītības statusu nacionālajās izglītības sistēmās, bet arī izceļ dažādus profesionālās izglītības veidus. Iespējams izdalīt divus veidus: sākotnējā profesionālā izglītība, kas ir formāla, notiek izglītības sistēmu ietvaros un tiek apgūta pirms ieiešanas darba dzīvē; un profesionālā tālākizglītība, kas aptver visas izglītības darbības pēc ieiešanas darba dzīvē un var būt formāla, neformāla un ikdienas.

Latvijas mērķis ir nodrošināt labākas izredzes darba tirgū un pievilcīgas Profesionālās izglītības (PI) iespējas jauniešu mērķa grupai, kuras pārstāvju skaits samazinās – demogrāfisko tendenču rezultātā. Latvija ir viena no tām valstīm, kuras pastiprina jauniešu iespējas apvienot mācības izglītības iestādē ar mācīšanos uzņēmumā, atbilstoši Nozaru ekspertu padomes (NEP) ieteikumam pastiprināt mācekļu izglītību. Kaut arī mācekļu izglītība pastāv, tā neieņem ievērojamu vietu valsts PI sistēmā, un tās kvalifikācijas nav iekļautas Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (LKI). Tiek izmēģināta jauna sistēma, ko iedvesmo arī divpusējas un daudzpusējas sadarbības politika Eiropas Mācekļu darba apvienības kontekstā un Erasmus+ programmā. Sākotnējie soļi šķiet daudzsološi, taču, lai jaunās pieejas būtu ilgtspējīgas, tās ir jāattīsta un jānostiprina to nacionālajos kontekstos. Tas arī prasa, lai visas ieinteresētās puses sadarbotos un uzņemtos saistības, un šajā gadījumā īpaša loma ir sociālajiem partneriem. Latvija tāpat kā citas valstis sastopas ar izaicinājumu uzlabot PI kvalitāti laikā, kad trūkst finansiālo resursu, kā arī pārliecināt visus partnerus, ka PI vajadzētu uztvert kā ieguldījumu nākotnē, nevis kā tēriņus. Ja visi izglītības un darba tirgus partneri apņemtos realizēt jaunākās reformas, tie spētu daudzējādā ziņā atbildēt uz tiem izaicinājumiem, ar kuriem valsts šobrīd sastopas.

Profesionālā izglītība ir praktiska un teorētiska sagatavošanās darbam noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei.

Profesionālās izglītības raksturīga iezīme ir skolu specializācija noteiktā izglītības tematiskajā jomā ar atbilstošu profesiju apguves piedāvājumu. Skolas piedāvā iespēju dzīvot dienesta viesnīcās.

Audzēkņiem ir iespēja saņemt valsts budžeta stipendiju. Minimālā stipendija ir 10 eiro, bet maksimālā stipendija ir līdz 150 eiro. Paaugstinātās stipendijas apmērs atkarīgs no sekmēm, nodarbību apmeklējuma, sabiedriskajām aktivitātēm u.c.

2016. gada 1. novembrī reorganizējot Jākabpils Agrobiznesa koledžu un Barkavas profesionālo vidusskolu, tika izveidota jauna izglītības iestāde - Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar struktūrvienību Barkavā.

Jēkabpils Agrobiznesa koledža ir Izglītības un Zinātnes ministrijas tiešās padotības 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestāde. Koledžā tiek realizētas studiju programmas Ekonomikas, Vadības un Informācijas Tehnoloģiju virzienos.

Koledžas profesionālās vidējās izglītības nodaļā tiek realizētas profesionālās vidējās izglītības programmas Grāmatvedība, Komerczinības, Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli, Programmēšana, Multimediju dizains, Telemehānika un loģistika. Izglītības iestāde dibināta 1927.gadā. Koledžas nosaukums izglītības iestādei piešķirts 1998.gada janvārī un studiju programmu realizācija uzsākta 2002.gadā.

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienība atrodas Barkavā, Madonas novadā Latvijas austrumos, Lubānas ezera zemienē, 189 km no Rīgas un 26 km no Madonas.

Barkavas struktūrvienībā tiek realizētas profesionālās vidējās izglītības programmas Lauksaimniecība, Augkopība, Būvdarbi, Skaistumkopšanas pakalpojumi, Viesnīcu pakalpojumi, Administratīvie un sekretāra pakalpojumi.

Skola savu darbību uzsāk 1981.gadā.

Jēkabpils Agrobiznesa koledža, gan Jēkabpilī, gan Barkavā, sekmīgi darbojas starpvalstu projektos, radot iespēju audzēkņiem un mācībspēkiem praktizēties ārzemēs.

Jēkabpils Agrobiznesa koledža – Jauna profesionālās izglītības iestāde ar 93 un 39 gadu pieredzi profesionālās izglītības īstenošanā.

Jēkabpils Agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības skolēni darbojas dažādos radošos literatūras konkursos

Eiropas Valodu diena 2019 ietvaros Latviešu valodas aģentūra aicināja skolēnus piedalīties radošo darbu (domrakstu, eseju, dzejoļu, zīmējumu) konkursā “Izstāsti savu sapni”, kurā bija iespēja rakstīt dzejoli, miniatūru, eseju, zīmēt zīmējumu – apliecināt prasmi lietot latviešu valodu radoši, izmantojot daudzveidīgas izteiksmes iespējas; kā arī paust pieredzi un attieksmi, atklājot subjektīvi nozīmīgo savā radošajā darbā. Šajā konkursā ar saviem darbiem piedalījās un  atzinības rakstus saņēma Bella Grigalka, Dagmāra Leitāne, Sanita Piļpuka, Janīna Pauniņa, Samanta Sirmā, Barbara Smirnova un latviešu valodas skolotāja Mairita Smeltere.

“BĒRNĪBA arī ir vārds. BĒRNĪBA ir arī piena saldējums. Bet visvairāk BĒRNĪBA ir aizvien tālāk tumsā zūdošu cilvēku soļi…” / I. Ābele/

Rīgas izdevniecība “Ezerrozes grāmatas” no 2020. gada 1.februāra līdz 31.martam aicināja ikvienu Latvijas skolēnu piedalīties dzejoļu kopkrājuma veidošanā  “BĒRNĪBAS LUKTURĪTIS”, kurš iznācis tikko maija mēnesī. Šādu pasākumu rīkoja, lai iesaistītu jauno paaudzi literāros projektos, lai veicinātu skolēnos radošo domāšanu, ļaujot izpaust savu iztēli, māksliniecisko garšu, atmiņas par bērnību. Krājuma tapšanā piedalījās deviņas Latvijas skolas: Valmieras Pārgaujas sākumskola, Rite pamatskola, Naujenes pamatskola, Viesītes vidusskola, Brīvās Māras skola, Jēkabpils Agrobiznesa koledžas BARKAVAS struktūrvienība, Vecumnieku vidusskola, Vangažu vidusskola, Jēkabpils 3. vidusskola. No mūsu skolas dzejoļus par bērnību rakstīja 4 skolēni: Samanta Jaškova, Ričards Vucāns, Mārtiņš Āboliņš, Linda Dzirkale. Liels PALDIES jauniešiem par radošumu, par skaistajiem dzejoļiem!!

Atzīmējot dzejnieces un tulkotājas Laimas Akurateres 110. gadadienu, līdz 3.martam Jāņa Akuratera muzejs aicināja 5.-12.klases skolēnus piedalīties sacerējumu konkursā “Mans svētdienas rakstu darbs” – rakstot darbu par kādu no dotajām tēmām, par kurām arī pati Laima  rakstījusi skolas laika domrakstos un savā dzejā.  Mūsu skolas skolēni rakstīja pārspriedumus par tēmām: Kādu es vēlētos savu dzīvi. /Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli. Paldies par to!

Preiļu novada dome, Preiļu galvenā bibliotēka sadarbībā ar Eiropas Parlamenta deputāti Profesori Inesi Vaideri līdz 30.aprīlim bija izsludinājusi skolēniem patriotisko  konkursu  “Latvija, cik daudz Tev vēlos teikt!” (5.-12.kl.), kurā ikvienam skolēnam bija iespēja rakstīt dzejoli par Latviju. Tā mērķis bija veicināt jauniešu radošo izpausmi, interpretējot sabiedrībā notiekošos procesus, kā arī stiprināt jauniešu piederību savai valstij. Konkursā no mūsu skolas piedalījās skolēni: Ērika Tolše, Mārtiņš Šķēls, Milēna Krahmaļova, Samanta Sirmā, Alīna Boļšakova. Paldies par darbiem!

Informāciju apkopoja

Latviešu valodas skolotāja

Mairita Smeltere

‌Aktualitātes projektos

Nodrošinot mācību procesa nepārtrauktību skolā, paralēli tiek domāts arī par aktuālo projektu norisi. Viens no tiem ir darba vidē balstītās mācības, kas tiek īstenotas sadarbībā ar darba devējiem un LDDK.

Laikā no 20.aprīļa līdz 12.maijam, nenobīstoties no sarežģītajiem apstākļiem, vienpadsmit 3.kursa audzēkņi turpināja savu prasmju un iemaņu pilnveidošanu uzņēmumos, apgūstot kvalifikāciju “Viesmīlības pakalpojumu speciālists un “Apdares darbu tehniķis”.

Noteikti jāatzīst, ka šo jauniešu apņēmība ir īpaši uzteicama, jo šajā laikā mācības reālā darba vidē uzliek papildus pienākumus un atbildību par savu un apkārtējo cilvēku drošību ne tikai izglītības iestādei un uzņēmumiem, bet arī pašiem audzēkņiem.

Darba vidē balstītās mācības notika SIA “PRO Build” un AS “Lazdonas Piensaimnieks” kafejnīcā “Efeja” Madonā, un SIA “DSG Dālderi” Varakļānos.

Būvdarbu programmas audzēkņiem plānotās tēmas bija grīdu ieklāšana, izmantojot dažādus grīdas seguma materiālus, darbs ar būvniecības mašīnām un instrumentiem, elektrotehnika, būvniecības terminoloģija svešvalodās, profesionālā saskarsme un komunikācija. Savukārt programmas “Viesnīcu pakalpojumi” satura ietvaros audzēkņiem galvenokārt bija jāveic darbs viesu uzņemšanas dienestā – rezervācija, viesu reģistrēšana, apkalpošana un tūrisma mītnes dokumentācija.

Kā noprotams no uzņēmēju un audzēkņu atsauksmēm, darba process īpaši neatšķīrās no līdzšinējos posmos notikušā. Protams, mazliet savādu sajūtu un nedaudz citādāku darba vidi rada nepieciešamā distancēšanās un citi drošības pasākumi, taču to noteikti var uzskatīt par vērtīgu papildus pieredzi. Paldies uzņēmējiem, kuri ir spējuši rast risinājumus, lai mācību realizācija mūsu skolas jauniešiem varētu notikt arī šajā laikā.

Informāciju apkopoja

Projektu vadītāja

Lilita Zukule

2019./2020.mācību sasniegumi sportā

Jau laiciņu atpakaļ, savādāk nekā parasti, ir beidzies sportiskais mācību gads. Šis mācību gads sportiskā ziņā mums ir bijis ļoti veiksmīgs. Ar jaunietēm mēs esam piedalījušies Republikas mērogā Profesionālās izglītības skolu sacensībās deviņos sporta veidos. Ļoti labi startējuši esam vieglatlētikā, rudens krosā, novusā, galda tenisā, basketbolā, kas kopvērtējumā mums jaunietēm ir devusi 2. vietu starp 22. profesionālās izglītības skolām. Vēl lielāks gandarījums ir tas, ka šīs bija 30.sporta spēles AMI(arodizglītības mācību iestādes) sporta kluba vēsturē. Šos panākumus mēs guvām sadarbojoties ar Jēkabpils Agrobiznesa koledžas izglītojamiem. Arī ar jauniešiem mēs startējam šajās sacensībās. Jaunieši ir startējuši 7 sporta veidos un arī var teikt, ka veiksmīgi. Aktīvākie sportisti skolā ir Linda Dzirkale, Anna Lazdiņa Uzulniece, Sindija Renāte Vīksniņa, Janīna Pauniņa, Aivis Līdaks, Artūrs Stabulnieks, Jurģis Bruzguls, Niks Potjomkins. Paldies visiem jauniešiem, kas palīdzēja sasniegt šo mērķi. Veiksmi nākošā mācību gadā!

Informāciju apkopoja

Sporta darba organizatore

Inga Dzelme