Projekta dalībskolu pārstāvjus sagaidījām svētdien, un ikvienam no mums bija satraukums par pirmo satikšanos, jo iepriekš ar projekta dalībniekiem bijām sazinājušies tikai sociālajos tīklos, lai labāk iepazītu skolēnu, ar kuru kopā būs jāpavada nedēļa.
Pirmajā mobilitātes dienā viesi vairāk uzzināja par mūsu skolu, tiekoties ar skolas vadības pārstāvjiem. Viesiem tika dota iespēja apskatīt skolu, tāpēc skolēni pastāstīja par ģimnāzijas šaurajiem gaiteņiem, ģimnāzista ceļu, kā arī ieveda klasēs un iepazīstināja ar skolotājām. Mobilitātes viesi piedalījās Madonas Valsts ģimnāzijas mācību stundās, vēroja radošo pieeju un novērtēja skolotāju attieksmi.
Vēlāk, dodoties kājām uz Madonas sporta centru, populārākais vārds, bija slippery (slidens), kā arī be carefull (esi uzmanīgs), jo Madonas ietves un ceļus klāja slidena ledus kārtiņa.
Madonas sporta centrā Madonas Valsts ģimnāzijas Skolēnu padome bija sagatavojusi dažādas iepazīšanās spēles, lai projekta dalībnieki iepazītos un uzzinātu vairāk viens par otru. Kopīgi darbojoties, projekta dalībnieki kļuva saliedētāki un vieglāk komunicēja savā starpā.
Kopā ar projekta dalībniekiem iepazinām Madonas novada pašvaldības darbību, uzzinājām novadā populārākos pasākumus un attīstības vīziju. Ieklausījāmies Madonas domes priekšsēdētāja Agra Lungeviča un sabiedrisko attiecību speciālistes Ilzes Riekstiņas, kā arī Smeceres sila sporta bāzes vadītāja Gunāra Ikaunieka stāstā par Madonas novadu. Grieķu viesi bija pārsteigti par skolēnu līdzdalības iespējām Madonas novadā biznesa jautājumos, jo Grieķijā skolēniem nav iespēja dibināt savus mācību uzņēmumus.
Prezentējot projekta mājas darbu, uzzinājām vairāk par katras valsts sporta vēsturi, dažādu sporta veidu popularitāti, augstākajiem sasniegumiem. Katras valsts sagatavotā prezentācija sniedza iespēju saprast, cik dažādi ir mūsu nacionālie sporta veidi.
Dienas izskaņā katras dalībvalsts pārstāvji ar prieku un lepnumu projekta dalībniekiem prezentēja un mācīja savas tautas dejas. Dejas bija atšķirīgas, ritmiskas un interesantas, kas liecināja par mūsu kultūru atšķirību un to, ka dejai mūsu tautām ir īpaša nozīme. Vakara noslēgumā dejās griezās ikviens, kas piedalījās projektā, jo katrs gribēja iemācīties dažus soļus no citu valstu tautas dejām.
Nākamajā dienā sporta un atpūtas centrā "Smeceres sils" viesi apguva slēpošanas un šaušanas prasmes. Daudzi no viesiem nedēļas sākumā atzina, ka ļoti gaida brīdi, kad apgūs slēpošanas pamatsoļus un izbaudīs ziemas priekus. Sporta skolotāji Jānis Švika un Lana Līcīte demonstrēja pamatsoļus, kas atviegloja slēpošanas apguvi un lika viesu acīm mirdzēt.
Smeceres sila šautuvē Rolands Pužulis kopā ar Madonas Valsts ģimnāzijas biatlonistēm Elizabeti Pauru un Agniju Nagli vadīja šaušanas meistarklasi. Pavadot visu dienu svaigā gaisā, patīkams spirdzinājums bija siltā tēja, kuru skolotājas cītīgi vārīja ugunskurā.
Dienas izskaņā bija iespēja vizināties ar sniega motociklu, kā arī skolotājs Jānis Švika bija sagatavojis dažādas sportiskas stafetes, kuras veicināja sadarbības prasmes un stiprināja saliedētību jauniešu vidū. Šajā dienā viesiem no Grieķijas, Ungārijas, Čehijas un Lietuvas bija iespēja sajust Latvijas ziemas nokrāsas.
Trešās dienas rītā devāmies ceļā uz Rīgu. Šajā dienā iepazinām Rīgas Biržas muzeju, kurā ielūkojāmies dažādās izstādēs un ekspozīcijās. Skolēnu sejas mirdzēja, raugoties mākslas darbos, jo tie bija ļoti skaisti un rosināja klasiskās un laikmetīgās mākslas izpausmju dialogu. Viesi izbaudīja brīvo laiku Vecrīgā, apskatot jūgendstila arhitektūru, kā arī devās uz suvenīru veikaliem, lai nopirktu piemiņas lietas no Latvijas.
Ieskatu Latvijas fiziskās kultūras attīstībā guvām, apmeklējot Sporta muzeju, kas ir lielākais Baltijā. Mēs uzkāpām gan “mazajā Everestā”, kas ir 7 m augsts, gan arī uzzinājām sen aizmistus faktus par Latvijas sporta sasniegumu vēsturi.
Sporta muzejā bija noorganizēta tikšanās ar Madonas novadnieku Gundaru Upenieku, kurš pastāstīja savu pieredzi un sasniegumus sportā. Tikšanās iedvesmoja daudzus jauniešus pievērsties sportam un nepadoties pēc pirmajām neveiksmēm.
Pēc muzeju apmeklējuma devāmies un Lido atpūtas centra slidotavu. Slidojot mēs sadraudzējāmies vēl vairāk - griezāmies dejās, dziedājām, slidojām vilcieniņā, veidojām dažādus apļus, kā arī sadevāmies rokās un slidojām visi kopā. Čehu jaunieši izcēlās ar izcilajām slidošanas prasmēm, dejojot valsi un veicot citus daiļslidošanas elementus.
Projekta noslēdzošā diena bija ceturtdiena, kad grupās prezentējām iespaidus un gūto pieredzi ziemas mobilitātē Latvijā un bijām vienoti noslēguma vakariņās. Šajā dienā mēs sapratām, cik daudz viens otram nozīmējam un ka esam kļuvuši par labiem draugiem. Dažiem acīs sariesās asaras, domājot par projekta noslēgumu, citiem bija atslābuma sajūta pēc saspringtās nedēļas.
Piektdiena tika pavadīta kopā ar viesģimenēm, kuras uzņēma savās mājās un nedēļas garumā rūpējās par jauniešiem no mobilitātes dalībskolām, savukārt projekta skolotāji apmeklēja Siguldas viduslaiku pili, Fischer Slēpošanas centru, bobsleja un kamaniņu trasi "Sigulda", kā arī izbaudīja braucienu ar “Vučko”.
Dalība projektā sniedza iespēju paplašināt savu redzesloku, atrast jaunus draugus un uzlabot svešvalodu prasmes. Sapratām, ka nevajag baidīties, bet vienkārši darīt, kā arī to, ka laiku pa laikam nav nemaz tik slikti izkāpt no savas komforta zonas.
Protams, visgrūtākās bija atvadas, jo mēs visi bijām pieķērušies saviem jaunajiem draugiem un bija grūti šķirties. Bet nekas jau nebeidzas! Mēs noteikti vēl tiksimies, jo projekts turpināsies Čehijā, Lietuvā un Grieķijā!
Kā rakstīja grāmatā “Vinnijs Pūks” – Vinnijs teica sivēnam: “Mēs taču būsim draugi uz mūžu?” sivēns atbildēja : “Pat vēl ilgāk…” Šo nedēļu mēs nekad neaizmirsīsim, bet noglabāsim īpašā vietā mūsu sirdīs, un ikvienam varētu izstāstīt aizraujošo stāstu par šo neaizmirstamo piedzīvojumu. Paldies ikvienam, kas piedalījās, kas palīdzēja un, kas deva mums iespēju piedalīties. Īpaša pateicība to skolēnu vecākiem, kuri dāvāja savu viesmīlību, uz nedēļu uzņemot ģimenēs ārzemju viesus!
Informāciju ievietoja: Ilze Riekstiņa