Noderīga informācija topošo 1.klases skolēnu vecākiem

1. Sociālās iemaņas un personības attīstība

• Ir draudzīgs, iesaistās rotaļās kopā ar citiem bērniem.
• Spēj kontaktēties ar vienaudžiem un pieaugušajiem.
• Prot darboties kolektīvā saskaņā ar citiem.
• Apzinās savu piederību noteiktam dzimumam.
• Nosauc savu vārdu, uzvārdu. Prot stāstīt par sevi un ģimeni.
• Zina emociju izpausmes veidus ( prieku, sajūsmu, bēdas ), spēj kontrolēt savu uzvedību atbilstoši situācijai.
• Prot dalīties ar rotaļlietām.
• Prot sagaidīt savu kārtu, lai izteiktu savas domas un pamatotu savu izvēli.
• Prot izteikt savu lūgumu, vērsties pēc palīdzības un palīdzēt otram.
• Ievēro kultūrhigiēniskās normas ( tur kārtībā savu apģērbu, apavus, saudzē un sargā savas personiskās mantas ).
• Organizē savu darba vietu, uztur tajā kārtību.

2. Iepazīstināšana ar apkārtni, dabu un sabiedriskās dzīves norisēm

• Izrāda interesi un vēro tuvāko apkārtni un dabu, prot vērot.
• Izrāda interesi par nepazīstamām lietām un parādībām.
• Prot nosaukt lietas, objektus tuvākajā un tālākajā apkārtnē.
• Izveidojusies pozitīva attieksme pret dabu, vēlas palīdzēt dzīvām radībām.
• Ir elementāra izpratne par dzīvo un nedzīvo dabu.
• Saskata un izprot likumsakarības dabā un cilvēku dzīvē.
• Vēro laika apstākļus, saprot jēdzienus attiecībā uz laika apstākļiem.
• Izveidojies sākotnējs priekšstats par savu pilsētu un Latviju, pazīst nacionālo simboliku.
• Ir priekšstats par svētkiem, to svinēšanu, tradīcijām.
• Ir izpratne par drošību uz ielas, mājās un darbā.

3. Valodas attīstība, lasītprasmes pirmsākumi

• Labprāt iesaistās sarunās, ar bērniem un vienaudžiem, atbild uz jautājumiem un uzdod jautājumus arī pats, prot ieklausīties citu teiktajā.
• Prot regulēt balss stiprumu, runas tempu un izprot intonatīvo runu.
• Prot pareizi nosaukt apkārtnē esošās lietas un parādības, prot tās raksturot un paskaidrot lietojumu.
• Prot pastāstīt par sevi, savu ģimeni un tuvāko apkārtni.
• Veido gramatiski pareizus teikumus, saskaņojot vārdus dzimtē, skaitlī, locījumā.
• Runā lieto vienkāršus un saliktus teikumus.
• Atstāsta zināmas pasakas, atceras zināmas tautas dziesmas, dzejoļus.
• Secīgi stāsta par attēlu, sižetisko attēlu sēriju, ievērojot notikumu secību.
• Spēj turpināt cita bērna iesāktu stāstu.
• Ieinteresēti klausās stāstīto un lasīto, iesaistās sarunās par dzirdēto.
• Attīstīta fonemātiskā dzirde. Saklausa un var nosaukt skaņu vārda sākumā, vidū un beigās. Saklausa skaņu secību vārdā, spēj tās nosaukt.
• Izprot skaņas un burta saikni, sāk lasīt vienkāršus (1-2 zilbju) vārdus, saprot izlasīto (veicināt lasītprasmes attīstību).
• Izrāda interesi par grāmatu, drukāto tekstu un burtiem.
• Spēj atstāstīt.

4. Matemātiskie priekšstati

• Spēj skaitīt 10 apjomā (uz priekšu un atpakaļ).
• Attīstīta izpratne par skaitļiem un tiem atbilstošiem cipariem līdz 10.
• Spēj noteikt priekšmetu atrašanās vietu, lielumu, formu, krāsu un skaitu.
• Praktiski darbojoties, izprot darbības ar skaitīšanu un atņemšanu.
• Risina vienkāršus teksta uzdevumus praktiski darbojoties.
• Izprot jēdzienus vakar, šodien, rīt; nosauc dienas pareizā secībā un izrāda interesi par kalendāru.
• Atpazīst un prot nosaukt ģeometriskās figūras, saskata tās apkārtējā vidē, prot ar tām praktiski darboties.
• Orientējas plaknē un telpā.
• Ir priekšstats par pulksteni.
• Mēra ar nosacītiem mēriem, izdara elementārus secinājumus.
• Salīdzina priekšmetus, tos grupē, klasificē, liek pa pāriem un kārto pēc noteikta uzdevuma.
• Lieto matemātiskos jēdzienus ( puse, vairāk, mazāk, daudz, maz, tik pat).

5. Tēlotājdarbība zīmēšana, gleznošana, aplicēšana, veidošana, rokdarbi

• Pareizi tur zīmuli, otu, krītiņus u.c. un darbojas ar iepazītiem darba piederumiem un instrumentiem.
• Spēj izmantot vienā darbā dažādus materiālus un tehnikas.
• Zīmē, glezno, veido patstāvīgi un izrāda vēlmi attēlot vēroto vai piedzīvoto ar tēlotāj darbības paņēmieniem.
• Patstāvīgi izvēlas materiālus darba veikšanai.
• Iepazīst mākslas darbus apkārtējā vidē.
• Veido no plastilīna, māla, mīklas, smiltīm, ūdens un citiem veidošanas materiāliem.
• Darbojas ar dabas materiāliem, izmanto rokdarbos, aplicēšana.un mākslinieciski veido darbu.
• Prot locīt, rullēt, satīt dažādus materiālus, tin un pin, darbojas ar dziju un audumu.
• Darbos spēj parādīt fantāziju.

6. Fiziskā attīstība

Lielā motorika

• Apzinās savu ķermeni.
• Izrāda interesi un vēlmi aktīvi darboties. Kontrolē un koordinē kustības. Apzinās telpu un objektus. Lec ar uzdevumu. Skrien.
• Solo izpildot dažādus papildus uzdevumus ( ar tempa maiņu, ar pietupieniem, palecieniem). Rāpjas.
• Met un ķer bumbu.
• Spēj noturēt līdzsvaru uz līdzsvara sola, vingrošanas sienas. Pats šūpojas.
• Kāpj pa kāpnēm, mainot kājas. Spēj uzsākt vai pārtraukt darbību pēc signāla.
• Ievēro spēles noteikumus.

Mazā motorika

• Saskaņo roku un acu kustības.
• Pareizi tur pirkstos dažādus rakstāmpiederumus.
• Pareizi tur šķēres un griež.
• Attaisa un aiztaisa rāvējslēdžus, pogas, sasien un atsien lentas, auklas.
• Plēš papīru, mīca mīklu, prot locīt.

7. Mūzika

• Ir pieredze klausīties mūziku, ievērojot noteiktu uzdevumu.
• Atdarina kustības, apzinoties savu ķermeni.
• Izmanto kustības vai dziesmas mūzikas tēla atklāšanā.
• Dzied un piedalās rotaļās.
• Ir apguvis dažādus deju soļus.
• Patīk dziedāt arī ārpus mūzikas nodarbībām.
• Uztver un reproducē ritmu.

Bērnam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas

 Zināšanas par:

• dažādiem drošības noteikumiem;
• to, kā rūpēties par savu veselību ikdienā;
• savām tiesībām un pienākumiem;
• pieklājīgas uzvedības noteikumiem.

 Prasmes:

• sadarboties ar bērniem un pieaugušajiem;
• novērot apkārtni, izmantojot redzi, dzirdi, tausti un ožu;
• sakārtot darba vietu pirms un pēc darba;
• piedalīties valsts svētku un gadskārtu tradīciju atzīmēšanā;
• lietot darba piederumus (grieznes, rakstāmpiederumus, lineālu u.c.);
• iesaistīties dialogā par konkrētu tematu;
• stāstīt par redzēto, dzirdēto un sajusto, izmantojot savu pieredzi un novērojumus;
• uztvert dzirdētu tekstu (pasakas, mīklas, skaitāmpantiņi, bērnu dzejoļi, stāsti) saturu;
• ar sapratni lasīt vārdus un vienkāršus teikumus;
• rakstīt vārdus un īsus teikumus;
• apgūt praktiskus klausīšanās un runas pamatus latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmās);
• rakstīt un lasīt skaitļus no 0 līdz 20;
• risināt vienkāršus vienas darbības uzdevumus ar saskaitīšanu un atņemšanu 10 apjomā;
• saskaitīt, atņemt, salīdzināt un modelēt skaitļus 10 apjomā;
• pazīt ģeometriskās figūras (punkts, līnija, riņķis, trīsstūris, četrstūris, kvadrāts, piecstūris);
• palīdzēt sakopt apkārtējo vidi;
• dziedāt dziesmas;
• zīmēt pēc pieredzes un veidot citus radošus darbus;
• ievērot galda kultūru,
• izmantot apgūtās prasmes ikdienas situācijās un radošā darbībā.

Bērns ir gatavs skolai, ja viņam ir priekšstats par tās ikdienu.

• Izpratne par skolu, mācību darbu un skolas dienas kārtību.
• Vēlme iet uz skolu, lai mācītos (lasīt, rakstīt, rēķināt, zīmēt utt.).
• Griba ievērot noteikumus un kontrolēt savu uzvedību.
• Spēja lūgt palīdzību un prasme pajautāt konkretizējošu jautājumu.
• Prasme rēķināties ar cita viedokli un interesēm.
• Spēja izteikt savu viedokli un aizstāvēt to.
• Paradums veikt darbu kārtīgi pēc parauga un līdz galam.
• Pašapkalpošanās prasmes un pašorganizēšanās prasmes (spēja pašam sakārtot savu mācību vietu u.c.).
• Cieņa pret pieaugušajiem un draudzīgas attiecības ar klasesbiedriem.
• Izpratne par apkārtējās pasaules norisēm.

Izmantotais informācijas avots: http://apollo.tvnet.lv/zinas/kas-jazina-skolenam-uzsakot-1-klasi/376384 

IESPĒJAMIE VECĀKU JAUTĀJUMI:

• Kā bērns risina konfliktus?

Skolai gatavs bērns spēj vienoties, nevērtē dzīvi tikai no pozīcijām „es”, „man”.

• Cik veiksmīgi bērns veido attiecības ar vienaudžiem?

Skolai gatavs bērns cenšas ievērot noteikumus, pats ierosina spēles, spēj iesaistīties citu izdomātajās rotaļās , prot piekāpties un ,ja vajag, pastāvēt par savu viedokli.

• Vai bērns ir emocionāli stabils?

Skolai gatavs bērns spēj kontrolēt savas emocijas, „neuzsprāgst”, ja kaut kas nepatīk (protams, reizēm katram gadās), neraud par katru sīkumu vai aizrādījumu.• Vai bērns ievēro uzvedības normas?

Skolai gatavs bērns prot pateikt „lūdzu” un „paldies”, arvien biežāk cenšas klausīties un nepārtraukt sarunu biedru.

• Kā bērns veido savu runu saskarsmē ar citiem bērniem?

Skolai gatavs bērns veido paplašinātus teikumus, nevis savirknē tikai divus vārdus. Viņš spēj formulēt domas- pastāstīt par sevi, savu ģimeni, dzīvesvietu, mammas un tēta profesijām, arī par sev svarīgiem notikumiem- kur bijis, ko redzējis, kas vislabāk paticis.

• Vai bērns spēj sevi motivēt darbam un pabeigt to?

Skolai gatava bērna uzmanību nenovērš katrs troksnis, viņš prot iedarbināt tīšo uzmanību, t.i., koncentrēties, izmantojot gribasspēku. Kad darbiņš apnicis, ar bērnu iespējams vienoties, piemēram, pasakot- „uzvilksim vēl pāris apļus un tad beigsim”.

• Vai bērns spēj parūpēties par savām mantām?

Skolai gatavs bērns pats izmazgā un noliek vietā otas, saloka (vismaz nedaudz) sporta tērpu, pats ģērbjas, saliek biksēs kreklu, aizpogā pogas, aizvelk rāvējslēdzēju, aizsien kurpju auklas.

• Vai bērns jau lasa un velk burtus?

Beidzot bērnudārzu, bērnam jāpazīst burti un jāprot sasaukt kopā zilbes. Bērnu sagatavotības līmenis ir dažāds: viens lasa tekoši, cits tikko burto. Skolotājas tam parasti ir gatavas-sadala bērnus grupās, un katram tiek uzdevums pēc viņa spējām.

• Vai bērns ir drosmīgs un pašapzinīgs

Skolai vairāk sagatavojies ir bērns , kura vecāki viņam nav nodevuši informāciju par savu negatīvo pieredzi, piemēram, kā pašiem klasē nav veicies ar draugiem, cik slikti padevusies matemātika utt., piebilstot- „Tev droši vien ies tāpat…”

Ja bērnu noskaņo negatīvi, tas viņam atņem drosmi un pārliecību par sevi.

IETEIKUMI VECĀKIEM:

• Ticēt bērna attīstības un varēšanas potenciālam, viņa dotībām un talantiem, panākumiem, personības stiprajām pusēm.
• Dot bērnam iespēju pašam pieņemt lēmumus un arī atbildēt par tiem.
• Palīdzēt bērnam tikai tad, kad viņš vēl kaut ko neprot darīt, bet nedarīt to viņa vietā.
• Saprast, kas bērnam vēl ir grūti konkrētajā situācijā, viņu atbalstīt, iedrošināt un palīdzēt pārvarēt grūtības.
• Ievērot panākumus un uzslavēt par tiem, pateikt, kas vēl nepadodas.
• Uztvert katru bērna neveiksmi kā iespēju iemācīties ko jaunu.
• Saskaņot savas un bērna intereses.
• Mīlēt savu bērnu ar viņa vājībām, grūtībām, veiksmēm un neveiksmēm.

Es drīkstu nevarēt.

• Svarīgi atcerēties- septiņgadnieks drīkst nevarēt .Taču to, ko bērns nevar, vajag trenēt, vingrinoties kopā ar viņu. Ja bērns mēģina un viņam izdodas arvien labāk, vecāki var neuztraukties- viss būs kārtībā, mazais ir gatavs mācīties.

Izmantotie informācijas avoti:

http://apollo.tvnet.lv/zinas/kas-jazina-skolenam-uzsakot-1-klasi/376384

ftp://ozolniekuvsk.lv/comregprojekts/toposajiem_pirmklasnieku_vecakiem.pdf