Notikusi konference "Deinstitucionalizācijas spēles noteikumi"

Konferencē piedalījās Labklājības ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, lai sniegtu saprotamu redzējumu, kas tiek sagaidīts no pašvaldībām un kādas pārbaudes projekta laikā ir gaidāmas, savukārt pašvaldības darbinieki sniedza savu viedokli Labklājības ministrijai par to, kādas izmaiņas nepieciešamas normatīvajos aktos, lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Atskatoties uz paveikto, svarīgi mācīties no citu labajiem piemēriem, tāpēc konferences dalībnieki ar interesi uzklausīja Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests” vadītāju Inu Balgalvi, lai uzzinātu Tukuma novada pieredzi gan pakalpojumu organizēšanā deinstitucionalizācijas projektā, gan  projekta ieviešanas praktiskos  aspektus, tai skaitā par  Centrālās finanšu un līgumu aģentūras veiktajām pārbaudēm projekta īstenošanas vietās. Ina Balgalve uzsvēra, ka deinstitucionalizācijas projekti jāuztver kā resurss pakalpojumu attīstībai un, īstenojot šo projektu, arvien jāatceras, ka runa iet  par katra cilvēka vienu vienīgo dzīvi!

Arī Vidzemes plānošanas reģionā ir labās prakses piemēri, piemēram, domājot par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem Priekuļu novada Sociālajam dienestam ir izdevies organizēt sociālos pakalpojumus tā, lai gan bērns, gan vecāks paralēli saņemtu pakalpojumus projekta ietvaros.  Būtisks priekšnoteikums šādai pakalpojumu organizācijai ir specializētā transporta pieejamība, savukārt šādas pieejas pievienotā vērtība ir vecāku savstarpējā komunikācija, pieredzes apmaiņa un pleca sajūta. Savukārt Smiltenes novada domes Sociālais dienests ir veiksmīgi organizējis sociālās aprūpes pakalpojumu, to šobrīd saņem divpadsmit bērni. Veiksmes atslēga slēpjas tajā, ka Smiltenes novads sekmīgi īstenojis valsts budžeta finansēto programmu par  asistenta pakalpojumiem pašvaldībā bērniem ar invaliditāti, līdz ar to sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējus pašvaldība meklē tieši starp asistentiem. Bet Alūksnes novada Sociālais dienests pakalpojuma sniedzēja trūkumu savā pašvaldībā risina, sadarbojoties ar pakalpojumu sniedzējiem citviet, uzrunājot un piedāvājot pakalpojumus sniegt Alūksnē.

Neapšaubāmi, 2019.gada lielākais izaicinājums deinstitucionalizācijas projektā ir kvalitatīvu un atbilstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Mākslas terapeite Laura Danilāne jau šobrīd veiksmīgi sadarbojas ar Valmieras pilsētas pašvaldību un Madonas novada pašvaldību, sniedzot mākslas terapijas nodarbības cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pati mākslas terapeite uzteic sociālo dienestu darbiniekus par ieinteresētību nodrošināt pakalpojumu cilvēkiem ērtā un pieejamā vietā. Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvalde uzsver, ka pārmaiņas cilvēkos pēc vairākām mākslas terapijas nodarbībām ir pamanījuši gan tuvinieki, gan sociālā dienesta darbinieki. Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki priecājas par to, ka mākslas terapiju turpina apmeklēt visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri uzsākuši terapiju un dara to ar prieku. Savukārt Cēsu novada pašvaldībā veiksmīga sadarbība izveidojusies ar fizioterapeitiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī Cēsu novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" telpās.

Deinstitucionalizācijas process Latvijā turpinās, arī 2019.gadā ikvienu iesaistīto sagaida jauni izaicinājumi. Lai šos izaicinājumus pārvarētu, arī turpmāk nepieciešama cieša sadarbība iesaistīto pušu starpā, vienlaikus atceroties, ka “runa ir par katra cilvēka vienīgo dzīvi”. 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga
Sabiedrisko attiecību speciālists projektā “Vidzeme iekļauj”

‌Informāciju ievietoja: Ilze Riekstiņa