Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas vizīte Madonā

Jau ziņots, ka VARAM sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, atsaucoties uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu 2020. gadā. Tās rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu. Savukārt ap 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Ministre Inga Bērziņa, apmeklējot Madonu, stundu pēc tikšanās ar Varakļānu un Murmastienes iedzīvotājiem Madonas novada domes deputātiem, atzina, ka iepretim bažām par iespējamo viedokļu šķelšanos jautājumā par novadu apvienošanu, no Varakļānu novada iedzīvotāju puses guvusi viennozīmīgu apstiprinājumu, ka pārliecinošs vairākums vēlas, lai Varakļāni tiktu iekļauti Madonas novadā. Kas saskan ar publiskās apspriešanas rezultātiem.

Tiekoties ar deputātiem, ministre saņēma arī Madonas domes pārstāvju nedalītu atbalstu ministrijas sagatavotajam likumprojektam par novadu apvienošanu, jo gan vēsturiski, gan administratīvi abu novadu teritorijas ir cieši saistītas un ikdienā nav vērojams pretnostatījums, kas balstīts kultūrvēsturiskajās atšķirībās.   

Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs norādīja, ka abi novadi jau šobrīd cieši sadarbojas – ir izveidota kopīga pašvaldības policija, starpnovadu metodiskais darbs izglītības jomā,  ir iestrādes arī kopīgas būvvaldes un bāriņtiesas darba organizēšanai u.c. sadarbības virzieni.

Deputāte Valda Kļaviņa piebilda, ka abu novadu kolektīvi ietilpst arī kopīgā Madonas deju un koru apriņķī. Un arī šī sadarbība gadu gaitā ir bijusi ļoti veiksmīga, savstarpēji izlīdzoties ar tērpiem, transportu un inventāru.

Savukārt deputāts Kaspars Udrass atzina, ka, lai gan padomju laikā ieviestais administratīvais dalījums rajonos, nereti tiek vērtēts negatīvi, lielākoties reforma un arī Madonas reģiona piemērs liecina par pretējo, jo arī Madonas un Varakļānu gadījumā administratīvi sadarbība ir bijusi laba, neatstājot negatīvu ietekmi uz katra novada kultūrvēsturiskā mantojam saglabāšanu.

Arī deputāte Vita Robalte akcentēja, ka ir atšķirības vidzemnieku un latgaliešu kultūras iezīmēs, taču Madonas un Varakļānu gadījumā tās nav savstarpēji izslēdzošas.

Reaģējot uz Latgales kongresa (tā pieminēšana Varakļānos izraisīja negatīvas ovācijas) vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā tostarp minēts, ka  Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam būtu pretrunā Satversmes un Latviešu vēsturisko zemju likuma normām, deputāts Andris Dombrovskis aicināja kongresu lielāku uzmanību pievērst latgaļu valodas izkopšanai un attīstībai Krievijas un Baltkrievijas pierobežas novados, nevis censties pievienot novadu, kur joprojām ikdienā tiek lietota viena no tīrākajām valodām. Viņš arī mudināja kongresu un citas organizācijas, kas iestājas par Latgales iedzīvotāju interesēm, rūpēties par to, lai šajā kultūrvēsturiskajā novadā būtu mazāk valstij nelojālu iedzīvotāju.    

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs un viņa vietnieks Aigars Šķēls arī aicināja VARAM, ja tiek pieņemts lēmums par novadu apvienošanu, pēc iespējas atvieglot ar apvienošanu saistītās procedūras, tostarp novadu ilgtermiņa plānošanas dokumentu izstrādi un salāgošanu, lai pašvaldībām atkal nav jāiegulda liels administratīvais resurss un finanšu līdzekļi formālu jautājumu risināšanai.

Tikšanās laikā ar Madonas novada domes deputātiem tika pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi, kā piemēram, zaļā kursa ietekme uz saimnieciskās darbības veikšanu Madonas novadā, skolu tīkla reforma un finanšu pieejamība pašvaldībām pamatfunkciju nodrošināšanai un attīstībai.

Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs, Madonas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists