Mīlestības graviņa pārtaps jaunā veidolā

Attīstības nodaļa šo teritoriju saskata kā vietu ar daudzpusīgām izmantošanas iespējām - brīvā laika, kultūras, izglītības, tūrisma u.c. aktivitātēm - visām mērķauditorijām neatkarīgi no vecuma un interesēm. Vietu kur patīkami uzturēties gan jauniešiem, gan ģimenēm ar bērniem, gan vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.

“Madonas upīte, kas šķērso projekta teritoriju, veido parku gleznainu un ainaviski izteiksmīgu. Līkumotā upes gultne, savdabīgās reljefa starpības un dabiskais apaugums paaugstina ainavas vizuālo kvalitāti. Vienlaikus jāteic, ka Mīlestības graviņas savulaik veidotā infrastruktūra šobrīd vairs neveic savu funkciju. Teritorijā trūkst nesteidzīgas atpūtas vietas, ērti, izgaismoti pastaigu celiņi, skatu platformas, labiekārtojuma elementi. Ir saprotams, ka vitāli nepieciešams labiekārtot šo vietu, ko pamatoti varam dēvēt par “Madonas pilsētas sirdi”, lai paaugstinātu vides un pilsētainavas ekoloģiskās un ainaviskās kvalitātes, kā arī tā būtu pieejama kā tās iedzīvotājiem, tā pilsētas viesiem,” nepieciešamību piešķirt Mīlestības graviņai jaunus vaibstus un līdz galam izmantot to potenciālu, kas šai ainaviskajai vietai piemīt, akcentē Agnese Silupa.

2020. gada novembra sākumā tika noslēgts līgums ar SIA “B&L projekti” par būvprojekta (BP) izstrādi Mīlestības graviņai. Būvprojekta izstrāde ir noslēgusies un šobrīd tiek gatavota iepirkuma dokumentācija, lai 2021. gada vasarā varētu uzsākt būvdarbu I un II kārtas realizāciju. Projekts ir dalīts trīs izbūves kārtās, kuras secīgi plānots īstenot, paredzot, ka visu kārtu realizācija varētu iekļauties divu gadu intervālā.

Projekta ietvaros tiks labiekārtota teritorija pie Madonas centrālās strūklakas, sakārtojot ūdenstilpnes krastus, atjaunojot esošos un veidojot jaunus gājēju celiņus, pārbūvējot apgaismojuma sistēmu, veidojot jaunas atpūtas un skatu platformu vietas, paredzot video novērošanu un akustikas sistēmu strūklakas zonā. Paplašināta esošā vides objekta “Lazdu laipa” un līdzīgā veidā veidots atpūtas maršruts pa koka laipu sistēmu, šķērsojot Madonas upīti ar vieglas konstrukcijas gājēju tiltiņiem līdz pat strūklakai. Pie pārbūvētās Madonas Valsts Ģimnāzijas ēkas veidota ovāla koka terase pasākumu organizēšanai ne tikai skolas, bet arī radošām aktivitātēm visas pilsētas iedzīvotājiem. Projektā sniegts risinājums Rūdolfa Blaumaņa piemiņas vietas integrēšanai kopējā labiekārtošanas sistēmā, kā arī kopīgas informācijas sistēmas izveidei. Uzlaboti teritorijas vides pieejamības risinājumi. Ir izstrādāts vienots mazo arhitektūras formu dizainiskais risinājums, t.sk. askētiska norobežojošo margu integrācija kopējā ansamblī.

Teritorijas klusajā daļā ietves tiks veidotas no “Versaļas tipa” seguma (stiprinātas grants segums), ko ieskauj granīta apmales ar šķeltu augšas plakni. Ietvju platums attiecīgi plānotajai gājēju plūsmai veidots mainīgā 1,5m; 2,0 un 2,5m platumā. Piegulošā teritorijā ap ūdenstilpni paredzēts izveidot cietā seguma celiņus no mozaīkveida bruģakmens zemes toņu  nokrāsās, ko ieskaus šķelta granītakmens apmales.

Jaunā Mīlestības graviņas labiekārtojuma viens no centrālajiem akcentiem būs koka laipu sistēma. Jaunveidotās koka laipas idejiskais pamats ir 2013. gadā par godu novadniecei, rakstniecei Ilzei Indrānei veidotais vides objekts “Lazdu Laipa”. Rakstniece, savulaik raksturojot laipu Mīlestības graviņā, ir teikusi:

“Tai jābūt idejiskai kā jaunība – visos laikos vienāda – laimes alkstoša.

Tai jābūt dabiskai - no laikmeta likteņvētru krustā gāztiem kokiem nevis lazdu līkstīšu pītam atpūtas krēslam.

Tai jābūt riskantai, kā jauniešu vēlmei drosmīgi visām grūtībām pāri tikt – grāvī nepalikt.”

Ilze Indrāne jau tolaik ir izteikusi divus ar dziļāku jēgu piepildītus atslēgas vārdus, kas iezīmē arī turpmāko Mīlestības graviņas labiekārtojuma kompozīciju. Mīlestības graviņai jābūt dabiskai un riskantai!

Dabiskie materiāli un riskanta forma caurvij arī visu pārējo labiekārtoto teritoriju. Izteikto līmeņu starpību vietās veidotas neregulāras formas skatu platformas, pakāpienveida podesti un platformas slīpnē. Tās veidotas koka konstrukcijās. Skatu platformas ‘lūzt’ un maina augstumus, organiski ierakstoties dabīgajā reljefā un nodrošinot iespēju uz termokoka dēļu seguma apsēsties un atpūsties.

Informāciju sagatavoja: Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļa