Zentas kundze ir dzimusi un savu bērnību, jaunību pavadījusi Vestienā. Jau agrā bērnībā Zentas kundze uzsākusi darba gaitas, ejot ganos un citos mājsaimniecības darbos, bet pirmais patstāvīgais darbs bija Vestienā telefonu centrālē par telefonisti. Tad apprecējusies un devusies uz dzīvi Madonā, kur septiņus gadus strādājusi Madonas telegrāfā, bijušas arī nakts maiņas, kuras īsti nav patikušas. Tad mainījusi savu darba vietu uz Madonas poliklīniku reģistratūrā, tur nostrādājusi 33 gadus.
Zenta ir piedzīvojusi skarbos kara gadus, bet par to nevēlas runāt un pat atcerēties.
Viņa ir izaudzinājusi meitu (kura jau ir mirusi) un daudz laika audzināšanai veltījusi mazdēlam Laurim, kurš ar savu ģimeni dzīvo Rīgā un bieži ir prom darbos Zviedrijā. Zentas kundzei ir divas mazmazmeitiņas.
Jubilārei ir fenomenāla atmiņa, ar prieku stāsta, ka esot aktīvi piedalījusies sabiedriskajā dzīvē – jaunībā dziedājusi baznīcas korī, spēlējusi teātrī, dziedājusi ansamblī.
Sirds lieta bijusi savs mazdārziņš, daudz arī adījusi. Šobrīd ar iemīļotajiem vaļas priekiem nevar nodarboties, jo liek manīt sirsniņa un ir pasliktinājusies redze.
Vaicāta kā pavada dienas, Zenta atsmej – garlaicīgi nav, dienas ripo ātri …. pasēžu, padungoju, padziedu, ciemos atnāk kaimiņienes, draudzene Silvija, katru dienu sazvanos ar mazdēlu, ir mājdzīvnieks kaķis ar kuru arī ir savas nodarbes. Katru dienu uz divām trim stundām nāk aprūpētāja, kura palīdz izdarīt ikdienas mājas darbiņus un arī ar pašaprūpi saistītas lietas.
Jubilārei tika vēlēta stipra veselība, dzīvesprieks un možs gars. Paldies, Zentas kundzei par pozitīvo skatījumu uz dzīvi, viņas sirds siltumu un mīļumu.
Patiesā cieņā, sociālā dienesta vadītāja vietniece Ilze Fārneste