Madonā piestās ceļojošais vides objekts "Cīgmīnas"

Lai gan lielākā daļa smēķētāju zina un piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tikai piektdaļai (21%) rūp, kur tiek izmesti izsmēķi, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā aptauja*. Lai pievērstu uzmanību sabiedrības paradumiem izsmēķus izmest tam nepiemērotās vietās, tostarp vidē, un veicinātu izpratni par šādas rīcības seku bīstamību, “Latvijas Zaļais punkts” uzsāk kampaņu “Izsmēķis – mīna ar laika degli”. Kampaņas ietvaros vairākās vietās Latvijā tiks izvietots ceļojošs vides objekts “Cīgmīnas”, mudinot sabiedrību aizdomāties par nomesta izsmēķa ietekmi uz apkārtējo vidi.

Tā arī Madonā, Mīlestības graviņā, uz laiku - no 10. – 19.  jūlijam piestās ceļojošais vides objekts "Cīgmīnas".

Saskaņā ar aptaujas datiem 85% smēķētāju Latvijā piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tomēr 56% atzīst, ka viņiem nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti, un vēl 23% aptaujāto nav īsti skaidra viedokļa šajā jautājumā.

Taisnība ir tiem smēķētājiem, kuri apzinās izsmēķu kaitīgo ietekmi uz vidi: cigarešu izsmēķi izplata toksiskas ķīmiskas vielas, piemēram, svinu un žurku indēšanā izmantojamo arsēnu, tie piesārņo ūdeni, var saindēt zivis un dzīvniekus. Parasts cigaretes filtrs par 98% sastāv no plastmasas šķiedrām – celulozes acetāta, kas nav bioloģiski noārdāms. Tāpēc dabiskā ceļā cigaretes nesadalās. Tās gan ietekmē lietus un saules iedarbība, taču tiek lēsts, ka pat divus gadus zemē nogulējis izsmēķis sadalās tikai par 38%.

Kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, 65% smēķētāju min, ka cilvēkiem vienkārši nerūp, kur nonāk viņu izsmēķi, 52% uzskata, ka iemesls šādai parādībai ir atkritumu urnu trūkums, bet 37% domā, ka cilvēki neapzinās, ka izsmēķi ir atkritumi.

‌Jāatgādina, ka nodzēstus izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas tostarp plaši pieejamas publiskai lietošanai. 

“Milzīgā atšķirība starp smēķētāju uzskatu, ka cigarešu izsmēķi ir atkritumi, un paradumiem, tos izmetot, kur pagadās, liecina, ka šajā problēmā nav vainojams ne atkritumu urnu trūkums, ne citi ārēji apstākļi, bet gan pašu cilvēku attieksme. Nevar vainot arī nezināšanu, ja reiz absolūtais vairākums smēķētāju ir vienisprātis par izsmēķu kaitīgumu. Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņos visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. To vēlamies izcelt ar izsmēķu butaforijām, kas pasaulē nav nekas unikāls, bet Latvijā gan būs apskatāmas pirmo reizi,” saka “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Kampaņa tiek īstenota ar “Mēness aptieka” un “Philip Morris Latvia” atbalstu.

Tāpat arī “Latvijas Zaļais punkts” ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņas “Izsmēķis – mīna ar laika degli” ietvaros piešķirs 43 pašvaldībām kopumā 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, tostarp Madonas novadam.

* Smēķētāju aptauju pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma veicis Snapshots, 2024. gada aprīlī aptaujājot 714 smēķētāju 18–74 gadu vecumā.

Plašāka informācija: zalais.lv
‌Foto no: Latvijas zaļais punkts Facebook konts
‌
‌Informāciju ievietoja: Laura Kovtuna, Madonas novada pašvaldības centrālās administrācijas attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste