Bērzaunes pamatskolas skolēni iepazīst Latvijas dabu un kultūrainavu

 Tuvojoties Ķeipenei, jau no tāluma varēja redzēt vietu ar daudz, daudz dažāda veida un izmēra šūpolēm. Tas tik bija pārsteigums! Izrādās, mēs esam Šūpoļu parkā! Katram no mums gribējās izmēģināt šūpošanos “Milzu šūpolēs”’, kuras ir 11 metrus augstas un savienotas ar skatu torni, kā arī ”Ritenī” un ”Norvēģu ratā”. Kārtīgi izšūpojušies jutāmies ļoti labi, jo, kā teica Šūpoļu parka pārstāve, šūpošanās sakārto cilvēka enerģētiku, tā mobilizē un līdzsvaro cilvēku. Pēc sarunām sapratām, ka šī ir vieta, kur vēl noteikti atgriezīsimies ar savu ģimeni- vecākiem un jaunākajiem brāļiem un māsām.

Dodamies uz Saulkrastiem. No ģeogrāfijas stundām zinām, ka te ir ļoti skaistas vietas. Un tas bija patīkams pārsteigums, ka mēs ieraudzījām šo skaistumu. Kā pirmo apskatījām Balto kāpu, kura , kā stāstīja skolotāja, bija veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem un tās baltais , 18 metrus augstais smilšu atsegums senatnē ir kalpojis  kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Ejot uz Balto kāpu, pa ceļam apskatījām arī Katrīnas liepas un uzzinājām, ka pēc nostāstiem, tās ir stādījusi Krievijas ķeizariene Katrīna , kura neilgu laiku ir uzturējusies Pabažu jūrmalā. Apmēram 4 km garumā līdz Saulkrastu centram vijas Saulrieta taka. Pa to ejot, apskatījām Saulkrastu jūrmalai raksturīgo ainavu- plašo , smilšaino pludmali, Pēterupi un kāpu dižpriedes, no kurienes pavērās fantastisks skats uz upes ieleju un jūru. Tas bija tik skaisti!

Tālāk devāmies uz Krimuldu, kur pabijām Krimuldas viduslaiku pillsdrupās. Kā uzzinājām, šī pils tika celta 13.gadsimtā no lieliem laukakmeņiem, izmantojot ķieģeļus tikai eju un kāpņu izbūvei. Pils apkārtmūra biezums  bijis divi metri, lai pili padarītu neieņemamu. Liela nozīme pilij bija 19.gs. 60.gados, kad te tika izveidota firsta Līvena saimniekošanas vieta , kuru sauca “Bellevue”’.

Jau kopš 19.gs. tūristi Siguldā  ir iemīļojuši skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls , kur katrs no mums gribēja sevi iztēloties kā ķeizaru un izbaudīt šo godpilno  sajūtu.

Kā nākamo objektu apskatījām Velnalas klintis. Skolotāja mūs informēja, ka šīs klintis ir lielākais iežu atsegums – gandrīz 2 km garš Gaujas senlejas pamatkrasta posms. Tas sācis veidoties pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu , taču tā veidošanās notiek joprojām. Un pati Velnala atrodas klintī 8 metrus virs Gaujas līmeņa un alas dziļums sasniedz 35 metrus. Jā,  arī šī objekta apskate bija to vērta!

Dodoties mājup, vēl iegriezāmies Ķeipenes kinostacijā, kura izveidota kādreizējās dzelzceļa stacijas telpās. Stacijas uzgaidāmajā telpā apskatījām  izvietoto ekspozīcija kinorežisoram Sergejam Eizenšteinam un uzzinājām, ka  šī stacija ir arī vienīgā vieta, kur ir saglabāts sliežu posms no bijušā vilcienu maršruta  Rīga- Ērgļi. Pēc šī apmeklējuma palikām kādu brīdi dziļās pārdomās…..

Pulkstenis rādīja 20:00 , kad ieradāmies mājās. Gara, toties bagāta diena pavadīta……

PALDIES iniciatīvai “Latvijas Skolas soma” par šo fantastisko dienu!!!

Savas pārdomas un vērojumus pierakstīja 9.klases skolniece Inese Rubene