Jāpiebilst, ka sporta centra būvniecība jau sākotnēji tika plānota divās kārtās. Pirmajā – izbūvētas telpas sporta nodarbībām un sporta spēlēm, savukārt, otrajā - sporta peldbaseins ar palīgtelpām, kā arī ūdens atpūtas un relaksācijas telpas visplašākajam apmeklētāju lokam. Tādējādi vienuviet tiktu nodrošināts komplekss sporta aktivitāšu piedāvājums vienā.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektore Vita Robalte norāda, ka, uzsākot darbu pie ieceres būvēt peldbaseinu kā arī sporta un atpūtas bāzes “Smeceres sils” administrācijas ēku, pašvaldība ir spērusi nozīmīgu soli sporta un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras un pakalpojumu attīstīšanā: “Mūsu mērķis ir atrast privāto partneri, kas ar pēc iespējas mazāku pašvaldības resursu ieguldījumu, nodrošinātu sporta infrastruktūras objektu būvniecību.”
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, akcentē, ka ir uzsākts ceļš uz publisko un privāto partnerību, kuras rezultātā pašvaldība vēlas uzbūvēt peldbaseinu, kā arī sporta un atpūtas bāzes “Smeceres sils” administrācijas ēku.
“Pirmais solis ir finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde un iesniegšana CFLA un Finanšu ministrijā, lai gūtu apstiprinājumu, vai mūsu iecere atbilst PPP principiem. Ja šis process būs noritējis veiksmīgi – sēžamies pie galda un strādājam pie precīza modeļa, kādā mēs īstenojam sporta objektu būvniecību. Veicam PPP projekta iepirkumu vai neveicam, attīstām šo ideju tālāk vai neattīstām. Taču pirms to visu darīt mums nepieciešams CFLA atzinums, kas pašvaldībai ļauj uzsākt procesu, taču neuzliek saistības,” domes lēmuma nepieciešamību skaidro Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Finanšu ekonomisko aprēķinu veikšanai publiskās un privātās partnerības projektā “Sporta infrastruktūras attīstība Madonā” pašvaldība ir piesaistījusi vadības konsultāciju uzņēmumu CIVITTA. Uzņēmuma pārstāvji ir sagatavojuši finanšu ekonomiskā pamatojuma sākotnējo variantu, taču plašāks darbs pie dokumenta izstrādes turpinās šomēnes. Saņemot pozitīvu CFLA atzinumu, konsultanti varēs uzsākt darbu jau pie detalizēta veicamo darbu uzdevuma, līguma projekta, kā arī nosacījumu, kādā privātais investors, izvērtējot pašvaldības intereses, iesaistās projekta realizācijā. Šobrīd skaidra ir vien pašvaldības vēlme projektu īstenot, izmantojot privātā un publiskā sektora sadarbības formu, atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likuma prasībām.
PPP projekta formu, kā veidu, kādā īstenot peldbaseina būvniecības iecerei, Agris Lungevičs skaidro, kā teju vienīgo ceļu, kas šobrīd pašvaldībai ir pieejams.
“Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējums neparedz atbalstu šādām būvēm, kreditēšanās iespējas nav plašas un arī pašvaldības rīcībā nav līdzekļu, lai pilnībā finansētu baseina būvniecību. Tādēļ nācās meklēt citas formu, kādā īstenot peldbaseina būvniecību. PPP projekta forma, kas Latvija līdz šim nav izplatīta ir viens no virzieniem. Ne vienmēr arī pašvaldībai jābūt tai, kas visu izdara. Mēs ceram, ka izdosies iegūt uzņēmēju, kas ne vien investēs būvniecības sadaļā, bet būs arī peldbaseina operators, pašvaldībai piedaloties vien ar būvniecībai nepieciešamā zemes gabala nodrošināšanu un noteikta pakalpojuma apjoma iepirkšanu. Meklēsim labāko, ilgtermiņā ekonomiski izdevīgāko risinājumu,” skaidro domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka krīzes ietekmē civilajā būvniecībā tuvākajā laikā būs vērojams gan izmaksu, gan būvniecības apjoma kritums, kas ar cerībām ļauj raudzīties uz iespējamo cenu, kuru varētu iegūt iepirkuma procedūras rezultātā.
Jāpiebilst, ka nepieciešamība pēc peldbaseina aktualizējās jau Madonas pilsētas domes laikā, un arī šobrīd aktualitāte nav mazinājusies. Pirms četriem gadiem Madonas novada pašvaldība spēra pirmo nopietno soli peldbaseina virzienā un parakstīja līgumu ar Nīderlandē bāzēto peldbaseinu un sporta būvju projektēšanas biroju „Slangen+Koenis Architecten” par tehniski ekonomiskā pamatojuma (TEP) izstrādi peldbaseina būvniecībai. TEP sevī ietvēra ekonomisko izpēti, analīzi, aprēķinus, to, kāds peldbaseins un ar kādām papildu funkcijām būtu vajadzīgs tieši Madonai - kāds ir potenciālā pieprasījuma tirgus, kāds ir pašreizējais šī pakalpojuma piedāvājums reģionā, kādas būs būvniecības un uzturēšanas izmaksas, kāds būtu objekta racionālākais izmantojums.
“TEP sadarbībā ar Nīderlandes uzņēmumu tika izstrādāts arī ar mērķi noskaidrot, vai šādu objektu privātais investors varētu realizēt kā biznesa projektu. Rezultātā sapratām, ka nē un ir nepieciešama plašāka pašvaldības iesaiste. Tolaik ar TEP izstrādi darbs pie baseina būvniecības arī apstājās, jo pašvaldības rīcībā nebija resursu, kas ļautu veikt peldbaseina būvniecību un arī PPP projektu īstenošana nebija iespējama. Neraugoties uz TEP izstrādes rezultātā iegūta vērtīga informācija, tai skaitā izstrādāts objekta dizaina koncepts. Arī vadības konsultāciju uzņēmums CIVITTA, izstrādājot finanšu ekonomiskos aprēķinus, daļēji ir izmantojusi TEP ietvertos aprēķinus, tehniskos datus un skici.
“Iestrāde, kuru no pirms četriem gadiem izstrādātā TEP vēlētos saglabāt, plānojot peldbaseina būvniecību, ir kustīgās grīdas uzstādīšana. Tā īsā laikā ļauj mainīt baseina dziļumu, kas ir labs risinājums, lai baseinā varētu peldēt un trenēties dažāda vecuma cilvēki. Būvējot peldbaseinu uzsvars jāliek uz iedzīvotāju peldētprasmes attīstīšanu, jo, diemžēl, statistikas radītāji par to, cik cilvēku katru gadu noslīkst, nav iepriecinoši. Nav noslēpums, ka ne visi iedzīvotāji no mazotnes ir iemācījušies peldēt, un dabīgās ūdenstilpes ne vienmēr ir tā piemērotākā un drošākā vieta, kur mācīties peldēt, pie tam bez zinoša trenera uzraudzības. Mums jābūt pirmajiem Latvijā, kas uzbūvē peldbaseinu ar kustīgo grīdu,” inovatīvu risinājumu izmantošanu peldbaseina būvniecībā akcentē domes priekšsēdētājs.
Kaut arī prioritāri pašvaldības vēlme saistās ar peldbaseina izbūvi PPP projekta ietvaros, ja būs pieejams finansējums, plānots izbūvēt arī sporta un atpūtas bāzes “Smeceres sils” administrācijas ēku, kas atradīsies pretim biatlona trases šautuvei. Ēkā plānots ierīkot viesnīcu. Norisinās sarunas ar Latvijas sporta un pedagoģijas akadēmiju par telpu iekārtošanu sporta zinātnei un pētniecībai, kā arī Rīgas Tehnisko universitāti par ziemas sporta veidu izpētes centra izveidi. Ēkā plānots arī citu telpu funkcionāls piepildījums kā, piemēram, kabineta sporta ārstam iekārtošana, telpas rehabilitācijai, kafejnīca u.c.
Peldbaseina izbūvei Madonas pilsētā ir sena priekšvēsture un iedzīvotāju vēlme pēc šāda pakalpojuma ir saglabājusies nemainīgi augsta. Madonas novada pašvaldības dome ar savu lēmumu ir spērusi soli tuvāk tam, lai iecere par peldbaseina, kā arī sporta un atpūtas bāzes “Smeceres sils” administrācijas ēkas būvniecību pārvērstos realitātē.
Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs
Madonas novada pašvaldības
Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists