Ar dziesmu vasarai

Viss smaržo, līgo, zeļ un zied,
Un silti vēji glauž,
Iet laukos vasara un dzied,
Un saules tīklus auž.

Tā pirms vairāk kā 50 gadiem dziedājis Jānis Zābers (11.08.1935. -25.03.1973.) latviešu dziedātājs, tenors, operas un baleta teātra solists (1960-1970). Reti kāds mākslinieks savas īsās, bet spilgtās skatuves karjeras 10 gados, spējis iegūt tādu popularitāti tautā, kādu ieguva Jānis Zābers. Ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām atstātie skaņu ieraksti ieņēmuši paliekošu vietu mūzikas kultūrā.

Izšķiroša loma bijusi ne tikai dziedātāja iedzimtajai muzikalitātei, neparasti skaistajai balsij, labajai skolai, bet arī cilvēciskajām īpašībām, kas bija viņa talanta sastāvdaļa. Godīgums, labsirdība un neizsīkstošs optimisms. Šīs rakstura iezīmes varēja maldināt laikabiedrus – likās slava šim laimes luteklim nākusi nepelnīti viegli. Taču visa viņa īsā dzīve bijusi pilna spraiga darba, pārvarot dažādus šķēršļus, kuru netrūka ceļā uz meistarību. Viņš nemēdza sūroties. Neatņemama Jāņa Zābera rakstura īpašība bija lielā dabas mīlestība. Lielais ozols Aiviekstes krastā, nakts braucieni laivā, mēness apmirdzētie sudraba vītoli upes līčos, zeltītās rītausmas rasotā pļavā. Siena šķūnītis - uz kura jumta bērnībā tika kāpts un dziedāts. Tāda bija viņa pirmā, neaptverami plašā koncertestrāde. Dabas skaistums, kas bija sirdī ielijis, vēlāk ļāva radīt priekšnesumu burvību.

Informāciju iesūtīja:
Biedrība "Vecais ceplis"
Jāņa Zābera muzeja
koordinatore Lauma Lapsa
T. 26862047