Mākslinieka Jura Ģērmaņa gleznu izstāde "Intīma saruna"

Juris Ģērmanis glezno to, ko redz, un vispirms tā ir Latvijas daba un dabā redzamais cikliskums. Mākslinieka kalendārā pēdējo divdesmit gadu laikā stabila vieta tiek atvēlēta plenēriem, lai arī dabā viņš ir gleznojis vienmēr. Juris Ģērmanis ir figurālists ar romantiķa dvēseli, tāpēc viņš ar otas triepienu spēj radīt gleznas, kuras atklāj dziļu emocionālu pasauli. Portretos un aktu gleznojumos tiek pievērsta uzmanība attēlotajai videi, fonam, cilvēka pozai un kustībai. Aktu glezniecībā izpaužas mākslinieka epikūrisms, vēlme atklāt iekšējo mieru un dzīves līdzsvaru. Kā teikusi Mg. art. Anda Treija (galerijas “Daugava” vadītāja): “Juris Ģērmanis gandrīz katrā savā izstādē eksponējis aktus, lai arī mūsu pilsoniskajai gaumei tie ne vienmēr pieņemami, tikai vainīga tur cilvēka divkosīgā daba, ne mākslinieks. Kad gleznota daba, iespējams, pretī svaru kausos jāliek šie akti, jāatvēl vieta Ievai – kārdinātājai, jo viņa ir uz palikšanu Jura Ģērmaņa paradīzē.”.

Juris Ģērmanis dzimis 1941. gada 16. maijā, Rīgā. Viņš ir absolvējis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1960) un Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Mākslas akadēmijā Jura Ģērmaņa profesori bijuši Ārijs Skride, Konrāds Ubāns, Nikolajs Breikšs, Eduards Kalniņš. Strādājis par Rīgas Pionieru pils bērnu tēlotājas mākslas studijas pedagogu (1963–1965), mākslinieku Ogres trikotāžas kombinātā (1968–1975), Dekoratīvās mākslas kombinātā (1977–1985), māksliniecisko redaktoru žurnālā “Sieviete” (1986–1990). Izstādēs piedalās kopš 1967. gada, Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975. gada. Tagad Jura Ģērmaņa darba vieta ir Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems”, kur viņš vada tautas glezniecības studiju “Grīva” un dalās savā pieredzē.

Informāciju sagatavoja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja mākslas izstāžu kuratore Sabīne Gudberga

Informāciju iesūtīja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja Signe Prušakeviča, tālr. 64823844