Literāri muzikāls uzvedums “RŪDOLFA MĪLESTĪBAS ZEME” un Svētku balle

 Es raugos Ērgļu sejā un saprotu, ka te ir mana mīlestības zeme. Tā atsmaržo no manis stādītā maijrozīšu krūma, lielās liepas pagalmā. No tām siltā vasaras vakarā ar bitēm ielido mīlestība logā. Mani senie un jūsu jaunie mīlestības stāsti ir gluži kā Ogres ūdeņi. Dažreiz rāmi un lēnīgi, dažreiz kā Vidzemes pakalnos apmaldījušos negaisa mākoņu sakulti. Tie ir stāsti par mīlestības stipro spēku, kurš notur te, savā zemītē ar sakņu stipro spēku. Tās ir augušas viena otrai pretī, dziļi zemē, turot un balstot. Tie ir stāsti par mīlestības ļauno spēku, kurš brāžas kā pavasara pali pār Brāžu krācēm, noslēpjot asos akmeņu sānus. Un tikai pēc trakā skrējiena atklājas sūrstošās vātis. Man ir, ko jums atstāt – pa smaidam, pa vārdam, pa dziesmai, kuri stāsta par pašu, pašu galveno – par mīlestību, par to, kā sirds meklē sirdi, ar ko sarunāties, reizēm steidzoties līdzi malduguntiņai, brīžam sapinoties zelta un sudraba ķēdēs, dažkārt maldoties šaubu brikšņos. Bet vai tāpēc mana, tava sirds to beidz meklēt?  

                 Manā Mīlestības zemē!