Broņislavas Dziesmu diena Lubānā

Katru gadu augustā Martuževas Dzejas klēts dārzā notiek Broņislavas Dzejas diena. Šogad, dzejnieces simtgades gadā, notiks Dziesmu diena: Broņislavas Martuževas dziesmu grāmatas DZIMST DZIESMAS TAUTĀ. DZIMST… (izdevniecība Musica Baltica) atvēršana. Ar viņas dziesmām muzicēs Jānis Strazdiņš (balss), Kaspars Zemītis (ģitāra) un folkloras kopa Ceidari. Būs eksponēta Pētera Korsaka (1937. – 2024.) fotoizstāde – veltījums Broņislavai simtgadē.

Katru gadu augustā Lubānā ir Broņislavas dzejas diena, katru gadu dzejnieces veikumu un vērtības daudzina gan novada ļaudis, gan profesionāli mākslinieki. Arī šogad esam sagatavojuši kvalitatīvu programmu, bet šogad tā būs DZIESMU diena.

Pēteris Korsaks - fotovēsturnieks, fotogrāfs un izcila kultūras personība bija sirsnīgs Broņislavas draugs un viņas vērtību godinātājs. Arī šogad, simtgades gadā, bija sagatavojis izstādi / veltījumu dzejniecei. Izstāde tiks iekārtota Dzejas klēts terasē un pagalmā.

Ir vispārzināms, ka Broņislava Martuževa (1924. – 2012.) bija ne tikai dzejniece, bet arī dziesminiece, kura ar patikšanu dziedāja, labi orientējās muzikālajā mantojumā un ir pamatoti ieskaitīta tautas teicēju godā. Taču mazāk zināms ir tas, ka viņa ir arī daudzu dziesmu mūzikas autore, tātad – komponiste.

Rēzeknes Skolotāju institūtā kara laikā pavadītie gadi (1941. – 1944.) ir bijuši ļoti nozīmīgi. Skolotājs Jūlijs Rozītis ielika labus mūzikas mācības pamatus, no šejienes ne reti Broņislava uz mājām pārveda arī pirmās pašsacerētās dziesmas, kuras samācīja savējiem, bet neviens nezināja, ka viņa ir arī autore. Arī pagrīdes gados tapa dziesmas. Zem briesmu drauda ak. kā garšo prieks, - viņa rakstīja dzejā. No pagrīdes viņa rakstīja konspiratīvas vēstules kursa biedrei Dzidrai Bebrei, un tajās ierakstīja arī  4 dziesmas (notis  un vārdus, t.sk tautā folklorizējušos Jaunība, jaunība…). Pūra lādē dziesmas sāka krāties. Lai neskan dziesmas, dzīvas tās var būt!.. Kā pulki rezervē tās nedragātu spēku sevī glabā.

1990.gada žurnāla “Karogs” 1. numurā pirmo reizi Martuževa publicēta ar savu īsto vārdu (2 dzeju krājumi – 1981. un 1987.g. iznāca ar Evas Mārtužas vārdu) – beidzot arī dzejniece Martuževa iznāca no literārās pagrīdes. Bez īstās autores vārda tautās gāja ne tikai dzeja, bet arī dziesmas. 1973. gadā – Dziesmusvētku simtgades gadā - viņa raksta: Dzimst dziesmas tautā. Dzimst /  un nelasītas zūd... Viņai bija svarīgi, lai tās saglabātos. Viņa uzrakstīja vēstuli Latviešu Folkloras krātuvei ar aicinājumu atbraukt. 1987.gadā tas notika – vairākas reizes brauca Jānis Rozenbergs, Māra Vīksna, Baiba Putniņa u.c., nedzejniece Martuževa savas pašsacerētās dziesmas iedziedāja kā tautasdziesmas.

Tagad jau daļa no tām ir folklorizējušās, bet bez autores vārda. Viņas arhīvā mazos blociņos ir pierakstīti gan vārdi, gan daļai arī notis (Jūlija Rozīša skola! – viņa teica). Ir arī audio un video ieraksti. Muzicēšanai bija īpaša loma Martuževu dzimtā, mājās bija divas vijoles, cītara un pašu balsis, Broņislava spēlēja cītaru un akordeonu, arī savās likteņgaitās rada patvērumu dziesmā: Kad es dziedu, es esmu vesela! Vai arī: Šī dzīve bija dziesmu diena, / Ar dziesmu mani pieminiet!

Šogad, atzīmējot Broņislavas Martuževas simtgadi, likās svarīgi kā velti šajā nozīmīgajā gadskārtā izdot viņas dziesmu krājumu. Krājumā ir ievietotas 83 dziesmas, kuras sakārtotas 3 nodaļās: 21 Martuževas sacerētā solo dziesma, 54 Martuževas tautasdziesmu stilistikā sacerētās dziesmas un 8 viņas dziedātās dziesmas. Krājuma sagatavošanā izmantoti Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuves zinātnisko ekspedīciju materiāli, pašas dzejnieces pieraksti un audio ieraksti. Dziesmu apzināšanu un apkopošanu no dažādiem informācijas nesējiem (kasetes, CD, video, rokraksts) un nošu salikumu, izmantojot programmu Sibeliuss, veica Mārtiņš Egliens, rediģēja Andris Sējāns, grāmatas dizainu un maketu veidoja Ralfs Ozols. Krājumā 47 dziesmām teksts ir latgaļu valodā, šī teksta pareizrakstību rediģēja Edeite Laime.

Dziesmu dienā, atverot Broņislavas dziesmu gāmatu, muzicēs izcilas mūzikas personības: solo dziesmas kopā ar ģitāristu Kaspara Zemīti izdziedās Jānis Strazdiņš un tautasdziesmu stilistikā sacerētās dziesmas dziedās folkloras kopa Ceidari.

Kaspars Zemītis – izcils ģitārmūzikas meistars, komponists, pedagogs un aranžētājs. Regulāri muzicē kopā ar Latvijā zināmiem un iemīļotiem dziedātājiem, aktīvi piedalās projektos sadarbībā ar Latvijas Radio kori, Latvijas Valsts Akadēmisko kori Latvija, Liepājas Simfonisko orķestri, Jelgavas kamerorķestri un citiem kolektīviem.

Jānis Strazdiņš - viens no labākajiem dziedātājiem Latvijā, Baltijā un Ziemeļeiropā, zināms kā  grupas "Kosmoss", izcilā Latvijas Radio kora un zviedru The Real Group, apvienības “Džezbaroks" dziedātājs.

Kaspars Zemītis un Jānis Strazdiņš - abi vienotībā ar Broņislavas Martuževas dziesmām – skan izcili! Radio Klasika jau ir ieskaņojusi 4 Martuževas dziesmas abu meistaru izpildījumā, skat. https://www.facebook.com/kaspars.zemitis/videos/1108611933751087

Ceidari - Latgaliešu kultūras kustības "Volūda" folkloras kopa Rīgā, darbojas no 2013. gada, veiksmīgi piedalās dažādos mūzikas notikumos, festivālos un saiešanās. Izdevusi albumu Dzīduotumi, ļustātumi, kas veltīts Bērzpils puses dziedātājiem un viņu dziesmām. Tajā ir desmit dziesmas, ko savulaik dziedājuši Bērzpils pusē dzimušie dziedātāji – Anna Bundža, Anna Stiernīks, Broņislava Romanovska, Ciprians Pokrotnīks un Lubānā labi zināmā Marta Šmidte. Arī Broņislava Martuževa ir dzimusi Bērzpils pusē – tas šoreiz likās jo īpaši nozīmīgi!

Ceidari ir sens latgaliešu vārds, kas apzīmē koncentriskus apļus, kādi rodas, kad ūdenī iemet akmeni. Apļi izplešas, iesaistot savā kustībā visu, kas gadās ceļā. Tāpat notiek ar dziesmām, kas nejauši iekrīt cilvēka sirdī un izplata koncentriskus apļus, izraisot ķēdes reakciju un liekot dziedāt līdzi no paaudzes paaudzē.

Dižens mazums ved uz diženu lielumu! – šie vārdi no dzejnieces dienasgrāmatas ir  simtgades moto, aicinājums un iespēja ikvienam radīt savu mazo, izcilo pienesumu, kas veidos tālāk koncentriskos apļus.

 Lai top!

Esiet laipni aicināti ierasties agrāk (sākot no 13:00), lai varētu nesteidzīgi iepazīties ar Dzejas klēti, Slēptuvi, Dzejas stropiem, Dzejas dārzu un tēlnieka Ģirta Burvja veidotajiem Rakstu akmeņiem.

Pateicoties Madonas novada fonda, Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstam (LEADER projekta finansējums), varēsim piedāvāt sēdēt uz dārza soliem, bet pa kādai sedziņai, kur apsēsties, var paņemt līdzi (ja nu sanāk daudz ļaužu!). Lietus nebūs, bet lietusmētelīšus (ne lietussargus!) gan jāpaņem rezervē!

IEEJAS MAKSA EUR 5 (biļetes pirms pasākuma).

Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA arvien ir pateicīgs par ziedojumiem.

Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties izdevumus:

• Broņislavas Martuževas dziesmu grāmatu DZIMST DZIESMAS TAUTĀ. DZIMST…, 2024.
• Broņislava Martuževa. Rakstītāja. Faksimilizdevums (pagrīdes laika dzeja), 2022.
• Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klade. 2020.

 Darbosies Lubānas apkaimes labumu tirdziņš.

Grāmatas izdošana realizēta ar Valsts Kultūrkapitāla  fonda  mērķprogrammas Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma un Madonas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Madonas novada pašvaldība, organizē Broņislavas Martuževas fonds RAKSTĪTĀJA sadarbībā ar Lubānas apvienības pārvaldi.

Informāciju sagatavoja Broņislavas Martuževas fonda RAKSTĪTĀJA valdes priekšsēdētāja Anna Egliena t. 29337282