Evikas Muiznieces personālizstāde

Atcerējos savu skolotāju un tautasdziesmas. Iegrimu meklēju, saskatīju sevi un priecājos, ka spēka vārdi katrai manai traumai jau ir uzrakstīti.

Ja ir pavisam slikti, vienmēr paliek vieglāk, ja: a) kādam citam arī ir bijis/ir tikpat slikti; b) ja ir gatava formula, ar ko tam tikt pāri. Nākamajās lappusēs centīšos piedāvāt abus.

Tā radās (Pseido) Depresīvie stāsti pret depresiju; skats no malas. Pēc tam katram no stāstiem pieskaņojās kāda no skicēm, kas pārtapa gleznā, un kāda no dainām, kas visu manas domas esenci jau izsaka sevī.

Tā radās tērpi, ar ko nest savu Laimas doto augumu pasaulē, un iet pa ļaudīm, ne pa ļaužu valodām. Es esmu sapratusi, ka nedarināšu bezpersoniskas drēbes tikai tiem auguma parametriem, kas ir "pareizi/paredzēti" iešanai pa mēli. Apģērbam jāskaistina jebkurš ķermenis un jāatklāj cilvēka iekšējais skaistums, jo pirmo mēs neizvēlamies, bet, ļaujot otrajam mirdzēt, rodas pārliecība par sevi un iztaisnojas mugura.  Visi tērpi ir arī 90% darināti no otrreiz izmantojamiem materiāliem, par Mammu dabu ir jāaizdomājas mums visiem, sevišķi tekstila piesārņojuma kontekstā.