Ērgļu saieta nama tautas mūzikas kopa "Pulgosnieši"

Šodien “Pulgosniešus” vada Vineta Dāve, kuras rokās satiekas gan kokles, gan akordeona skaņas. Viņas vadībā top programmas, kas balstītas vietējā folkloras mantojumā – dziesmās, pasakās, rotaļās un dzīvespriekā, ko iespējams nodot tālāk.

Kopas patiesais spēks slēpjas cilvēkos. Gadu gaitā tajā dziedājuši daudzi – katrs ar savu balsi, raksturu un dzīves pieredzi. Jau pirmsākumos Mirdzas Teteres ideju palīdzēja īstenot kultūras darbinieces Anna Kuzina un Inese Mailīte, un aicinājumam atsaucās plašs dziedātāju pulks – gan lieli, gan mazi. Šī kopā būšana ir kļuvusi par pamatu tradīcijai, kas turpinās vēl šodien.

“Pulgosnieši” ir neatņemama latviešu gadskārtu svētku daļa. Viņu balsis skanējušas Jāņu ielīgošanā “Brakos” un “Meņģeļos”, Lieldienās, Miķeļos, ziemas saulgriežos un citos svētkos gan Madonas novadā, gan ārpus tā. Kopas dalībnieki piedalījušies Muzeju naktīs, Ērgļu svētkos, stāstnieku un ziņģētāju saietos, kā arī starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica” no 1997. gada. Īpašs mirklis ir kopīga saullēkta sagaidīšana Gaiziņkalnā Latvijas simtgadē – vietā, kur dziesma satiekas ar zemi un debesīm. Tāpat nozīmīga ir kopas vēlme dalīties – koncertos sociālās aprūpes centros, iepriecinot cilvēkus svētkos un ikdienā. “Pulgosniešus” raksturo arī radošums – dalībnieki raksta stāstus, dzeju un dziesmas, veido grāmatas, atstājot paliekošu nospiedumu kultūras mantojumā. Šie darbi turpina dzīvot tālāk – gluži kā dziesmas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Tautas mūzikas kopa “Pulgosnieši” ir kā dzīvs dziesmas koks – ar dziļām saknēm pagātnē, stipru stumbru tagadnē un zariem, kas stiepjas nākotnē. Un katrs, kurš dzied līdzi vai ieklausās viņos, piedzīvo šo stāstu un kļūst par daļu no tā.