Anitas Melderes vārds latviešu
mākslā zināms jau no 1972.gada, kad vēl būdama akadēmijas studente,
viņa ienāca mākslas dzīvē. Jau tajā brīdī jaunā gleznotāja piesaistīja
ar savu pārliecinošo rokrakstu - atraisītu, brīvu triepienu, krāšņu,
optimistisku paleti, ekspresīvu glezniecību. Agrīnajos darbos manāma
interese par figurālām kompozīcijām (“Jaunie arhitekti” 1987, “Nedēļas
nogale” 1981 u.c.), arī Latvijas Mākslas akadēmija 1973.gadā tiek
pabeigta ar lielformāta darbu “Saulē un vējā”.
Mākslinieces
daiļradē pakāpeniski notiek pievēršanās arī citiem žanriem - portretam,
klusajai dabai, aktam. Nereti, raksturojot mākslinieces darbus, īpaši
70. un 80.gadu daiļradi, tiek lietoti vārdi “sievišķīga glezniecība”,
tas lielā mērā attiecās ne tikai uz izteiksmes līdzekļiem, ar kuriem
strādā autore, bet arī aplūkojot tēmas, kuras savā mākslā risina Anita
Meldere. Autorei daudz svarīgāk parādīt attēlojamo emocionālo stāvokli,
iekšējo būtību, nevis radīt reālo, konkrēto. Šajā laikā tiek radīti
vairāki pašportreti, kas apliecina, ka caur glezniecību autore izzina
sevi, apkārtējos un pasauli. Kā atzīst pati autore: ”Manās gleznās ir
visa mana dzīve - ikdienā pārdzīvotais un sapņi, manu dzīves priekšstatu
simboli materializēti krāsu valodā.”
90.gadu sākumā māksliniece
pievēršas abstraktajai glezniecībai, kurā joprojām strādā. Patiesībā
tuvošanās abstraktajai glezniecībā ir vērojama jau iepriekš un šāds
solis ir tikai loģisks turpinājums gleznotājas daiļradē. Pats abstraktā
perioda sākumposms autorei saistās ar prieku par jaunatklāto izteiksmes
brīvību un tās baudīšanu.
Šobrīd mākslinieces kompozīcijās
vērojama dabas klātbūtne, tās mainība un spēks. Atsevišķas dabas
norises, piemēram, zibens, negaiss, mākoņi, snieguši impulsu radošajā
darbā.
Izstāde “Satikšanās” iecerēta kā atskats uz
agrīnajiem darbiem, kas veidojuši mākslinieces rokrakstu, bet, kurš
šobrīd jau skatāms citā formā, krāsai un triepienam kļūstot par
galvenajiem izteiksmes līdzekļiem. Šo gadu laikā gleznotājas palete ir
mainījusies. Bieži dominē tumšāki, sabiezināti toņi. Tam līdzās
triepiens kļuvis vēl iedarbīgākās, radot ekspresīvu, nereti dramatisku
iespaidu.
Anita Meldere dzimusi 1949.gada 18.maijā Rīgā.
No 1961.gada līdz 1967.gadam mācījusies J.Rozentāla Rīgas mākslas skolā,
no 1967.gada līdz 1973.gadam studē Latvijas Mākslas akadēmijas
Glezniecības nodaļā, ko pabeidz ar diplomdarbu “Saulē un vējā” Eduarda
Kalniņa vadībā. Jau studiju gados sākot ar 1972.gadu piedalās izstādēs,
bet 1973.gadā uzņemta Latvijas mākslinieku savienībā. Šobrīd līdzās
aktīvajam radošajam darbam strādā Rīgas Tehniskajā universitātē, ir
Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes Tēlotājas mākslas katedras
vadītāja un docente. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Nacionālajā
mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Daugavpils Marka Rotko
mākslas centra kolekcijās, privātkolekcijās Latvijā un Ārzemēs.
Izstādes atklāšana Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zālēs un pieguļošā teritorijā 17.septembrī pulksten 14:00. Ieeja bez maksas.
Izstāde apskatāma no 17.septembra līdz 23.oktobrim.Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zāles darba laiks:
Otrdienās, ceturtdienās un piektdienās 10.00 – 17.00
Trešdienās 10.00 – 18.00
Sestdienās, svētdienās 10.00 -16.00
Pirmdienās slēgts
Kontakti:Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Izstāžu zāle, Skolas iela 10a, Madona, LV- 4801
Tālr.: 648 23844, 26102225
Attēli:
1. Anita Meldere. Pavasara lietus. 2015. Audekls, eļļa. 165 x 130 cm. Autores īpašums.
2. Fotogrāfija. Gleznotāja Anita Meldere.
Informāciju iesūtīja: Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Monta Cimdiņa.
Rediģēts: 19.09.2016.
Ievietoja:
Inga Arāja