Iemesli, kādēļ cilvēks nonāk līdz šādai izvēlei var būt dažādi, tomēr ļoti bieži cilvēks iekšēji patiesībā nevēlas mirt, bet neredz citu izeju. Mums, sabiedrībai – ģimenei, draugiem, skolas biedriem, kolēģiem u.c., ir nozīmīga loma pašnāvību novēršanā. Zināšanas par pašnāvības riska pazīmēm un spēja atbilstoši reaģēt, var palīdzēt novērst un nepieļaut pašnāvības vai tās mēģinājuma izdarīšanu.
Lai pasargātu cilvēku no pašnāvības, svarīgi atpazīt pašnāvības riska pazīmes. Cilvēks, kurš apsver pašnāvības izdarīšanu, vienmēr apzināti vai neapzināti „signalizē” par to apkārtējiem. Raksturīga brīdinājuma pazīme ir bezcerības sajūta un izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu, piemēram, „es labāk gribētu būt miris”, „labāk nebūtu nemaz piedzimis”, „šādai dzīvei nav jēgas”, „es gribētu aizmigt un nepamosties”. Šādi izteikumi nedrīkst tikt atstāti bez ievērības! Citas nozīmīgas brīdinājuma pazīmes var būt:
Kā palīdzēt cilvēkam, kurš domā par pašnāvību?
Sarunājieties! Saruna ar cilvēku, kurš nonācis krīzē un domā par nāvi, NEVEICINA pašnāvību. Iejūtīga, bet tieša saruna var būt pirmais solis, lai pašnāvību novērstu. Sāciet sarunu ar to, kā jūtaties pats (piemēram, “es esmu noraizējies par tevi”) un tad turpiniet ar jautājumiem par to, kā jūtas un ko domā pats cilvēks. Plašāku informāciju par pašnāvību profilaksi un padomiem, kā runāt ar cilvēku, kuram ir pašnāvības domas, meklējiet šeit.
Palīdzības iespējas: