Ieraugi savu īsto potenciālu!

Jā, tā ir paaudze ar mazāku uzmanības noturību, kas nevēlas strādāt 8h dienā, paaudze, kurai ir svarīgi atrast līdzsvaru starp privāto dzīvi un darbu. Darba devējiem ir jāpielāgojas jaunajai darba ņēmēju paaudzei un jāļauj jauniešiem pielietot prasmes, ko tie apguvuši. Vai skolā jaunietis var apgūt personībai un sabiedrībai nepieciešamās prasmes? Aija Bite-Ozere, „Tele2” personāla vadības direktore saka: „Nav šaubu, ka nākotnē roboti aizvietos cilvēkus darba vietās, kas saistītas ar visai automatizētiem, mehāniskiem un loģiskiem procesiem. Taču bažas par to, ka roboti pilnībā izstums cilvēkus, ir nepamatotas - cilvēks paliks tas, kas robotus pārvaldīs un kontrolēs. Jauniešiem, kuri šobrīd gatavojas ienākt darba tirgū, ir ne vien labi jāpārvalda tehnoloģijas, kas jau tuvā nākotnē iekaros itin visas jomas, bet jābūt apveltītiem ar komunikabla līdera prasmēm. Vairāku valodu zināšanas, radošums, kritiskā domāšana, spēja risināt problēmas, pašmotivācija un starpnozaru zināšanas – ir svarīgākās prasmes jebkuram nākotnes darbiniekam.”  

Darba devēju pamudināta, Madonas pilsētas vidusskola, 2018.gada aprīlī piedaloties projektā, saņēma Madonas novada pašvaldības  finansiālu atbalstu Izglītības programmu projektam „Lietišķā komunikācija”. Tās bija  16 mācību stundas tēmai „Neverbālā etiķete”, kuru vadīja  Inese Zīle, improvizācijas teātra pasniedzēja. Projektā piedalījās Madonas pilsētas vidusskolas 11.b klases skolēni, kuri apgūst profesionālā virziena programmu. Komunikācija mūsdienās ir kļuvusi īpatnēja, savādāka un grūtāk īstenojama. Cilvēki izvairās komunicēt aci pret aci, veidot cilvēcīgu kontaktu, jo ērtāk ir izmantot tehnoloģijas – SMS, e-pastus utt. Tomēr efektīvas komunikācijas mērķis ir pasniegt ziņu tā, lai tā būtu saprotama un viegli uztverama. Žesti, poza, mīmika, balss intonācija – tās ir būtiskas ārējās zīmes saskarsmē un, izmantojot improvizācijas metodes, spēles, veiksmīgi izkopjamas.

„Kādu traucējošu izpausmi uzstājoties, tu novēroji savā ķermeņa valodā, balsī?” tā skolotāja Inese Zīle jautāja audzēkņiem nodarbību procesā:

• man grūti tikt vaļā no „salipušajām” rokām;
• es visu laiku šūpojos, staigāju;
• uztraucoties es visu aizmirstu;
• es kautrējos un sastingstu publikas priekšā;
• uzstājoties es sāku runāt ātrāk un skaļāk;
• „mēles mežģi” man palīdzēs uzlabot dikciju.

Šādas piedzīvotās sajūtas ir labi zināmas ikvienam, kurš ir uzstājies lielākas vai mazākas publikas priekšā un pirmais solis, lai gūtu panākumus, ir paskatīties uz sevi no malas.

Projektam noslēdzoties, jaunieši izteica savas domas, vērtējumu un secinājumus. „Nodarbības mums deva iespēju iepazīt pašiem sevi,” saka projekta dalībnieki, „iepazīt sevi no citas puses, iegūstot jaunas  prasmes strādāt komandā, komunicēt ar vienaudžiem, pieaugušajiem, kā arī zināšanas, pieredzi, kas mums palīdzēs turpmākajā dzīvē.”

 „Visspilgtāk man atmiņā palika spēļu iepazīšana, ķermeņa valodas apgūšana un skolotājas pozitīvisms”, saka Laura. „Spēles, kuras mēs spēlējām nodarbībās, bija tik ļoti iepatikušās, ka mēs tās atkārtojām arī pēc tam.”

„Projekta mācību stundas, ko aizvadījām pie improvizācijas teātra vadītājas Ineses Zīles, bija ļoti interesantas, un tā bija unikāla iespēja ieraudzīt savu īsto potenciālu. Vidusskolā iegūstam akadēmisko izglītību, kur  galvenais ir būt sekmīgam mācībās, tāpēc bija īpaši interesanti mācīties citādāk un pildīt dažādus improvizācijas uzdevumus, kas lika „izlauzties no čaulas” un arī nedaudz pasmaidīt pašam par sevi. Tā sauktās stresa spēles, kas uz vietas liek izdomāt atbildi un to darīt ātri, man bija jaunums un ļoti labs vingrinājums,” saka Lauma.

2018.gada 6.novembrī kā pārsteigums un jauna iespēja, jauniešiem tika piedāvāta aktiermeistarības klase kopā ar Dailes teātra aktieri Gintu Andžānu.

Jaunieši saka: „Īsta meistarklase! Lieki teikt, ka mēs visi bijām ļoti priecīgi par iespēju parunāt un iepazīties ar aktieri! Tikšanās mūs visus iedvesmoja darīt vairāk. ”

„Nodarbība kopā ar Dailes teātra aktieri Gintu Andžānu bija viens no spilgtākajiem notikumiem  projektā, jo nekad nevarēju iedomāties, ka saņemšu personīgu padomu no īsta aktiera. Jaunās zināšanas, kas iegūtas interesantās mācību stundās, ļauj  iepazīt sevi un saprast, kāpēc un kā tās noderēs nākotnē,” pārdomās dalās projekta dalībniece Lauma.

Paaudžu attiecības, pēctecības veidošana, jauno talantu iesaistīšana ir šī brīža „karstās” tēmas darba tirgū. “Mūsdienu jaunieši ir izauguši pasaulē, kur viņiem pastāvīgi ir teikts, ka viņi ir vērtība un var sasniegt jebko, tāpēc pašapziņas viņiem netrūkst, un viņi vēlas strādāt savu sapņu darbu,” stāsta Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene, kura ir iedziļinājusies pētījumos par Y paaudzi jeb mileniāļiem, kas dzimuši apmēram no 1982. gada līdz 2000. gadam.

Jaunietis, kas šobrīd ienāk darba tirgū, nemeklē sev nodarbošanos visam mūžam, labākajā gadījumā – pieturas punktu nākamajiem 4–5 gadiem. Ja darba devējs nespēs piedāvāt viņam izaugsmi vai pietiekami interesantus izaicinājumus, pastāv liela iespēja, ka mileniālis kādā jaukā dienā vienkārši nolems doties tālāk – turp, kur saskatīs labākas, aizraujošākas profesionālās dzīves iespējas.

Jautājums sabiedrībā paliek atklāts:  Kas būtu jāņem vērā jauniešiem, pedagogiem, darba devējam, lai mēs visi būtu ieguvēji?

‌‌Informāciju sagatavoja: Sanita Solovjeva
‌Pedagogs - karjeras konsultants

‌Informāciju ievietoja: Ilze Riekstiņa