Madonas muzeja pagātnē ieskatoties

Bija pulcējušies kādreizējie kolēģi, Kultūras ministrijas un kaimiņu muzeju pārstāvji, bija daudz mīļu apsveikumu, ziedu, spontānu dziesmu.

Lai es nekļūtu sentimentāla, runājot par laiku, kad „zāle bija zaļāka”, no muzeja hronikas atzīmēju tikai atsevišķus svarīgus notikumus.

1944. gada 20. septembris. Latvijas PSR Izglītības Tautas komisariāta pavēle par Elzas Rudenājas iecelšanu muzeja direktores amatā. Līdz 1959. gada 1. maijam muzejā ir 3 darbinieki – direktore, zinātniskais līdzstrādnieks un apkopēja.

1945. 19. jūlijā atvērta pirmā ekspozīcija Blaumaņa ielā 25.

1947. Gada sākumā muzejam jāpārceļas uz četrām istabiņām Valdemāra bulvārī 18. Šis nams ar dārzu kļūst muzeja mājvieta uz 56 gadiem.

1952. Ekspedīcija Viesienas ciemā, vākti galvenokārt etnogrāfiskie un sadzīves priekšmeti.

1953. Rudenī sākas Madonas kapulauka izpēte pie „Pieterēniem”.

1954. Atvērta vēstures ekspozīcija, kas parāda novadu laikā no 8. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz 1945. gadam.

Apmeklētāji ap 4000 cilvēku, t.sk. 60–80 ekskursijas gadā.

1957. Madonas muzejs iegūst 3. vietu Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 40. gadadienai veltītajā kultūras un izglītības iestāžu republikāniskajā skatē. Vēlāk regulāri ierindojamies starp labākajiem rajonu muzejiem.

1958., 1960. Ekspedīcija pa otrās latviešu partizānu brigādes vietām Lubānas mežos un Cesvainē kopā ar vēstures un ģeogrāfijas skolotājiem.

1958. 1. aprīlī par muzeja filiālēm kļūst rakstnieka R. Blaumaņa memoriālā māja „Braki” (pirmais vadītājs Jānis Ķirškalns) un līdz 1959. gada beigām brāļu Kaudzīšu „Kalna Kaibēni”.

1959. 10. maijā „Brakos” atver atjaunoto dzīvojamo māju.

Muzeja pirmajā tēlotājas mākslas izstādē rāda Jurģa Skulmes gleznas, seko Kārļa Miesnieka darbi.

1961. Apmeklētāju rekordskaitlis – Madonā un „Brakos” kopā 37795 cilvēki.

1967. Muzejam uzcelta piebūve, saimniecības ēkas otrajā stāvā pakāpeniski izkārto koka etnogrāfijas priekšmetus un dabas nodaļas eksponātus.

1970. Atklāti sabiedriskie muzeji Latvijas sociāldemokrātijas Malienas organizācijas centrā Aronas ciema „Silakalnos” un rakstnieka Doku Ata dzimtajā mājā Dzelzavas ciema „Muceniekos”. Gada beigās muzeja krājumā ir 15115 vienības

1972. Materiālu vākšanas ekspedīcija Barkavas ciemā, ieguvumu skaits neliels – 170 vienības. Regulāras ekspedīcijas rīko no 1970. gadu otrās puses līdz 2000. gadu sākumam.

1973. Pavasarī muzejs iegūst autobusu „Kubaņa”.

11. augustā Meirānu „Vecajā Ceplī” atver muzeju dziedonim Jānim Zāberam. 1974. gada 1. jūlijā tas kļūst Madonas muzeja filiāle, pirmais vadītājs – dzejnieks Jānis Gavars.

1978. Mūziķu brāļu Jurjānu dzimtajos Ērgļu „Meņģeļos” atjaunotās kūts bēniņos iekārto. lauksaimniecības darba rīku izstādi. Katru rudeni te koncertē Tautas vīru koris „Absolventi” diriģenta Paula Kveldes vadībā.

1979. Mākslas dienu izstādes ir 10 lauku centros, 1980. g. saskaņā ar Madonas rajona un Mākslinieku savienības līgumu notiek pirmā konkursizstāde „Arona 79” par lauku dzīves atainojumu mākslā.

1984. 12. augustā ar izstādi par rajonu 2. pasaules karā un novada mākslinieku darbu skati atklājam izstāžu zāles Skolas ielā 10a.

1989. Sākoties atmodai, mainās izpētes tēmas, notiek pirmā izstāde par represijām  „Tu viena man līdzi nāc, mana dzimtene…”.

22. decembrī rajona izpildkomiteja muzeja bilancē nodod Jumurdas ciema „Meņģeļus” – brāļu Jurjānu memoriālmāju, kam no 1990.g. 1. maija piešķirts filiāles statuss.

1980. gadu vidū ļoti pieaug apmeklētāju skaits, kas ekonomisko apstākļu dēļ savukārt strauji krīt 1980./90.gadu mijā: 1981.g. bijuši 13 tūkstoši, 1984.g. 25,6 tūkstoši, 1987.g. pat 43,8 tūkstoši, bet 1990.g. tikai 15,4 tūkstoši ciemiņu, seko kāpums līdz gandrīz 22,3 tūkstošiem  un 700 ekskursijām (1998).

1990. Nopietni saslimst muzeja direktore Elza Rudenāja, vadību pārņem Līvija Zepa.

1991. Iekārtota pamatekspozīcija „Novada arheoloģija”.

1993. Filiāle „Vecais Ceplis” nodota privātīpašumā J. Zābera brālim, ēka Valdemāra bulvārī 18 – īpašniekam, muzejs noslēdz ar viņu īres līgumu.

1994. Muzeja 50 gadu jubileja, pirms tās sagatavota un iespiesta grāmata „Madona senākās fotogrāfijās” (I.Zvirgzdiņš, V. Mālniece), iekārtota izstāde.

1997. 18. maijā pirmoreiz notiek orientēšanās sacensības pilsētā „Madonas logi”. 29. jūnijā ekspozīcijas atklāšana „Meņģeļos”, rudenī pirmais Latvijas koru saiets, kas kā tradīcija turpinās līdz 2008. gadam.

1998. 7. janvārī pēc ilgstošas slimības mūžībā aiziet E. Rudenāja. Viņas bēres izvēršas par republikas muzeju darbinieku cieņas apliecinājumu viena cilvēka mūžam un profesijai.

1999. 30. martā muzeja pirmā zinātniskā konference „Lauzums Latvijas laukos”, atklāšanā piedalās Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Konferences, nu jau starptautiskas, ir kļuvušas par vienu no mūsu tradīcijām.

Sākas pasākumu cikls senioriem „Dzīves un mākslas krāsās”, kas turpinās joprojām.

2002. Jaunā siltumtīklu tranšeja skar Madonas kapulauku. Vēlā rudenī atsedz viduslaiku kapsētas 85 apbedījumus, muzejs pēc tam saņem 139 senlietas. 2008. g. maijā kapulauka izpēte turpinās tirdzniecības centra „Maxima” pievedceļa vietā.

2001. – 2003. g. pēc rajona padomes pasūtījuma bibliotēkai un muzeja krātuvei pārbūvē kādreizējo poliklīniku Skolas ielā 12. Atklāšanā 2003. gada 22. decembrī piedalās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Telpu iekārtošana un krājuma izvietošana turpinās trijos nākošajos gados.

2006. Eiropas Savienības programmas INTERREG IIIA atbalstītajā projektā „Muzeju pārrobežu sadarbība kopējā vēsturiskā mantojuma izmantošanā” kopā ar Alūksnes, Valkas un Valmieras muzejiem sagatavojam ceļojošu izstādi, kas eksponēta visos dalībmuzejos, kā arī Pleskavas un Izborskas muzejrezervātos Krievijā. Sadaļa „Latviešu gadskārtu svētki” 2008. g. parādīta Vaijē, 2011.–2012. g. vairākās vietās Igaunijā.

Sagatavots krājums „Madonas muzeja raksti” ar daļu no muzejnieku pēdējo gadu pētījumiem.

Sākas Nacionālā muzeju kopkrājuma informācijas sistēmas ieviešana, darbs turpinās.

2009. Rajona padome izdod muzeja 11 speciālistu sagatavoto grāmatu „Madonas rajonam 60 (1950–2008)”. Reģionālās reformas dēļ ar 1. septembri filiāles „Braki” un „Meņģeļi” nodotas Ērgļu novada, mūsu muzejs Madonas novada pašvaldībai.

2012. Pie muzeja atklāta UNESCO atpazīstamības zīme, jo šeit glabājas programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā ierakstītas vēstules uz bērza tāss.

Pētnieciskais darbs muzejā norit trijos galvenajos savā starpā saistītos virzienos: novada agrārvēsture, atsevišķu teritoriju izpēte, novada kultūras darbinieki. Katru gadu iekārtojam 2–3 plašākas un 10–12 šaurākas tematiskas izstādes, notiek 15–20 tēlotājmākslas, foto, lietišķās mākslas izstādes, apmeklētāju skaits 18–20 tūkstoši cilvēku gadā.

2014. gada septembrī krājumā ir vairāk nekā 130 tūkstoši vienību. Īpaši liels materiālu daudzums iegūts 1996. gadā – 3222, kad bija ļoti aktivizējusies sadarbība ar novadniekiem un viņu pēctečiem ārzemēs. Saņemam fotoattēlus, dokumentus, atmiņas, grāmatas no Vācijas, Zviedrijas, Kanādas, ASV, Austrālijas. Esam ieguvuši daudzu personu (Valdis Breģis, Jānis Briedis, Agita Burdaja, Viktors Eglītis, Eglīšu ģimene Dzelzavā, Alfrēds Grāvers, Broņislavs Ikaunieks, Eduards Ikaunieks, Egils Kalme, Erna Ķikure, Adina Ķirškalne, Augusts Nore, Andrejs Resnis, Elza Rudenāja, Jānis Sudrabiņš, Jānis Zublavs u.c.) sakrāto arhīvu un kolekciju materiālus, kas raksturo ne vien viņu pašu darbību, bet paver plašāku skatu uz laikmetu, dod vielu pētnieciskajam darbam, izstādēm, publikācijām.

 

Madonas muzeja kuratore
Dace Zvirgzdiņa
‌
‌Foto: E. Mikelsone