Madonas novads - viens no labās prakses piemēriem darbā ar jauniešiem

IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta projekta koordinatore Renāte Mencendorfa tikšanās laikā norādīja, ka pašvaldību apmeklējumi vērtējami, kā atbalsta vizītes, kuru laikā IZM ieskicē būtiskākos elementus jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā pašvaldībās darbā ar jaunatni, šobrīd aktuālās plānotās izmaiņas jomas regulējumā, kā arī informēja par iespējām saņemt finanšu resursus un atbalstu darba ar jaunatni attīstīšanai pašvaldībās no valsts budžeta.

“Vizīšu mērķis ir iepazīt pašvaldību darbu ar jaunatni, dalīties labajos piemēros un saskarties ar to realitāti, ar kādu ikdienā saskarās pašvaldības. Lai tie ministrijas darbinieki, kas atbild par jaunatnes politiku, savu darbu varētu balstīt uz praksi, nevis teorētiskiem apcerējumiem, aicinot pašvaldības paveikt neiespējamo,” par apmeklējuma mērķi pastāstīja Renāte Mencendorfa.

LJP pārstāves Anda Upeniece un Marta Renāte Jērica, savukārt, informēja par iespējām sadarbības veidošanai ar jaunatnes organizācijām un uzsvēra jaunatnes nevalstiskās organizācijas kā būtisku papildinošo resursu darbam ar jaunatni pašvaldībās.

Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas vecākā speciāliste jaunatnes un ģimenes politikas jomā Inga Strazdiņa, prezentējot paveikto Madonas novadā darbā ar jaunatni, akcentēja, ka pašvaldībā pēc teritoriālās reformas izstrādāta skaidra sistēma darbā ar jaunatni, veicot strukturālas izmaiņas jaunatnes politikas plānošanā un ieviešanā.

“Esam sakārtojuši  darbinieku slodzes un atalgojuma sistēmu. Tiešo darbu ar jauniešiem veic jaunatnes darbinieki, savukārt, jaunatnes politikas plānošanu veic speciālists jaunatnes un ģimeņu politikas jomā. Novada pagastos un pilsētās atrodas telpas jauniešu iniciatīvai un aktivitātēm. Nesen multifunkcionālo centru atklājām Ērgļos, kas līdz šim tur nebija darbojies. Tiek īstenoti vairāki projekti, kas vērsti uz atbalstu jauniešiem, kā piemēram “Jauniešu karjeras izvēle un amata prasmju apguve” ar 40 vakancēm (500 eiro katrai vakancei) vai “Jauniešu iniciatīvu projektu konkurss”, kurā šogad ar 500 eiro atbalstīti 14 jauniešu vecumā no 13-25 gadiem projekti,” daļu no paveiktā saistībā jaunatnes politikas aktivitātēm Madonas novadā iezīmēja Inga Strazdiņa.   

Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Vogina piebilda, ka katru gadu, plānojot nodaļas aktivitātes, tiek noteiktas atsevišķu jomu, kā arī kopīgās prioritātes.

“Šajā gadā viena no kopīgajām prioritātēm bija jaunieši un ģimenes. Visas aktivitātes, ko plānojam un īstenojam, vērstas uz atbalstu šīm grupām, tostarp arī, infrastruktūras projekti, kam gada ietvaros rodam finansējumu. Kā vienu no tiem varu minēt pērn izveidoto āra trenažieru laukumu Vestienā. Šogad līdzīgu projektu plānots īstenot Barkavā,” par pašvaldības fokusu uz aktivitātēm, kas sniedz labumu pēc iespējas plašākām iedzīvotāju grupām, tostarp jauniešiem, pastāstīja Ilze Vogina.  

Renāte Mencendorfa neslēpa, ka Madonas novada pašvaldības sistēma darbā ar jaunatni ir vērtējama kā viens no labās prakses piemēriem Latvijā.

“Jums ir ielikti labi pamati. Reti kurai no pašvaldībām apvienojoties ir izdevies slikto pieredzi nolikt malā un nevis turpināt iemīto taku, bet pārņemt un ieviest visa novada mērogā labo pieredzi. Klausoties Madonas novada pieredzi, saklausu daudz labu risinājumu, jo īpaši starpnozaru sadarbībā. Nav jēgas mazā pagastā veidot lielu, tikai uz jauniešiem vērstu infrastruktūru. Savā ziņā jūs ar savu praksi jau ejat pa priekšu politikas izstrādātājiem valsts līmenī. Līdz šim bija Jaunatnes politikas pamatnostādnes, bet ar šo gadu - Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādnes”, Madonas novada paveikto darbā ar bērniem, jaunatni un ģimenēm uzteica IZM pārstāve. 

Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs atzina, ka līdzīgi, kā ATR kopumā, arī jaunatnes lietās reformas nav nākušas viegli, taču svarīgi bija tās veikt pēc iespējas ātrāk un izlēmīgāk.

“Mūsu mērķis vienmēr ir bijis sasniegt jauniešus un veidot viņos sajūtu, ka viņi paši daudz var iespēt un paveikt. Ka viņu idejas un ieceres ir īstenojamas. Atslēgas lietas, virzoties uz šo mērķi, jau ir izdarītas, taču mums ir jāiet uz priekšu, jārada papildu vilkme, lai labās iestrādes turpinātos. Paldies visiem, tai skaitā arī IZM, kas šajā ceļā palīdz,” uzsvēra Agris Lungevičs.

Inga Strazdiņa prezentācijas laikā minēja arī par dažiem izaicinājumiem, kas lielākoties ir kopīgi daudzām pašvaldībām, kā, piemēram, augstā darbinieku mainība vai jauniešu līdzdalības un motivācijas trūkums.

IZM pārstāve gan minēja, ka darbs ar jaunatni ne vienmēr ir izmērāms ciparos. “Dažkārt būtiskāk nevis tas, cik daudz jauniešu formāli iesaistīti kādā aktivitātē, bet tas, cik kvalitatīva šī iesaiste ir bijusi. Divi vai trīs jaunieši, kas, noslēdzoties aktivitātei, saprot, ka vēlas atgriezties Madonas novadā, dibināt ģimeni, izveidot uzņēmumu, ir daudz vērtīgāka iesaiste par 100 jauniešiem, kas no jūsu novada aizbrauks prom un nekad neatgriezīsies. Darbā ar jauniešiem ir svarīgi apzināties, ka rezultāts nekad nebūs ātrs. Tas var nākt pēc gada, pusotra vai pat desmit. Zinu, ka daudzi vēlas atdevi ieraudzīt uzreiz, taču tas ne vienmēr ir iespējams,” skaidroja Renāte Mencendorfa.

Informāciju sagatavoja: EGILS KAZAKEVIČS, Madonas  novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists