Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmi retinās kokus Veidenbauma ielā 18

Iedzīvotāji vēršas pašvaldībā ar lūgumu retināt kokus

Šā gada marta sākumā Madonas novada pašvaldības Koku ciršanas komisija saņēma Veidenbauma ielas 18 mājas vecākās Lāsmas Ezerkalnes iesniegumu, ko parakstījuši vairāk nekā 50% dzīvokļu īpašnieki vai viņu pilnvarotās personas, ar lūgumu daļēji izzāģēt kokus, kas aug līdzās ēkai esošajā nogāzē. Koki, izklaidus jaucot bērzus ar pīlādžiem, iestādīti jau pēc daudzīvokļu ēkas uzcelšanas. Iepriekšējos gados daži no nogāzē augošajiem kokiem jau ir nozāģēti.  

Mājas vecākā Lāsma Ezerkalne norāda, ka pirmo triju stāvu iedzīvotāji, bērziem salapojot, spiesti dzīvot bez dienas gaismas, jo koku lapotne noēno ēkas fasādi.

“Pilnībā kokus likvidēt nav nepieciešams, jo mājas nogāze ar savu apaugumu veido skaistu ainavu, taču retināšana ir vajadzīga. Pirms vairākiem gadiem tā jau tika veikta, taču koki atkal ir paaugušies un no jauna jāretina” problēmsituāciju raksturo Lāsma Ezerkalne.

Ēkas iedzīvotāji, pamatojot koku retināšanas nepieciešamību, norāda, ka koku ietekmē ēkas fasāde ir palikusi tumši pelēka, sliktāk žūst. Ēkai ir apstiprināts energoefektivitātes paaugstināšanas projekts, līdz ar to tiks veikta fasādes renovācija. Tās īstenošanu var traucēt nogāzes apaugums. Vienlaikus iedzīvotāji ir pret drastisku koku izciršanu, bet vēlas padarīt apstādījumus lietojamus, lai labi ir gan kokiem, gan iedzīvotājiem. Tāpat ēkas iedzīvotāji apzinās, ka nogāzē augošie koki ir lielisks skaņas izolators, kā arī aiztur putekļus un vasarās ēna no kokiem pasargā dzīvokļus no pārmērīgas uzkaršanas.

Koku ciršanas komisija atkārtoti izskatot iedzīvotāju iesniegumu, izvērtējot situāciju dabā un uzklausot mājas iedzīvotāju un ekspertu (ainavu arhitektes Agneses Silupas un kokkopja-arborista Daiņa Kreiļa) viedokli, 10. septembra sēdē nolēma atļaut Madonas novada pašvaldības Īpašumu uzturēšanas nodaļai nozāģēt piecus no nogāzē augošajiem āra bērziem un vienu parasto pīlādzi. Darbus plānots veikt šogad, noslēdzoties rudens lapkritim. Jāpiebilst, ka neviens no kokiem, kurus paredzēts retināt neatbilst MK noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, un koku nozāģēšanai nav nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

Ekspertu viedoklis

Madonas novada pašvaldības ainavu arhitekte Agnese Silupa uzskata, ka Veidenbauma ielas nogāzē augošos kokus vēlams retināt, galvenokārt, izzāģējot bērzus un pīlādzi ar mazāku stumbra diametru, kas aug nogāzes lejas daļā un neļauj veidot simetriskāku vainagu augstāk augošajiem kokiem.

“Koku retināšana jāveic selektīvi, atstājot veselīgākos un vērtīgākos kokaugus. Kopšanas darbu rezultātā tiks samazināta koku savstarpējā konkurence un atbrīvota augšanas telpa tiem kokiem, kas tiks atstāti, kā arī panākts lielāks izsauļojums daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem. Pie kopšanas darbiem vēlams ievērot un iespēju robežās saglabāt kokaugu stādījumu raksturu, kas ir neregulārs”, norāda Agnese Silupa, piebilstot, ka pēc koku retināšanas izvērtējama tādu lakstaugu vai kokaugu grupu papildināšana nogāzē kā daudzlapu lupīna, parastā irbene, melnais plūškoks vai baltā grimoņa šķirne ar sarkaniem un dzeltenīgiem dzinumiem.

Arī kokkopis-arborists Dainis Kreilis, izvērtējot situāciju ar nogāzē augošajiem kokiem, atzina, ka izzāģējami ir problemātiskie koki ar vairākām galotnēm, kā arī bērzi ar jau redzami retāku lapojumu galotnē, kas norāda par problēmām sakņu sistēmā. Koku izzāģēšana veicama pēc principa, lai maksimāli saglabātu koku skaitu nogāzē, jo koku saknes pasargā no augsnes erozijas. 

“Uz kokiem pilsētā jāraugās ne tikai ar šodienas skatījumu, bet ar pamatīgu laika nogriezni nākotnē. Koku gadījumā šis nogrieznis ir pat ilgāks par cilvēka mūžu. Kāpēc šobrīd jāzāģē, daudzuprāt, skaisti bērzi? Zinot to, kā bērzs augs turpmākās desmitgades, var droši prognozēt, ka nākotnē šos kokus nozāģēt būs krietni sarežģītāk un dārgāk. Kā arboristam man rūp katra koka nozāģēšana, taču jāapzinās reālā situācija un problēmu apjoms, ko var radīt nekontrolēta koku augšana pilsētvidē. Kokus retinot, līdzīgi kā tas tiek darīt mežā, mēs iegūstam uzlabojumu gan cilvēkiem, kuri cīnās par gaismu, gan kokiem, kuri tieši tāpat cīnās par saules gaismu un šobrīd viens ar otru ēkas nogāzē konkurē. Manuprāt, šis ir labs kompromiss starp cilvēku un koku interešu ievērošanu,” uzsver Dainis Kreilis, akcentējot, ka plānojot koku stādīšanu pilsētvidē, ir ļoti nopietni jāizsver, kādās vietās, kādas koku sugas ir piemērotākas, jo ir būtiska atšķirība starp mežu un pilsētas apstādījumiem, kur cilvēkam jāsadzīvo ar kokiem.

Informāciju sagatavoja: Egils Kazakevičs

Madonas novada pašvaldības 

Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists