Alkohols ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām, no kurām vismaz septiņas ir onkoloģiskas, tostarp krūts un resnās zarnas vēzis[2].
Reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem PVO Eiropas reģiona valstu vidū - 2022. gadā tas bijis 11,9 litri uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu[3]
2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lietojuši gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā 36% iedzīvotāju alkoholu lietojuši riskantā veidā (vismaz sešdesmit grami absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē)[4].
Papildus fiziskajai ietekmei alkohols veicina arī plašākas sabiedrības problēmas. Kā liecina dati, alkohola lietošana ir viens no galvenajiem vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, ceļu satiksmes negadījumos zaudēto dzīvību, kā arī gūto traumu un citu kaitējuma veidu faktoriem, kas ietekmē ne tikai pašus alkohola lietotāju, bet arī viņu ģimenes un kopienas [5;6].
Aplēses liecina, ka Latvijas valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas ir 439,9-602,2 milj. eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP [7].
Kampaņas “Pārdefinē alkoholu” (Redefine alcohol – angļu val.) mērķis ir samazināt informācijas trūkumu par alkoholu kā slimību izraisītāju, daloties ar jaunākajiem pētījumiem un veicinot atklātu diskusiju par veselības kaitējumu, kas bieži publiskajās diskusijās netiek ņemts vērā. “Pārdefinē alkoholu” aicina Eiropas iedzīvotājus pārdomāt savas attiecības ar alkoholu, mudinot pārskatīt tā lomu ikdienas dzīvē, svinībās un tradīcijās. Kampaņā piedalīsies pārmaiņu veicinātāji no Eiropas valstīm, kuri savas attiecības ar alkoholu jau ir mainījuši. Starp viņiem būs arī Latvijā pazīstamais multimākslinieks Kašers, kurš pirms pusotra gada izlēma atteikties no alkohola lietošanas.
PVO uzsver, ka Eiropas valstīm alkohola rīcībpolitika ir jāregulē stingrāk. Šobrīd lēmumu pieņēmēju rīcībā ir pietiekama pierādījumu bāze un zināšanas par to, kā tas ir jādara, taču, lai šie lēmumi tiktu pieņemti, valstīm par savu prioritāti šajā jautājumā ir jānosaka sabiedrības veselība.
Kampaņas materiāliem no šodienas būs iespējams sekot līdzi tās oficiālajā mājas lapā Redefining alcohol for a healthier, safer, and happier Europe (who.int), kā arī PVO pārstāvniecības Latvijā Facebook lapā.
Par Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecību Latvijā
PVO Latvijā piedāvā neatkarīgu, pierādījumos un praksē balstītu ekspertīzi, lai stiprinātu veselības aprūpes politikas veidotāju un pakalpojumu sniedzēju darbu nacionālā līmenī. Mūsu iniciatīvas vienmēr tiek pielāgotas konkrētajai vajadzībai – sākot no pētījumiem, novērtējumiem un stratēģijām, beidzot ar konkrētiem inovāciju projektiem un specializētām apmācībām. PVO projekti Latvijā šobrīd galvenokārt ir saistīti ar izaugsmes atbalstu primārās veselības, digitalizācijas, psihiskās veselības, atkarību politikas, veselīga dzīvesveida un pacientu centrētas pieejas stiprināšanā, kā arī ar Ukrainas bēgļu jautājumiem.
Izmantotā literatūra un atsauces: