“Rukas posmā aukstuma dēļ apsaldēju zobu, kā rezultātā iekaisa mutes smagana tik nopietni, ka īsti muti nevarēju atvērt. Tikai tik, lai varētu zupas karoti uzmanīgi ieslidināt iekšā. No sākuma plāns uz Eiropu jau bija lidot pirmdienā un pievienoties igauņiem, kas tajā brīdī atradās Livinjo, bet līdz ar lielo pietūkumu un pretsāpju zāļu un antibiotiku lietošanu ar treneri un ārstu nolēmām nelidot, jo grūti bija paredzēt, kā situācija varētu attīstīties augstkalnē esot,” stāsta Raimo un piebilst: “Līdz ar to plāns bija tāds, ja paliek labāk, tad braukt uzreiz, lai būtu maksimāli maz dienu līdz sacensībām. To arī izdarījām, un ceturtdienā lidoju jau uz Cīrihi.”
Vīgants neslēpj, ka problēmas ar zobu apaukstēšanu ir atstājušas sekas gan uz treniņu procesu, gan uz rezultātu sacensībās Davosā. “Slimība, protams, atstāja ietekmi gan uz treniņiem, kurus sanāca diezgan daudz izlaist. Arī zāļu lietošana nospieda ķermeņa sajūtas un, dodoties uz Davosas posmu, bija grūti paredzēt, ko sagaidīt,” par tā brīzā neziņu stāsta Raimo. “Sacensību pirmā diena neko labu neparādīja. Ātruma darba iztrūkums lika par sevi manīt. Sajūta, trasē atrodoties, bija kā braukt vienā pārnesumā, nebija diez ko labas kustības un solis bija izplūdis. Pēc sprinta skaidrs bija viens, ka braukšu arī pēdējo dienu, neskatoties varbūt uz rezultātu, ko iegūšu, uzdevums bija aizvadīt labu treniņsacensību,” par motivāciju norāda madonietis.
“Pēdējā dienā sanāca nobraukt diezgan līdzīgi kā iepriekš. Apmierināja tas, ka šogad nepiedzīvoju lielu fizisko pagurumu, kas rezultētos lielā ātruma zaudēšanā. Spēju noturēties. Vēl joprojām, ko arī iepriekš minēju, jāstrādā ir pie nobraucieniem un līdzenumu daļām, kur vēl joprojām zaudēju diezgan daudz”
Beigās Raimo norāda, ka bijis plāns arī braukt uz Drēzdeni, bet nolēmuši, ka labāk tomēr būtu doties uz mājām, jo varot just, ka iztrūkst laba treniņa perioda.
Informāciju sagatavoja: Ivars Bācis