Šīs programmas ietvaros ikvienam skolēnam ir iespēja izzināt un klātienē pieredzēt mūsu kultūras un dabas vērtības, iepazīt dažādos laikos Latvijā radītās inovācijas un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus.
Barkavas pamatskolas 1.- 4. klašu skolēni 11.oktobrī apmeklēja un iepazinās ar Madonas novadpētniecības muzeju, kur piedalījās 2 muzejpedagoģiskajās programmās- “Iepazīsti Latviju!” un “Mazais arheologs”.
Apmeklēja Kalsnavas arborētumu, kur bērni piedalījās “Zaļā pagalma skolas” nodarbībās. Katram skolēnam bija iespēja vērot, salīdzināt, jautāt, uzzināt un radoši darboties zinošu gidu pavadībā.
Viesojās z/s “Līvi”, kur atraktīvā saimnieka R. Meldera vadībā apskatīja ganāmpulka skaistules- kazas, guva ieskatu ekoloģiski tīra piena ieguves, pārstrādes un siera ražošanas jomā. Katram skolēnam bija iespēja nogaršot un salīdzināt savdabīgo, dažādo sieru šķirnes.
Tēvzemes nedēļas mācību ekskursijas laikā, 5.-9.klašu skolēni apmeklēja ‘’Saulrietus’’ Vecpiebalgas novadā, kur darbojas Kārļa Skalbes memoriālais muzejs, kas ļauj ielūkoties Skalbju ģimenes tālo vasaru dzīvē, baudīt rudens ainavu, kas paveras no Kārļa, Lizetes un Ilzes Skalbju kapavietas Vaktskalnā un pietuvoties dzejnieka pasaules redzējumam, kas atspoguļojas viņa literārajos darbos.
7. decembrī Barkavas pamatskolā viesojās Manguļu ģimene ar koncertlekciju, kur iepazīstināja ar tradicionāliem un netradicionāliem mūzikas instrumentiem, priecēja ar glāžu neparasto, maigo skanējumu, pārsteidza ar pēdu klavieru iespējām. Skolēniem bija iespēja darboties līdzi un izmēģināt pašiem spēlēt šos netradicionālos instrumentus.
10.janvārī ‘’Skolas somu’’ vaļā vēra 1.-4.klašu skolēni, piedaloties mākslinieciski radošās un literārās aktivitātēs Madonā. Skolēni aktīvi izmantoja iespēju iepazīt J. Simsona Madonas mākslas skolu un radošajās darbnīcās izgatavot suvenīru ‘’Madonas gailis’’. Ekskursiju pa skolu vadīja direktore Kristīne Šulce. Bērni apskatīja topošo mākslinieku darbošanās iespējas dažādās mākslas tehnikās. Ar interesi vēroja procesu, kā ģipsī atlēja Madonas simbola Gaiļa cilni. Radošajā darbnīcā katrs ievingrināja roku suvenīra dekorēšanā ar akrila krāsām un tušu, saistot to ar izvēlēto profesiju. Piedaloties kaligrāfiska rokraksta veidošanā ar platgala spalvu, bērniem veidojās izpratne, kā to darīja agrāk. Tā bija iespēja salīdzināt ar savām spējām glīti rakstīt mūsdienās.Projekta «Skolas soma» diena Madonā turpinājās ar lielisku piedāvājumu – iespēju noskatīties Valmieras Drāmas teātra izrādi «Staburaga bērni», kas bērnus ieinteresēja, rosināja domāt un smieties.
Gatavojoties izrādei, skolēni iepazinās ar anotācijas vēstījumu. Režisors Jānis Znotiņš pats ir arī izrādes aktieris. Kopā ar Aigaru Apini – Jancis un Marčs. Divi draugi. Šodienīgā paskatā – gaiši pelēkos sporta tērpos, kapučjakā un treniņbiksēs. Dekorāciju nav. Rekvizītu nav. Ir divi aktieri, kuri ar savu spēles temperamentu un teiktā vārda pārliecību iekustina skatītāju iztēli, un viss rodas turpat uz līdzenas vietas. No kājas norauta keda ir zivs, jaka – makšķere, putekļi no prožektora – sniegs, pašu saliektie augumi – ēnas uz sienas – Staburags, cita ēna – Lielā liepa.
Noskatoties izrādi, aktieriem izdevās uzburt to burvīgo teātra atmosfēru, kurā bērni spēja ieraudzīt un atpazīt grāmatā lasītos fragmentus, kā arī spēja iejusties grāmatas varoņu piedzīvojumos.
Iniciatīvas ‘’Latvijas skolas soma’’ ietvaros sadarbojoties ar Latvijas kinematogrāfistu savienības projektu ‘’Kino visiem un visur Latvijā’’, izmantojam iespēju programmā iekļautās filmas demonstrēt mācību un audzināšanas procesā.
Latvijas simtgades pasākumu ciklā skolēni iepazinās ar filmām par Latvijai vēsturiski svarīgām tēmām. Filmu par pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meirovicu skolēni skatījās vēstures un klases stundu ietvaros, akcentējot viņa nozīmīgumu Latvijas vēstures kontekstā. Filmas saturisko izpratni veicināja vēstures skolotājas J.Liepiņas skaidrojošais ievadkomentārs. Skolēni noskatījās arī filmu ‘’Paradīze 89’’ un latviešu animācijas filmu programmu. Iepazīstinot skolēnus ar mūziku un vizuālo mākslu saistītām tēmām, piedāvāsim izglītojamajiem iespēju noskatīties filmas ‘’Dziesmu vara’’ un ‘’Laikmetīgā’’.
5.-9.klašu skolēni projekta ‘’Skolas soma’’ 2.semestra plānoto kultūras programmu realizēja 14.martā Rīgā, kur iepazina Latvijas Nacionālo operas un baleta namu, kurš šogad svin savu simtgadi, kā arī noskatījās opereti ‘’Sikspārnis’’.
Ekskursijas laikā skolēnus pārsteidza ēkas krāšņums un tās autentiskās telpas. Bija iespēja redzēt, kā notiek gatavošanās izrādei un būt skatuves aizkulisēs, kur notika gaismošanas process un dekorāciju uzstādīšana.
Opera – tā ir maza pilsētiņa, kas dzīvo pati savu dzīvi. Tajā nodarbināti ir 600 cilvēku- visdažādāko profesiju pārstāvji, kuri paši prot un var izdarīt visu.
Pārsteigums bija par griestu un sienu dekoriem, kuru apzeltīšanas procesā izmantoti 4kg zelta, kas ir ceturtdaļmiljona vērtībā. Bija iespēja ielūkoties vēsturiskajā prezidenta un pilsētas mēra ložā.
Operas nama apskate nevienu neatstāja vienaldzīgu, saglabājot intrigu būt operetes ‘’Sikspārnis’’ skatītājam.
Skolēnu domas par redzēto, dzirdēto, izjusto un piedzīvoto …
‘’… J.Štrausa populārākā operete ‘’Sikspārnis’’ mūs ieveda reibinošā pasaulē, kurā valdīja jautrība, intrigas, flirts un pārpratumi. Fantastiski krāšņa izrāde ar lielisku humora devu. Paldies, par iespēju izbaudīt šo brīnumjauko gaisotni, tas patiesi bija lieliski, jutos tik svinīgi kā vēl nekad.’’ ( Līva)
‘’… Operetē ‘’Sikspārnis’’ visvairāk patika Adeles dziedājums. Patika, ka izrāde bija modernizēta. Humors padarīja opereti interesantāku un sižets bija viegli saprotams. Izdevusies!’’ ( Dagnija)
‘’… Paldies par burvīgo izrādi! Mana pirmā operete mūžā. Mulsināja sākuma samākslotība, bet ātri pieradu. Visi trīs cēlieni palidoja kā viens mirklis.’’ ( Elvijs)
‘’..Operetes varoņu dziedājumi bija iespaidīgi un es izbaudīju to, ka varēju klausīties tos vācu valodā. Dekorācijas bija grandiozas un tērpi ļoti krāšņi. Mūziku spēlēja ļoti labs orķestris un arī es vēlētos kaut vienu reizi tādā spēlēt. Noteikti atkal apmeklēšu kādu opereti.’’ ( Helēna)
Informāciju apkopoja projekta ‘’Skolas soma’’ koordinatore Ināra Gailuma