Iniciatīvas "Latvijas skolas soma" aktivitātes Madonas pilsētas vidusskolā 2020./2021. mācību gada I semestrī

Nodarbība: Krāsas dabā                

Latvijas valsts mežu arborētums Kalsnavā ir unikāla meža noslēpumu izzināšanas vieta Latvijā, kur harmonijā ar dabu pavadīt aizraujošu dienu kopā ar klasesbiedriem. Tas nav nedz parks, nedz arī dārzs – drīzāk krāšņi ziedošs Latvijas valsts mežu zaļais pagalms, kurā sapulcēti dabas retumi no visas Latvijas un pasaules. 3.klases skolēnus gaidīja augi, kurus vērojot, skolēni izzināja dabas daudzveidību un krāšņumu.

Kad zinības uzkrātas, ciemošanos arborētumā vēl aizraujošāku padarīja kāpiens 25 metrus augstajā koka skatu tornī, no kura paveras neatkārtojama panorāma ikvienā gadalaikā.

Pastaigas laikā skolēni veica uzdevumus.Skolēni ierādītajā teritorijā atrada augus, kuri atbilst krāsu apļa toņiem. Augi bija jāpiemeklē un blakus krāsai jāieraksta auga nosaukums.

Nodarbība: Koki māca

3.c klases skolēni, pildot dažādus uzdevumus, ko sarūpējuši arborētuma vides gidi, devās noskaidrot, ko koki māca par Latvijas dabu un ainavām, par tās daudzveidību. Starp lielajām un mazajām egļu dažādībām, tika meklēts nejaukais “juceklis”. Skolēni taustīja, smaržoja un apbrīnoja egles un čiekurus.

 9.klašu skolēnu tikšanās ar Ingu Zīli, – grāmatas ‘’Domu skaņdarbs’’ līdzautori dzejā. Nodarbības laikā skolēni darbojas, lai izprastu, kā dzeja ietekmē paaudžu informatīvo lauku, kā caur dzeju ,zīmējumiem, ģeometriju, matemātiku, un valodu saplūdumu ar zilbju skaņu un zīmju palīdzību veidojam pasaules redzējumu.

Ingas Zīles sarunā ar skolēniem  atklājas  izjūtu virknējumi dzejā, gleznā, atziņās, gleznu piemērotība dzejoļiem, sarakste ar atbildēm, kuras tapa caur interneta vietni un telefona sarunām. Zīmējumos un gleznās katrs var atrast savu izpratnes formu, nepieciešamajam momentam un izpausmei, sarunai ar sevi.

 Nemateriālais kultūras mantojums . Dzīvā muzicēšana.

 “Nemateriālais kultūras mantojums ir prasmes un zināšanas, kā arī tradīcijas un ieražas, ko noteikta kopiena vai grupa uzskata par svarīgu savas identitātes elementu.” Izpratne par to, kas ir kultūras mantojums dažādos laikos ir bijusi atkarīga no sabiedrības vērtībām konkrētā laika periodā. Lai saglabātu Vidzemes sēļu izloksni, muzicēšanu nākamajām paaudzēm, tam ir jābūt dzīvam un nepieciešamam cilvēkiem. Senās zināšanas, prasmes un vērtības ietērpjot jaunā, mūsdienu sabiedrībai saprotamā veidā, tiek pavērtas plašas iespējas radošumam. Nemateriālajā kultūras mantojumā balstīti pasākumi ir lielisks veids kā mantojumu popularizēt. Pasākums ar dažādu tautas instrumentu  muzicēšanas demonstrējumiem un priekšnesumiem paredzēts skolēniem – lai aizvien vairāk kultūras pasākumu būtu gan draudzīgi mantojuma saglabāšanai, gan saistoši jauniešiem.

 Latvijas Nacionālais teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”

Hansa Kristiana Andersena pasaka “Īkstīte”

 Pateicoties VSIA" Latvijas Koncerti" iniciatīvai, aizraujošie Īkstītes piedzīvojumi pārtapuši krāšņā muzikālā uzvedumā, jo pati pasaka savijusies ar franču komponista Marka Antuāna Šarpantjē mūziku no viņa sengrieķu mitoloģijas iedvesmotās operas "Akteons".

Hansa Kristiana Andersena pasaka “Īkstīte” ir pilna aizraujošiem notikumiem un negaidītiem pavērsieniem. Tā stāsta par sievu un viņas sen ilgoto bērniņu – Īkstīti, kuru viņa atrod tulpes ziedā. Par nejauko Krupi, kas lolojumu nolaupa, par Lauku peli un Kurmi, arī Bezdelīgu, kas aizved Īkstīti uz brīnumu pilno Ziedu pasauli, kur viņa satiek Princi. Visi šie notikumi lieliski atklājas arī M. A. Šarpantjē krāsainajā mūzikā- gan skumjā un priecīgā, gan aizrautīgā un humora pilnā. Operas skaistie dziedājumi mijas ar deju soļiem topošo baletdejotāju sniegumā.

Īpaša loma uzvedumā ir instrumentālajai mūzikai, kuru atskaņo senās mūzikas ansamblis. Baroka vijole un baroka čells pārstāvēs stīgu instrumentu grupu, ansamblī skan neviens vien senais pūšamais instruments, bet mūsdienu pierasto klavieru vietā - klavesīns. Stāstnieces lomā iejutusīs muzikoloģe Karina Bērziņa.Koncertu noskatījās visi 2. - 4. klašu skolēni.

LKS projekta "Kino visiem un visur Latvijā" filmu programma

LKS piedāvātās filmas pamatskolēniem un vidusskolēniem un animācijas filmas mazākajiem skolēniem šogad izmantoja kā mācību līdzekli literatūras, vēstures, sociālās mācības, audzināšanas, mūzikas, dabas zinību  u.c. stundās .

“Jelgava 94”

Filma ir par jaunu cilvēku, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai – nekļūt tādam, kā visi. Galvenais varonis, pusaudzis Jānis vēlas iepazīt tuvāk klases jaunpienācēju Kristīni, kuras interešu vadīts, ir gatavs pievērsties tā laika alternatīvajai mūzikai un kultūrai. Filma skolēniem no 13 gadiem. Filma piemērota pārrunām vēstures, sociālo zinību un audzināšanas stundās. Ieteicamās pārrunu tēmas: pusaudžu vecums, aizraušanās ar mūziku, attiecības ar pretējo dzimumu, autoritātes, attiecības ar vecākiem, Jāņa Joņeva grāmatas “Jelgava 94”un filmas salīdzinājums, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu Latvijas vēsture un kultūra.

VĒSTURE AIZ KADRA

Dokumentālā filma Filma ir stāsts par to, kā tapa kinomateriāli, kas kļuvuši par neatņemamu Latvijas audiovizuālās vēstures daļu – kadri, kuros iemūžinātas janvāra barikādes, Tautas Frontes dibināšanas manifestācija Mežaparkā, Augstākās Padomes balsojums 1990. gada 4. maijā, sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana Svētā Gara tornī, augusta pučs un citi Trešās Atmodas notikumi. Dramatiski un komiski atgadījumi, pacilātības un baiļu brīži, ikdienas dzīve pēdējos padomju gados un misijas apziņa – ir jāfilmē! Filma tika  demonstrēta vēstures stundās, īpaši barikāžu laika atceres dienās. Klases stundās tika veiktas pārrunas par Latvijas brīvību, tautas saliedēšanās smagos vēstures brīžos, kino operatoru lomu vēstures liecību saglabāšanā.

KORIS. DIRIĢENTS. KAMĒR

Dokumentālā filma Filmā ir dokumentēta dziedātāja pieredze vienā no izcilākajiem Latvijas koru kustības fenomeniem – korī "Kamēr". Laiks, kad koris gatavojās vienam no lielākajiem izaicinājumiem tā pastāvēšanas vēsturē – dalībai starptautiskajā koru konkursā Tolosā, bija dziedātājiem emocionāli grūts, šaubu un pārdzīvojumu pilns. Šajā periodā katram kora dalībniekam nākas uzdot jautājumus sev un citiem: vai koris var uzticēties jaunajam diriģentam, un vai dziedātāji spēs godam pārstāvēt kora un Latvijas vārdu pasaulē.

ZIGFRĪDS ANNA MEIROVICS 

Dokumentālā filma, spēlfilma par Latvijas valsts pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Anna Meierovicu reizē ir arī stāsts par sarežģīto laiku, kurā tika iecerēts un izveidots Latvijas valstiskums - par indivīda izvēlēm un darbībām, kuras varēja ietekmēt visas nācijas likteni. Viņa dzīve bija īsa un spraiga, bet pāragrās nāves apstākļi kļuva par pamatu dažādām sazvērestību teorijām. Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu. Filmas tika  skatītas vēstures vai literatūras stundu ietvaros.

KAĶĪŠA DZIRNAVAS

Animācijas filma Pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem veidota filma. Stāstā tiek uzsvērta garīgā spēka loma pasaules pārveidošanā, noliedzot naidu un vardarbību. Filma tika  demonstrēta  literatūras un sociālo zinību stundās.

LAIMES LĀCIS

Animācijas filma Pazīstamā Andreja Upīša stāsta ”Sūnu ciema zēni” un satīrisko fabulu parafrāze animācijā. Muzikāla filma. Filma tika demonstrēta literatūras stundās. Klases stundās tika veiktas  pārrunas,  vai visas problēmas atrisinās brīnumdaris, kā arī slinkuma negatīvā ietekme .