“Un spožo sliežu ceļš – tāls un nezināms”

Šogad aprit 85 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijām un 77 gadi kopš 1949. gada 25. marta notikumiem, kad padomju vara īstenoja masveida Latvijas iedzīvotāju piespiedu izsūtīšanu uz attāliem PSRS reģioniem, cietumiem un nometnēm. 1941. gadā tika deportēti vairāk nekā 15 400 Latvijas iedzīvotāju, savukārt 1949. gadā – 44 191 cilvēks. No tagadējā Madonas novada vien izsūtīti tūkstošiem iedzīvotāju.

Izstāde aicina iepazīt šo vēstures lappusi caur personiskiem stāstiem un dokumentālām liecībām. Tajā izmantoti Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma materiāli, kas palīdz saglabāt atmiņu par izsūtīto likteņiem un veicina izpratni par šo notikumu nozīmi mūsdienās.

Izstāde būs nozīmīgs piemiņas un izglītojošs notikums, aicinot sabiedrību ne tikai atcerēties, bet arī izprast vēstures sarežģītos un sāpīgos aspektus.

Izstāde izgaismo deportāciju cilvēkstāstus, atklājot ģimeņu likteņus, kas tika nežēlīgi izpostīti. 1941. gadā ģimenes tika šķirtas – daudzi vīrieši savus tuviniekus redzēja pēdējo reizi, bet liela daļa gāja bojā nometnēs bada, slimību vai represiju dēļ. 1949. gadā ģimenes vairs nešķīra, tomēr arī šī deportācija prasīja smagus upurus, īpaši skarot bērnus un vecos ļaudis.

Izsūtītie tika izvietoti plašā Padomju Savienības teritorijā – no Sverdlovskas, Kirovas un Molotovas apgabaliem līdz Krasnojarskai, Amūrai un Omskai. Dzīves apstākļi bija smagi, un daudzi no izsūtītajiem dzimtenē neatgriezās. Tie, kuri izdzīvoja, ilgu laiku klusēja par piedzīvoto.

Informāciju iesūtīja:
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Signe Prušakeviča
T.: 64823844