Kad vēlie rudens vakari kļūst aizvien tumšāki, uz kapu kopiņām iedegas neskaitāmas svecītes. Ziedi, egļu zaļums un svecīšu svētais spožums liecina, ka taka uz aizgājušo atdusa vietu nekad neaizaugs un mīļas rokas vienmēr apkops viņu mūžīgās dusas vietas.