Izstāde "Pie kafijas tases"

Kafijas izcelsme ir Etiopijā, pastāv daudzas leģendas par kafijas stimulējošā efekta atklāšanu. IX gadsimtā kādā augstkalnu apvidū gans Kaldi ganīja kazas, kad pēkšņi dzīvnieki sāka strauji lēkāt ap viņu un skaļi bļaut. Jaunais gans ātri izpētīja apkārtni un secināja, ka iemesls bija neliels krūms ar spilgti sarkaniem augļiem. Pagaršojot tos, Kaldi sajuta enerģijas pieplūdumu. Gans dalījās šajā atklājumā ar savu sievu, kura rosināja viņu pavēstīt to mūkiem. Viens no mūkiem uzskatīja kafijas ogu tonizējošo efektu par velna darbu un iemeta tās ugunī. Radās gruzduma smaka. Pupiņas tika izņemtas no uguns, saspiestas un, lai pavisam tiktu iznīcinātas, iemestas krūzē ar karstu ūdeni. Tai brīdī dzēriena aromāts mainījās. Tā piesaistīja mūku uzmanību, un viņi izdzēra dzērienu. Mūki sajuta enerģijas pieplūdumu un apsolīja dzert kafiju katru dienu, lai spētu pildīt reliģiskos rituālus un nomodā piedalīties lūgšanās.

Latvijas teritorijā pupiņu kafija kļuva plašāka zināma no 19. gadsimta vidus un otrās puses. 20. gs. tā kļuva populāra, vienlaikus konkurējot ar tā saucamo mājas kafiju. Tās pagatavošanai izmanto dažādas labības un dārzājus.

Mūsdienās miljoniem cilvēku savas ikdienas gaitas uzsāk ar tasīti kafijas, tā uzmundrina un padara prātu asāku. Savukārt pēcpusdienā ir jauki patērzēt ar kādu tuvinieku, malkojot aromātisku kafiju un našķējoties ar kādu šokolādes tāfelīti.

Svinot Starptautisko kafijas dienu, no 30. septembra Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Izstāžu zāļu foajē būs aplūkojama izstāde “Pie kafijas tases”, kurā varēs aplūkot ar kafiju saistītus priekšmetus no Madonas muzeja krājuma,­ teiksim, 19. gs. izgatavotas kafijas dzirnaviņas un "brennīzeri" (vācu val. “brennen” – dzedzināt, grauzdēt) – pannu grauzdēšanai. Lai saldinātu kafijas rūgto garšu, varēs iepazīties ar saldumu ražošanas vēsturi Rīgā un aplūkot saldumu ražotāju – Latvijas saldumu karaļa Vilhelmas Ķuzes (vēlāk “17. jūnijs”, “Staburadze”),  “L.V. Goegginger” (nākamā “Uzvara”), fabrikas “Maķedonija” (vēlāk “Laima”), –  produkcijas iepakojumus. Izstāde būs aplūkojama līdz 2026. gada 4. janvārim.

Uz tikšanos muzejā!

Informāciju sagatavoja Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma glabātāja Sabīne MIKA