Izstāde “Sports un grācija”

1920. gada 20. augustā Latvijas Pagaidu olimpiskā komiteja nolēma sarīkot Latvijas Vispārīgos sporta svētkus. Tos atklāja 1920. gada 19.septembrī. Vispārīgo sporta svētku uzvarētāju rezultātus pasludināja par Latvijas pirmrekordiem. Otrie Vispārīgie sporta svētki notika 1921.gadā. Turpmākos gados svētkus organizēja pirms olimpiskajām spēlēm, arī 1935. gadā. Vispārīgos sporta svētkus dēvēja par olimpiskajām sacīkstēm jeb olimpiskajām spēlēm. Tādas notika arī 1935.gada 10.martā Gaiziņkalnā. Sniega bija pietiekoši, tikai uz Madonas pusi baltā sniega sega bija plānāka. Mirdza Martinsone 5 km distancē izcīnīja 1. vietu, tā otro reizi kļūstot par Latvijas meistari slēpošanā. Izstādē pirmo reizi pie mums ir iespēja aplūkot arī virkni medaļu no šīm un citām sacensībām.

1936. gads bija IV Ziemas olimpisko spēļu gads. Janvārī Gaiziņkalna apkārtnē notika olimpisko kandidātu pārbaude slēpošanā. Labus rezultātus slalomā uzrādīja arī Mirdza Martinsone un tika iekļauta olimpiskajā komandā. 2. februārī Latvijas izlase izbrauca uz olimpiskajās spēlēm, kas notika Garmišā – Partenkirhenē (Vācijā). Izstādē var aplūkot gan fotomirkļus no olimpiādes, gan piemiņas medaļu.

1939. gada 12. martā Ērgļu apkārtnē notika Latvijas, Igaunijas un Lietuvas studentu sacīkstes slēpošanā – gan distanču slēpošana, gan slaloms, kur Norvēģijas un Baltijas valstu tuvināšanās biedrības dāvāto kausu izcīnīja Latvijas komanda. Pēc nedēļas, 19. martā, Ērgļu apkārtnē notika Latvijas meistarsacīkstes slēpošanā, kas ietilpa Latvijas Vispārīgo sporta svētku programmā. Abās sacensību reizēs slēpotāju vilciens uz Ērgļiem bija aizvedis ļoti daudz ziemas sporta cienītāju.

Mirdza Martinsone bija arī viena no Gaiziņkalna karnevāla tradīcijas  aizsācējiem 1936. gadā. Piekto reizi karnevāls notika 1940. gada Lieldienās. Tajā gadā jau trešdienā pirms Zaļās ceturtdienas slēpotāji devās uz Gaiziņkalnu. Tā kā tur uzturējās arī igauņu sportisti, tornī bija uzvilkts gan Latvijas, gan Igaunijas karogs. Laiks marta otrajā pusē ir bijis ļoti vējains, sportisti vairāk darbojās Golgātā, kur bija izbūvētas lēktuves un bija arī laba nogāze slalomam. Pirmajās Lieldienās bija karnevāls, bet vakarā Lejas Gaiziņu mājās  - plānoto slaloma sacensību dalībnieku starta izloze. Kad saule jau bija norietējusi un melna nakts sedza Gaiziņu, sākās lāpu brauciens. Par šīm Lieldienām rakstīja, ka sešas pavadītās svētku dienas ilgi paliks visskaistākā atmiņā kā brīnišķīgākās Lieldienas. Jāpiemin, ka Mirdza Martinsone ir Ilzes Kalnāres garā stāsta “Sniega Roze” galvenās varones prototips. Ir vērts izlasīt “Sniega Rozi” ar skaistajiem  Gaiziņkalna, slēpošanas un karnevāla aprakstiem! Arī šis darbs ir radis vietu izstādē.

Izstāde “Sports un grācija” muzeja izstāžu mazajā zālē eksponēta  līdz nākošā gada 25.februārim.

‌Informāciju iesūtīja: Madonas muzeja izglītojošā darba nodaļas vadītāja Zane Grīnvalde