Cesvaines kultūras nama folkloras kopa “Krauklēnieši”

Folkloras kopā “Krauklēnieši” satiekas dažādu paaudžu cilvēki, kuriem prieks dziedāt gan tautasdziesmas, gan ziņģes. Kopas misija – uzturēt dzīvu pagātnes mantojumu, satikties dziesmās un atmiņās, būt kopā ikdienā un svētkos, kuplināt novada nozīmīgus pasākumus, nest un gūt prieku folkloras pasākumos visā Latvijā. Jaunības laika dziesmas dziedot, pašiem kļūt mundrākiem un garā jaunākiem, kā arī iepriecināt klausītājus koncertos sociālās aprūpes centros, skolās un folkloras pasākumos.

Folkloras kopas sākotne saistīta ar Latvijas Kultūras fonda darbību Kraukļu pagastā 1990.gadā, kad šeit kādu laiku darbojās arī vēsturnieku, audēju un linu audzētāju kopas. Kopas dibinātāja bija televīzijas režisore Z.Sukure - Dekšņa, folkloras kopu tās sākuma gados vadīja valodniece Maija Poiša, kā arī Dace Koļesņikova. No 1993.gada “Krauklēniešu” vadītāja ir Baiba Putniņa.

30 darbības gados “Krauklēnieši” piedalījušies visos starptautiskajos “Baltica” festivālos Latvijā, arī organizējuši šī festivāla pasākumu Cesvainē 2012.gadā. 2017.gadā kopa viesojās folkloras festivālā sadraudzības pilsētā Marjamā Igaunijā. Neparasts piedzīvojums kopai bija dalība 3X3 nometnē Cesvainē 2011.gadā. Katru gadu kopa arī dodas uz “Ziņģu un stāstnieku festivāliem”  Barkavā, Viļānos vai Koknesē,  sadarbojas ar folkloras kopām Latvijas novados. Ik gadus  Cesvaines novadā ”Krauklēniešu” izpildījumā skanējušas tautasdziesmas un strēlnieku dziesmas Lāčplēša dienas pasākumos, kopa piedalījusies dažādu gadskārtu ieražu svētku kuplināšanā - Jāņos, Meteņos, Lieldienās, Miķeļos.

Kraukļos no tautas teicējiem melodijas pierakstījusi pirmā latviešu ērģelniece un komponiste Marija Gubene, Cesvainē - folklorists Emīls Melngailis. Tas ir pūrs, ko “Krauklēnieši” kā sava novada īpašo devumu nes tālāk. Arī pašu “Krauklēniešu” vecāko teicēju Ainas Greķes, Dainas Ozoliņas un Imanta Galeja jaunībā dziedātās dziesmas un dzīves stāstus. “Krauklēniešiem” ik pa laikam pievienojas kāds muzikants – ermoņiku, cītara, kāda pūšamā instrumenta vai akordeona spēlētājs.

Īpašs laiks bija kopā ar māsām Hermīni Dozi un Emīliju Ivanovu, kas kopai iemācīja Baltkrievijas latviešu ciema dziesmas un ziņģes.

Cieša sadarbība bija izveidojusies ar Lubānas novada teicējām Annu Gruzīti un Broņislavu Martuževu. Viņu teikto dziesmu programmas skanējušas “Krauklēniešu” dziedājumā vairākkārt gan Lubānā, gan Rīgā. Īpašas programmas tika veidotas arī ar Vecpiebalgas teicējas Martas Šūteles teiktajām, kā arī dievtures Irmas Kurševicas Tirzā pierakstītajām melodijām.