Cesvaines Kultūras nama folkloras kopa “Krauklēnieši”

Folkloras kopā “Krauklēnieši” satiekas dažādu
paaudžu cilvēki, kuriem prieks dziedāt gan tautasdziesmas, gan ziņģes. Kopas
misija – uzturēt dzīvu pagātnes mantojumu, satikties dziesmās un atmiņās, būt
kopā ikdienā un svētkos, kuplināt novada nozīmīgus pasākumus, nest un gūt
prieku folkloras pasākumos visā Latvijā. Jaunības laika dziesmas dziedot,
pašiem kļūt mundrākiem un garā jaunākiem, kā arī iepriecināt klausītājus
koncertos sociālās aprūpes centros, skolās un folkloras pasākumos.

Folkloras kopas sākotne saistīta ar Latvijas
Kultūras fonda darbību Kraukļu pagastā 1990.gadā, kad šeit kādu laiku darbojās
arī vēsturnieku, audēju un linu audzētāju kopas. Kopas dibinātāja bija televīzijas
režisore Z.Sukure - Dekšņa, folkloras kopu tās sākuma gados vadīja valodniece
Maija Poiša, kā arī Dace Koļesņikova. No 1993.gada “Krauklēniešu” vadītāja ir
Baiba Putniņa.

30 darbības gados “Krauklēnieši” piedalījušies
visos starptautiskajos “Baltica” festivālos Latvijā, arī organizējuši šī
festivāla pasākumu Cesvainē 2012.gadā. 2017.gadā kopa viesojās folkloras
festivālā sadraudzības pilsētā Marjamā Igaunijā. Neparasts piedzīvojums kopai
bija dalība 3X3 nometnē Cesvainē 2011.gadā. Katru gadu kopa arī dodas uz “Ziņģu
un stāstnieku festivāliem”  Barkavā,
Viļānos vai Koknesē,  sadarbojas ar
folkloras kopām Latvijas novados. Ik gadus 
Cesvaines novadā ”Krauklēniešu” izpildījumā skanējušas tautasdziesmas un
strēlnieku dziesmas Lāčplēša dienas pasākumos, kopa piedalījusies dažādu
gadskārtu ieražu svētku kuplināšanā - Jāņos, Meteņos, Lieldienās, Miķeļos.

Kraukļos no tautas teicējiem melodijas
pierakstījusi pirmā latviešu ērģelniece un komponiste Marija Gubene, Cesvainē -
folklorists Emīls Melngailis. Tas ir pūrs, ko “Krauklēnieši” kā sava novada
īpašo devumu nes tālāk. Arī pašu “Krauklēniešu” vecāko teicēju Ainas Greķes,
Dainas Ozoliņas un Imanta Galeja jaunībā dziedātās dziesmas un dzīves stāstus.
“Krauklēniešiem” ik pa laikam pievienojas kāds muzikants – ermoņiku, cītara,
kāda pūšamā instrumenta vai akordeona spēlētājs.

Īpašs laiks bija kopā ar māsām Hermīni Dozi un
Emīliju Ivanovu, kas kopai iemācīja Baltkrievijas latviešu ciema dziesmas un
ziņģes.

Cieša sadarbība bija izveidojusies ar Lubānas
novada teicējām Annu Gruzīti un Broņislavu Martuževu. Viņu teikto dziesmu
programmas skanējušas “Krauklēniešu” dziedājumā vairākkārt gan Lubānā, gan
Rīgā. Īpašas programmas tika veidotas arī ar Vecpiebalgas teicējas Martas
Šūteles teiktajām, kā arī dievtures Irmas Kurševicas Tirzā pierakstītajām
melodijām.