Ērgļu saieta nama jauktais koris "Ērgļi"

Ērgļu kora 152 dziesmoti gadi ir kā dzīvs dziesmu kamols, kurā katrs posms glabā cilvēku balsis un laikmeta elpu. Tas ritējis cauri paaudzēm, nezaudējot spēju vienot ērglēniešus kopīgā dziesmā.

Lai gan kordziedāšanas tradīcijas Ērgļos iesniedzas vēl senākā pagātnē, par simbolisku sākuma punktu tiek uzskatīts 1873. gads, kad trīs no 13 Ērgļu dziedātājiem piedalījās pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. No šī brīža dziesma kļuvusi par neatņemamu Ērgļu dzīves daļu.

Līdz pat 1938. gada IX Dziesmu svētkiem Ērgļu dziesmu ceļu veidojuši dažādi kori – gan Labdarības biedrības jauktais koris, gan Izglītības biedrības vīru koris. Diriģentu – Čuibes, Rasiņa, Broda, Vārdauņa, Dzeņa, Blaumaņa, Kalniņa un citu – vadībā koris skanējis gan svētkos, gan ikdienas kultūras dzīvē, kuplinot Zaļumu svētkus, Dziesmu dienas un apkārtnes pasākumus.

Karš izpostīja vidi un cilvēku dzīves, taču nespēja apklusināt dziesmu. Pat grūtākajos laikos tā turpināja skanēt, nesot gan laikmeta smagumu, gan cilvēku neatlaidīgo vēlmi būt kopā mūzikā.

Pēc kara kora darbu atjaunoja diriģents Pēteris Kalniņš, aizvedot dziedātājus līdz pirmajiem pēckara Dziesmu svētkiem. No 1950. līdz 1959. gadam koris aktīvi piedalījās rajona un republikas svētkos, draudzības koncertos un starptautiskos pasākumos, bet no 1958. gada tā skanējumu īpaši veidoja diriģents Jānis Sprancmanis, kura vadībā koris sasniedza augstus mākslinieciskos rezultātus un vairākkārt kļuva par rajona dziesmu karu uzvarētāju.

Laikam ejot, koris turpināja augt un mainīties – no jauniešu un kamerkora līdz atkal vienotam jauktajam sastāvam. Atmodas laikā tas atguva jaunu elpu, piedaloties Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētkos, koncertējot Latvijā un ārpus tās.

Jaunu skanējumu un radošu enerģiju koris piedzīvoja arī 21. gadsimtā – gan Antras Purviņas, gan Ralfa Šmīdberga, gan citu diriģentu vadībā, piedaloties lielajos Dziesmu svētkos, koncertprojektos, draudzības pasākumos un starptautiskās koncertturnejās.

Kopš 2022. gada kora mākslinieciskā vadītāja ir Marika Slotina–Brante, kuras iedvesmā Ērgļu koris turpina savu ceļu – no Ērgļiem līdz Cēsīm, Rīgai, Likteņdārzam un Dziesmu svētku lielajai estrādei, vienmēr saglabājot savu būtību: kopā dziedāt, kopā būt un kopā nest dziesmas spēku.

Šodien Ērgļu kora dziesmu kamols rit tālāk, un  tā ir ne tikai tradīcija, bet dzīvs stāsts katrā mēģinājumā, katrā koncertā un katrā balsī.