Kādā no daudzajām intervijām Kārlis Sebris ir atzinies, ka
pats skaistākais ceļš ir tas, kas ved uz mājām, pie šīs puses ļaudīm, pie
savējiem, pie saknēm. Pasākuma iesākumā notika virtuāla atkalsatikšanās ar
Kārli Sebri, skatoties fragmentu ar aktiera sveicienu, kas savulaik iemūžināts
Cesvaines hroniku videomateriālos.
Kārlim Sebrim tuvāka esot bijusi teātra spēle nevis kino.
Viņam patikusi vārda dzīve uz skatuves un tā sastapšanās ar skatītāju. Teātrī
var sajust skatītāju, kino tas izpaliek. Kārlim Sebrim bijis svarīgs dzīvais
vārds.
Cesvaines amatierteātris kopā ar Gulbenes novada amatierteātru
kolektīviem no Lizuma, Tirzas, Lejasciema, Stradiem, Ozolkalna iestudēja lugu
fragmentus no tām izrādēm, kurās kādu lomu atveidojis Kārlis Sebris. Tos varēja
noskatīties aktiera Kārļa Sebra 110.
jubilejai veltītā teatrālā pasākumā februārī Lizuma kultūras namā un 27. martā
Cesvaines kultūras namā.
Pasākumā “Dzīvais vārds” Cesvainē piedalījās un izskanēja
fragmenti:
- Anšlāva Eglīša komēdijas “Bezkaunīgie veči” (1990) fragments – stāsts par trimdas
latviešu dzīvi un problēmām, vecākās paaudzes ilgām pēc dzimtenes, vientulību
mūža nogalē, centieniem saglabāt savu latvietību un tajā sakņoto vērtību
sistēmu. Problēmu daudz, bet gatavas atbildes nav – sava patiesība jāmeklē
pašam. Darbība risinās sešdesmitajos gados saulainajā Kalifornijā. Kārlis
Sebris atveidoja Askolda Oltes lomu. Cesvaines Kultūras nama amatierteātris
“Cesvaine”, režisore Ilze Kraukle. Lomās Dzintars Bušs, Bruno Podiņš, Norberts
Gurgāns.
- Romēna Rolāna izrādes “Kolā Briņjons” (1974)
fragments – Rakstnieka R.Rolāna radītais tēls Kolā Briņjons bija loma par kuru
Kārlis Sebris sapņoja ilgus gadus. Aktieris uz mēģinājumiem nāca ar savu sirdī
iznēsāto, no sevis neatraujamo Kolā tēlu, bet režisors redzēja ko citu. Vēlāk Kārļa Sebra Kolā dzīvo filmā, kas radīta
Mihaila Pjana režijā – tieši tāds kādu aktieris bija iecerējis. Kolā Briņjons
ir kārtīgs burgundietis, nedaudz virs piecdesmit. Īsts patriots un labas dzīves
baudītājs. Bet bezrūpīgā dzīve mēdz apmest kūleni. Beigās filma kļuva par labu
ceļvedi tajos laikos, kad mēris klauvēja pie durvīm un dedzināja muižnieku
mājas. Stradu pagasta amatierteātris “Viesistaba”, režisore Tatjana Ābeltiņa.
Lomās - Helmuts Brasovs, Jolanta Kuprovska, Renāte Kozāne, Andris Gals, Džaneta
Priedeslaipa.
- Džordža Kiltija komēdijas “Mīļais melis” (1962)
fragments – komēdija, kas tapusi pēc Džordža bernarda Šova un Stellas Kempbelas
vēstulēm. “Es neko neprastu, tikai to, lai viss būtu tā, kā es vēlos!” – tik
bezkaunīgs teiciens var ppiederēt vienīgi sarkastiskajam īru dramaturgam.
Ironisks autors un angļu aktrise gandrīz pusgadsimtu viens otram raksta
vēstules – oficiālas, laimīgas, skumjas, cerību pilnas un izmisīgas – vesela
mūža vēstules. Kārlis Sebris – Džordžs Bernards Šovs. Lizuma amatierteātris “Daiva”,
režisore Tatjana Ābeltiņa. Lomās - Solveiga Vilka, Dailonis Jākobsons, Eva Āboliņa.
- Fragments no Juhana Smūla izrādes “Mežonīgais
kapteinis Kihnu Jens” (1967). Populārā igauņu rakstnieka luga stāsta par Kihnu
Jenu – kapteinis bez diploma, kuru mīl un ciena dzimtenes ostās, un kas ar savu
vienkāršo un skaidro taisnības un goda izpratni bieži zaudē virspusējās cīņās ,
bet iegūst labāko dzīves daļu – cilvēku mīlestību un cieņu, sava goda un savas
rīcības tīrības apziņu. Kihnu Jens – Kārlis Sebris. Beļavas pagasta Ozolkalna
amatierteātris “Spēlmaņi”, režisore Tatjana Ābeltiņa. Lomās - Artūrs Martuzāns,
Helmuts Brasovs, Andris Gals, Vita Martuzāne, Sandra Zuša.
Tā kā pasākums notika starptautiskajā teātra dienā, to
kuplināja un pasākumu kopā ar Cesvaines Kultūras nama vadītāju Kristīni Aumeli
vadīja Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs. Aktieris dalījās ar atmiņu
stāstiem no teātra dzīves, kā arī, sveicot aktierus un skatītājus, teātra
svētkos, priecēja ar muzikālu uzstāšanos
- dziesmām no teātra pasaules.
Kārlis Sebris savos 60 darba gados nospēlējis vairāk kā 200
lomas gan teātri, gan kino, kļūstot par vienu no tautā iemīļotākajiem
aktieriem. Pasākumā kā garāmejot pieskārāmies tikai dažiem no viņa
atveidotajiem tēliem.
Informāciju iesūtīja: Linda Vanaga, Cesvaines apvienības pārvalde
GALERIJA