Redzamo objektu ģeneratīvie ceļi virzās dažādos stāvokļos, veidojoties kā harmoniskas morfoloģijas, kur katrs nodoms ieņem savu vietu evolūcijas procesā, radot cikliskus ritmus, kas saistīti ar pašu izcelšanās būtību. Objektu radītāji pret objektu ietekmētājiem nav atšķirīgi un lineāri. Tas ir dinamisks lauks ar dažādiem ceļiem, kas virpuļo izpausmju virpuļus, darbojas ar dažādiem elementiem un uz dažādām asīm pieliek dažādus spēkus un dažādos līmeņos reducē formas par statistiskām vienībām. Nodomi ir matērijas procesa atbalsti, kas iestrādāti materiālajos kodos kā eksistences vienības, mūžīgi atgriežoties nodomā un atkal izceļoties no nodoma.
Elīna Vītola ir gleznotāja, kuras darbi svārstās no gleznām līdz kompleksām, komunālām iznstalācijām, kurās māksliniece iekļauj arī daudz citus māksliniekus. Darbi bieži izvēršas ilgtermiņa sērijās, kas analizē tēmas un materiālus, redzamā daudznozīmību un mākslas pasaules procesus. Viņa darbojusies gan kā māksliniece, gan kā organizatore un kuratore tādās organizācijās kā Monumentālā kafejnīca, galerija Low un Mākslinieku krīzes centrs.
Andris Eglītis ir vērienīgākā Latvijas mākslas apbalvojuma Purvīšu balva laureāts, un kopā ar mākslinieci Katrīni Neiburgu ir līdzautors Latvijas paviljonam 56. Venēcijas mākslas biennālē. Kopš 2020. gada Andris Eglītis organizē procesuālu notikumu Savvaļa, - izstādi mežonīgā teritorijā Latvijas lauku ainavā starp Dūķiem un Jaundrustiem.
Uģis Albiņš ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļu, iegūstot bakalaura un maģistra grādus. Maģistra studijas papildinājis apmaiņas programmā Beļģijā KASK Fine Arts nodaļā (School of Arts Ghent). Autors kopš 2016. Gada piedalās internacionālās laikmetīgās mākslas izstādēs un pasākumos. Savā jaunradē autors risina pašizvirzītas problēmas jaunu formu izveidei, izmantojot dažādas tehnikas (3D modelēšana, 3D druka, ģipša, silikona formēšana, 3D skenēšana, CNC frēzēšana prototipu ieguvei un pavairošanai) mijiedarbojas ar arhitektūru, rada pilsētvides ietekmētas ainavas, pielietojot kopīgas, ikdienā sastopamu priekšmetu un mehānismu vizuālās valodas.